Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) tika dibināta 2002. gadā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002. Šī regula nosaka vispārīgos pārtikas aprites tiesību aktu principus, izveido EFSA un paredz procedūras pārtikas nekaitīguma jomā.

EFSA galvenais uzdevums ir sniegt neatkarīgus zinātniskos padomus Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un ES dalībvalstīm par pārtikas un barības drošbas riskiem. Tas palīdz pieņemt informētus lēmumus likumdošanas un politikas veidošanā, lai aizsargātu Eiropas patērētājus.

EFSA kompetencē ietilpst arī risku novērtēšana un risku paziņošana dzīvnieku veselības un labturības, kā arī augu aizsardzības jomās. Iestādes darbība balstās uz neatkarības, caurskatāmības un konfidencialitātes principiem.


Pārvaldības struktūra un zinātniskās komitejas

Valde
(Management Board)

EFSA valde nodrošina iestādes efektīvu darbību saskaņā ar tās mandātu un ieinteresēto pušu vēlmēm. Tās galvenie pienākumi ir apstiprināt EFSA budžetu un darba programmas, uzraudzīt to īstenošanu, kā arī iecelt izpilddirektoru un Zinātnisko komiteju un paneļu locekļus. Valdi veido 15 locekļi, kurus pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ieceļ Eiropas Padome, nodrošinot augstu kompetenci un plašu ES ģeogrāfisko pārstāvniecību. Četriem locekļiem jābūt pieredzei organizācijās, kas pārstāv patērētājus un citas pārtikas apritē ieinteresētās puses. Latvijas pārstāvniecība: Kopš 2016. gada jūnija Latviju EFSA valdē pārstāv institūta “BIOR” zinātniskās padomes priekšsēdētājs, profesors Dr.med.vet. Aivars Bērziņš, kurš kopš 2022. gada 1. jūlija pilda arī EFSA valdes priekšsēdētāja pienākumus.

Izpilddirektors
(Executive Director)

Izpilddirektors ir EFSA oficiālais pārstāvis, atbild par iestādes ikdienas vadību, personālu un, konsultējoties ar ES institūcijām un dalībvalstīm, izstrādā EFSA ikgadējo darba programmu. Izpilddirektoru amatā ieceļ Valde uz piecu gadu termiņu. Kopš 2014. gada maija EFSA izpilddirektors ir Dr. Bernards Urls (Bernhard Url).

Konsultatīvā padome
(Advisory Forum)

Konsultatīvā padome veido ciešu sadarbību starp EFSA un dalībvalstu nacionālajām institūcijām risku novērtēšanas un paziņošanas jomās. Tā sniedz padomus EFSA par zinātniskiem jautājumiem, darba programmām, prioritātēm un jauniem riskiem. Padome veicina sadarbību starp dalībvalstu ekspertiem, veidojot vienotu zinātnisko ekspertu tīklu Eiropā. Padomi veido pārstāvji no visu ES dalībvalstu nacionālajām pārtikas drošuma institūcijām, un to vada EFSA izpilddirektors. Novērotāja statusā piedalās arī Eiropas Komisijas pārstāvji.

Latvijas pārstāvniecība: Latviju EFSA konsultatīvajā padomē pārstāv institūta “BIOR” Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas vadītājs Dr.chem. Vadims Bartkevičs. Visi padomes locekļi ir parakstījuši saistību deklarāciju par EFSA neatkarības un zinātnisko procesu ievērošanu: Deklarācijas teksts latviešu valodā

Zinātniskais darbs

Zinātniskā komiteja un Zinātniskie paneļi
(Scientific Committee and Scientific Panels)

EFSA zinātnisko darbu, kas ietver risku novērtēšanu visā pārtikas ķēdē un metodoloģijas izstrādi, veic Zinātniskā Komiteja un 10 Zinātniskie paneļi. Tos veido augsti kvalificēti, neatkarīgi zinātnieki, kas izvēlēti atklātā konkursā, pamatojoties uz zinātnisko sniegumu un pieredzi riska novērtēšanā. Paneļi regulāri veido darba grupas specifisku jautājumu risināšanai, iesaistot arī ārējos ekspertus. Galvenais paneļu darba rezultāts ir zinātniskie viedokļi, kas kalpo par pamatu Eiropas Komisijas lēmumiem un likumdošanas izstrādei.

