Riska novērtēšana Institūtā “BIOR”
Ikdienā mēs visi saskaramies ar dažādiem apdraudējumiem, kas var iespējams radīt mums risku, īpaši attiecībā uz pārtiku, ko ēdam, un vidi, kurā dzīvojam. Bet kā mēs varam būt droši, ka mūsu izvēles ir drošas? Šeit izšķiroša loma ir zinātniski pamatotai riska novērtēšanai. Institūts “BIOR” ir Latvijas vadošā zinātniskā institūcija, kas veic neatkarīgus riska novērtējumus pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides jomās, sniedzot būtisku ieguldījumu sabiedrības veselības aizsardzībā.
Riska novērtēšana
Riska novērtēšana ir zinātniski pamatots process, kura laikā notiek sistemātiska zinātnisko datu un pētījumu analīze, lai noteiktu potenciālo apdraudējumu, tā iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un novērtētu ar noteiktiem apdraudējumiem saistītos risku.
Apdraudējums (hazard): Jebkura viela, organisms vai aktivitāte, kas potenciāli var radīt kaitējumu (piemēram, mikroorganismi pārtikā, ķīmisks piesārņotājs ūdenī).
Risks (risk): Varbūtība, ka šis apdraudējums faktiski radīs kaitējumu, un šī kaitējuma iespējamais nopietnības līmenis
Terminu skaidrojums, ko izmanto riska novērtēšanā, var atrast Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) glosārijā:
Riska novērtēšanas process soli pa solim
Apdraudējuma identificēšana: tiek noskaidrots, kas varētu radīt kaitējumu – vai tas ir bioloģisks, ķīmisks vai fizisks aģents, vai pat kāda konkrēta darbība vai process.
Apdraudējuma raksturojums: detalizēti tiek izpētīta apdraudējuma daba un tā potenciālā nelabvēlīgā ietekme uz veselību. Ja iespējams, nosaka devas un iedarbības sakarību – cik daudz no konkrētā aģenta ir nepieciešams, lai rastos negatīvas sekas.
Ekspozīcijas novērtējums: tiek izvērtēts, kurš vai kas un cik lielā mērā varētu tikt pakļauts identificētajam apdraudējumam. Piemēram, cik daudz no konkrētās vielas cilvēks varētu uzņemt ar pārtiku vai ūdeni.
Riska raksturojums: tiek apkopota informācija no iepriekšējiem soļiem, lai izdarītu secinājumus, cik liela ir varbūtība, ka apdraudējums radīs kaitējumu konkrētos apstākļos, un cik nopietns šis risks varētu būt.
Riska analīze
Pārtikas nekaitīguma riska analīze ir strukturēta, starptautiski atzīta sistēma, kas valstu pārtikas nekaitīguma iestādēm nodrošina sistemātisku un disciplinētu pieeju, lai pieņemtu uz pierādījumiem balstītus lēmumus par pārtikas nekaitīgumu. Tā sastāv no trim savstarpēji saistītām sastāvdaļām — riska novērtēšanas, riska pārvaldības un riska komunikācijas —, kuru mērķis ir novērtēt riskus cilvēku veselībai un drošībai, noteikt un īstenot atbilstošus riska kontroles pasākumus, kā arī informēt ieinteresētās puses par riskiem un piemērotajiem pasākumiem (informācijas avots: FAO Risk-based approaches and tools).
Institūta BIOR eksperti aktīvi nodarbojas arī ar dažādām riska komunikācijas aktivitātēm ar mērķi ir nodrošināt savlaicīgu un saprotamu zinātnisko atzinumu, pētījumu rezultātu un informācijas pieejamību par pārtikas un vides nekaitīgumu visām ieinteresētajām pusēm, veicinot sabiedrības izpratni par dažādiem zinātniskiem jautājumiem un atbalstot politikas veidotājus lēmumu pieņemšanā.
Viens no komunikācijas aktivitāšu piemēriem ir institūta “BIOR” dalība Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atbalstītajā kampaņā #Safe2EatEU. Tās mērķis ir izglītot patērētājus par pārtikas drošību, skaidrot zinātnes lomu, stiprināt uzticēšanos Eiropas pārtikas nekaitīguma sistēmai un aicināt patērētājus pieņemt informētus lēmumus izvēloties pārtikas produktus.
