Riska novērtēšana Institūtā “BIOR”: zinātne jūsu drošībai

Izprast un pārvaldīt riskus – jūsu veselībai un videi

Ikdienā mēs visi saskaramies ar dažādiem riskiem, īpaši attiecībā uz pārtiku, ko ēdam, un vidi, kurā dzīvojam. Bet kā mēs varam būt droši, ka mūsu izvēles ir drošas? Šeit izšķiroša loma ir zinātniski pamatotai riska novērtēšanai. Institūts “BIOR” ir Latvijas vadošā zinātniskā institūcija, kas veic neatkarīgus riska novērtējumus pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides jomās, sniedzot būtisku ieguldījumu sabiedrības veselības aizsardzībā.


Kas ir riska novērtēšana?

Riska novērtēšanas terminoloģija un darba gaita

Riska novērtēšana ir zinātniski pamatots process, kurā sistemātiski tiek analizēti un izvērtēti potenciālie draudi un to iespējamā negatīvā ietekme uz cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi. Tas ir specializēts lietišķās zinātnes virziens, kas palīdz mums saprast:

Apdraudējums (Hazard): Jebkura viela, organisms vai aktivitāte, kas potenciāli var radīt kaitējumu (piemēram, baktērijas pārtikā, ķīmisks piesārņotājs ūdenī).

Risks (Risk): Varbūtība, ka šis apdraudējums faktiski radīs kaitējumu, un šī kaitējuma iespējamais nopietnības līmenis

Lai iegūtu plašāku informāciju par terminiem, aicinām iepazīties ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) resursiem:


Riska novērtēšanas process soli pa solim

Apdraudējuma identificēšana: Noskaidrojam, kas varētu radīt kaitējumu – vai tas ir bioloģisks, ķīmisks vai fizisks aģents, vai pat kāda konkrēta darbība vai process.

Apdraudējuma raksturojums: Detalizēti izpētām apdraudējuma dabu un tā potenciālo nelabvēlīgo ietekmi uz veselību. Ja iespējams, nosakām devas un iedarbības sakarību – cik daudz no konkrētā aģenta ir nepieciešams, lai rastos negatīvas sekas.

Ekspozīcijas novērtējums: Izvērtējam, kurš vai kas un cik lielā mērā varētu tikt pakļauts identificētajam apdraudējumam. Piemēram, cik daudz no konkrētās vielas cilvēks varētu uzņemt ar pārtiku vai ūdeni.

Riska raksturojums: Apvienojot informāciju no iepriekšējiem soļiem, secinām, cik liela ir varbūtība, ka apdraudējums radīs kaitējumu konkrētos apstākļos, un cik nopietns šis risks varētu būt.


Institūta “BIOR” loma un kompetence riska novērtēšanā

Mūsu mandāts – jūsu drošība

Institūts “BIOR” veic zinātnisko riska novērtēšanu, pamatojoties uz Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Pārtikas aprites uzraudzības likums nosaka institūta kompetenci šajā jomā.

Riska novērtēšana ir viena no trim riska analīzes galvenajām sastāvdaļām, līdzās riska pārvaldībai (lēmumu pieņemšana par veicamajiem pasākumiem) un riska komunikācijai (informācijas apmaiņa ar visām iesaistītajām pusēm).

Institūts “BIOR” specializējas tieši zinātniskajā riska novērtēšanā, sniedzot nepieciešamo pamatojumu efektīvai riska pārvaldībai un komunikācijai.

Kā mēs strādājam?

BIOR riska novērtējumi ir:

  • Neatkarīgi: Balstīti tikai uz zinātniskiem pierādījumiem un objektīvu datu analīzi.
  • Zinātniski pamatoti: Izmantojot jaunākās zinātniskās atziņas, starptautiski atzītas metodes un augsti kvalificētu ekspertu zināšanas.
  • Sadarbībā veidoti: Cieši sadarbojoties ar Latvijas valsts institūcijām (Zemkopības ministriju, Veselības ministriju, Pārtikas un veterināro dienestu, Valsts augu aizsardzības dienestu u.c.), zinātniskajām institūcijām un starptautiskiem partneriem, īpaši ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA).

Riska komunikācijai ir izšķiroša nozīme un mēs aktīvi strādājam, lai nodrošinātu, ka mūsu zinātniskie atzinumi, pētījumu rezultāti un informācija par pārtikas un vides nekaitīgumu ir savlaicīgi pieejama un saprotama visām ieinteresētajām pusēm – no politikas veidotājiem un nozares profesionāļiem līdz ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Mūsu mērķis ir veidot atklātu un uzticamu dialogu, skaidrojot sarežģītus zinātniskus jautājumus pieejamā veidā, lai veicinātu sabiedrības izpratni un spēju pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par savu veselību un apkārtējo vidi. Mēs uzskatām, ka efektīva riska komunikācija ir neatņemama riska analīzes procesa sastāvdaļa.

Kā spilgts piemērs mūsu ieguldījumam sabiedrības informēšanā un izglītošanā ir institūta “BIOR” dalība Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) koordinētajā kampaņā #Safe2EatEU. Šīs Eiropas mēroga iniciatīvas mērķis ir vairot patērētāju zināšanas par pārtikas drošību, skaidrot zinātnes lomu tajā un stiprināt uzticēšanos Eiropas pārtikas nekaitīguma sistēmai. BIOR aktīvi piedalās kampaņas vēstījumu pielāgošanā un izplatīšanā Latvijas auditorijai.

Mūsu ekspertīzes jomas – plašs skatījums uz riskiem

BIOR zinātnieki un eksperti nodrošina augsta līmeņa riska novērtējumus daudzās pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides veselības jomās. Mūsu galvenie darbības virzieni ietver:

  • Pārtikas nekaitīgums:
    • Mikrobioloģiskie apdraudējumi: Patogēno mikroorganismu (baktēriju, vīrusu, parazītu) klātbūtne un izplatība pārtikā, to radītie riski cilvēku veselībai.
    • Ķīmiskie apdraudējumi: Piesārņotāju (piem., smagie metāli, mikotoksīni), pesticīdu atliekvielu, veterināro zāļu atliekvielu, pārtikas piedevu un citu ķīmisko vielu radīto risku novērtēšana pārtikā un dzeramajā ūdenī.
    • Ģenētiski Modificēti Organismi (ĢMO): Zinātniski pamatotu viedokļu sniegšana par ĢMO riska novērtējumiem.
  • Dzīvnieku veselība un labturība:
    • Dzīvnieku infekcijas slimību (tostarp zoonožu – slimību, kas kopīgas cilvēkiem un dzīvniekiem) izplatības risku novērtēšana un to ietekme uz pārtikas ķēdes drošību.
  • Vides veselība:
    • Vides faktoru (piem., ūdens kvalitāte, augsnes piesārņojums) ietekmes uz pārtikas nekaitīgumu un sabiedrības veselību novērtēšana.
  • Uztura riska faktori:
    • Novērtējumi saistībā ar uzturvielu pietiekamību vai pārmērīgu uzņemšanu, kā arī specifisku pārtikas produktu sastāvdaļu ietekmi uz veselību (piemēram, novērtējums par dabīgā minerālūdens piemērotību zīdaiņu pārtikai). Lai veiktu šādus un citus ar uzturu saistītus riska novērtējumus, kā arī lai novērtētu iedzīvotāju ekspozīciju dažādiem pārtikas piesārņotājiem, institūts “BIOR” veic regulārus nacionālos pētījumus par pārtikas patēriņu un uztur Nacionālo pārtikas sastāva datubāzi.

Riska un ieguvuma novērtēšana – līdzsvara meklējumi

Daudziem pārtikas produktiem un to sastāvdaļām piemīt gan īpašības, kas var radīt potenciālu risku patērētāja veselībai, gan arī tādas, kas sniedz būtisku labumu.

Riska un ieguvuma novērtēšana (risk-benefit assessment) ir zinātniska metode, kas ļauj salīdzināt šos riskus un ieguvumus konkrētam pārtikas produktam, tā sastāvdaļai vai pat visai diētai noteiktā situācijā. Šāds novērtējums palīdz prognozēt kopējās ar veselību saistītās sekas patērētājam un ir svarīga riska analīzes daļa.

Riska un ieguvuma novērtēšana ir salīdzinoši jauna, bet strauji augoša zinātnes nozare. Tajā aktīvi notiek darbs pie metodoloģijas pilnveidošanas, kā arī tiek veidotas darba grupas un stiprināta starpvalstu sadarbība, lai nodrošinātu visaptverošu un pamatotu pieeju.