Riska un ieguvuma novērtēšana
Daudziem pārtikas produktiem un to sastāvdaļām piemīt gan īpašības, kas var radīt potenciālu risku patērētāja veselībai, gan arī tādas, kas sniedz būtisku labumu.
Riska un ieguvuma novērtēšana (risk-benefit assessment) ir zinātniska metode, kas ļauj salīdzināt šos riskus un ieguvumus konkrētam pārtikas produktam, tā sastāvdaļai vai pat visai diētai noteiktā situācijā. Šāds novērtējums palīdz prognozēt kopējās ar veselību saistītās sekas patērētājam un ir svarīga riska analīzes daļa.
Riska un ieguvuma novērtēšana ir salīdzinoši jauna, bet strauji augoša zinātnes nozare. Tajā aktīvi notiek darbs pie metodoloģijas pilnveidošanas, kā arī tiek veidotas darba grupas un stiprināta starpvalstu sadarbība, lai nodrošinātu visaptverošu un pamatotu pieeju.
Riska un ieguvuma novērtēšanas soļi ir līdzīgi klasiskās riska novērtēšanas soļiem, taču papildu tiek analizēta arī labvēlīgā ietekme:
Riska-ieguvumu novērtēšanas jautājuma identificēšana: tiek precīzi definēts interesējošais produkts vai produkta komponente, mērķa populācija (piemēram, bērni, seniori, vispārējā populācija) un ekspozīcijas scenāriji. Jautājums var būt gan kvalitatīvs (piemēram, vai ieguvumi atsver riskus?), gan kvantitatīvs (piemēram, kāds ir neto ieguvums veselībai?).
Apdraudējuma (nelabvēlīgās ietekmes) identificēšana un labvēlīgās ietekmes identificēšana: tiek apzināti visi potenciālie negatīvie faktori, kā arī visi pozitīvie, veselību veicinošie aspekti.
Apdraudējuma un labvēlīgās ietekmes apraksts, devas-ietekmes analīze: katra identificētā ietekme (gan negatīvā, gan pozitīvā) tiek raksturota, novērtējot tās stiprumu un saistību ar uzņemto devu. Šajā solī tiek veikts arī ekspozīcijas novērtējums – cik daudz no attiecīgās vielas vai produkta patērētājs uzņem.
Riska un ieguvumu izvērtēšana: notiek ekspozīcijas salīdzinājums ar drošajiem līmeņiem (piemēram, piesārņotājiem) vai ieteicamajām dienas devām (piemēram, uzturvielām). Var tikt izmantoti arī kompleksāki rādītāji, piemēram, DALY (Disability-Adjusted Life Years – ar invaliditāti koriģētie dzīves gadi) aprēķins, lai kvantificētu ietekmi uz veselību.
Riska un ieguvuma kvalitatīvā un/vai kvantitatīvā salīdzināšana: tiek veikta visaptveroša analīze, lai noskaidrotu, vai konkrētajā situācijā pārsvaru gūst riski vai ieguvumi, un kāds ir kopējais sagaidāmais efekts uz patērētāja veselību.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir galvenā Eiropas Savienības aģentūra ar pārtiku saistītā riska novērtēšanas jomā. Tā izstrādā metodoloģiju, sniedz zinātniskus atzinumus un koordinē sadarbību starp dalībvalstīm. BIOR ir EFSA sadarbības partneris un Nacionālais kontaktpunkts Latvijā.
BIOR veiktie pētījumi un izstrādātie riska novērtējumi
Zinātniskais viedoklis par nepieciešamo kritēriju izstrādi Latvijā iegūtam un ražotam dabīgam minerālūdenim, lai marķējumā varētu izmantot norādi “Piemērots zīdaiņu pārtikas sagatavošanai”.
Projekts “Pētījums par patogēnu sastopamību primārajā ražošanā Latvijā ražotajos produktos”.
Lietošanai gatavu augu izcelsmes pārtikas produktu mikrobioloģiskais izvērtējums šeit