Riska un ieguvuma novērtēšanas pamatelementi ir līdzīgi klasiskās riska novērtēšanas soļiem, taču papildus tiek analizēta arī labvēlīgā ietekme:

  1. Riska-ieguvumu novērtēšanas jautājuma identificēšana: Tiek precīzi definēts interesējošais produkts vai produkta komponente, mērķa populācija (piemēram, bērni, seniori, vispārējā populācija) un ekspozīcijas scenāriji. Jautājums var būt gan kvalitatīvs (piemēram, vai ieguvumi atsver riskus?), gan kvantitatīvs (piemēram, kāds ir neto ieguvums veselībai?).
  2. Apdraudējuma (nelabvēlīgās ietekmes) identificēšana UN labvēlīgās ietekmes identificēšana: Tiek apzināti visi potenciālie negatīvie faktori, kā arī visi pozitīvie, veselību veicinošie aspekti.
  3. Apdraudējuma un labvēlīgās ietekmes apraksts, devas-ietekmes analīze: Katra identificētā ietekme (gan negatīvā, gan pozitīvā) tiek raksturota, novērtējot tās stiprumu un saistību ar uzņemto devu. Šajā solī tiek veikts arī ekspozīcijas novērtējums – cik daudz no attiecīgās vielas vai produkta patērētājs uzņem.
  4. Riska un ieguvumu izvērtēšana: Notiek ekspozīcijas salīdzinājums ar drošajiem līmeņiem (piemēram, piesārņotājiem) vai ieteicamajām dienas devām (piemēram, uzturvielām). Var tikt izmantoti arī kompleksāki rādītāji, piemēram, DALY (Disability-Adjusted Life Years – ar invaliditāti koriģētie dzīves gadi) aprēķins, lai kvantificētu ietekmi uz veselību.
  5. Riska un ieguvuma kvalitatīvā un/vai kvantitatīvā salīdzināšana: Visbeidzot, tiek veikta visaptveroša analīze, lai noskaidrotu, vai konkrētajā situācijā pārsvaru gūst riski vai ieguvumi, un kāds ir kopējais sagaidāmais efekts uz patērētāja veselību.

Starptautiskā sadarbība un resursi

Riska novērtēšana ir globāls process, un BIOR aktīvi sadarbojas ar starptautiskām organizācijām. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir galvenā ES aģentūra riska novērtēšanas jomā, kas izstrādā metodoloģiju, sniedz zinātniskus atzinumus un koordinē sadarbību starp dalībvalstīm. BIOR ir EFSA sadarbības partneris un Nacionālais kontaktpunkts Latvijā.

Kāpēc tas ir svarīgi Jums?

Institūta “BIOR” veiktie riska novērtējumi palīdz nodrošināt, ka pārtika Latvijas iedzīvotāju galdos ir droša, dzīvnieki ir veseli un apkārtējā vide tiek aizsargāta. Mūsu darbs sniedz zinātnisku pamatu lēmumiem, ko pieņem atbildīgās valsts iestādes, un palīdz Jums, patērētājiem, justies drošāk par savām ikdienas izvēlēm.

Ja Jums ir jautājumi par riska novērtēšanu vai konkrētiem riskiem, aicinām sazināties ar mums vai meklēt papildu informāciju mūsu mājaslapā, kā arī kontaktēties ar mums izmantojot vispārējo bior@bior.lv vai EFSA nacionālā kontaktpunkta e-pastu efsa@bior.lv. Vairāk informācijas par mūsu darbu saistībā ar EFSA šeit:


Mūsu publiskie riska novērtējumi

2023. gadā veiktie pētījumi un izstrādātie novērtējumi:

Zinātniskais viedoklis par nepieciešamo kritēriju izstrādi Latvijā iegūtam un ražotam dabīgam minerālūdenim, lai marķējumā varētu izmantot norādi “Piemērots zīdaiņu pārtikas sagatavošanai”. 

2022. gadā veiktie pētījumi un izstrādātie novērtējumi:

Projekts “Pētījums par patogēnu sastopamību primārajā ražošanā Latvijā ražotajos produktos”.