Darba grupas un Zinātniskie tīkli
(Working Groups and Scientific Networks)

EFSA koordinē zinātniskos tīklus, kas apvieno ES dalībvalstu kompetentās iestādes un ekspertus specifiskās jomās (piem., pesticīdu atliekvielas, ĢMO). Šo tīklu mērķis ir veicināt zinātnisko sadarbību, informācijas apmaiņu, kopīgus projektus un labās prakses piemērus.

Latvijas ekspertu dalība: Institūta “BIOR” un citu 36. panta organizāciju eksperti aktīvi piedalās EFSA darba grupās un pārstāv Latviju visos zinātniskajos tīklos – saistītos ar ķīmisko piesārņotāju datu ziņošanu, pārtikas patēriņa datiem, veterināro zāļu un pesticīdu atliekvielām, dzīvnieku veselību un labturību, jauno pārtiku un ĢMO riska novērtēšanu.


EFSA sadarbības organizācijas Latvijā

EFSA dibināšanas regulas 178/2002/EK 36. pants nosaka, ka iestādei dalībvalstīs jāveido  sadarbības tīkls ar un starp dalībvalsts organizācijām, kas darbojas EFSA misijas jomās.

Tīkla darbības mērķis – atvieglot zinātniskās sadarbības sistēmu, koordinējot darbību, apmainoties ar informāciju, izstrādājot un īstenojot kopprojektus, apmainoties ar pieredzi un labāko praksi sfērās, kas ir EFSA misijas jomā. EFSA vai nu vienai vai vairākām organizācijām kopā var uzticēt dažādus uzdevumus, kas pamatā nepieciešami, lai EFSA varētu veikt riska novērtēšanu un sagatavot zinātniski pamatotus atzinumus – zinātniskais un tehniskais atbalsts, datu vākšana un analīze, atbalsts EFSA pie dažādu riska novērtēšanas un datu vākšanas metožu izstrādes un šo metožu izplatīšana. Par atsevišķu uzdevumu veikšanu organizācijas var pretendēt uz finansiālu atbalstu.

Atbilstošu organizāciju atlasei Eiropas Komisija ir izstrādājusi kritērijus atsevišķas organizācijas iekļaušanai dalībvalstu izraudzīto kompetento organizāciju sarakstā – Regula 2230/2004. EFSA valde ir atbildīga par 36. panta organizāciju saraksta  izveidošanu un atjaunošanu, bet organizāciju atlasē palīdz EFSA nacionālais kontaktpunkts.

Organizācijām jāatbilst sekojošiem kritērijiem:

  • tām jāsniedz zinātniskais un tehniskais atbalsts jomās, kas ir EFSA kompetencē, it īpaši tajās jomās, kas tieši vai netieši ietekmē pārtikas un barības drošību; 
  • tām jābūt juridiskām personām, kuras darbojas vispārējo interešu labā, un to darba organizāciju veido specifiskas procedūras un noteikumi, kas nodrošina, ka EFSA uzticētie uzdevumi tiks izpildīti neatkarīgi un integrēti;
  • tām ir vajadzīga augsta līmeņa zinātniskā un tehniskā ekspertīze vienā vai vairākās jomās, kas ietilpst EFSA kompetencē, īpaši tajās jomās, kas tieši vai netieši ietekmē pārtikas vai barības drošību; 
  • tām ir jānodarbojas ar aktīvu zinātnisko darbību un jābūt resursiem, lai varētu efektīvi pildīt uzdevumus, ko tām var uzticēt EFSA.

Kā kļūt par EFSA sadarbības organizāciju:

  • organizācija jāatbilst visiem iepriekšminētajiem kritērijiem;
  • organizācijai obligāti jāsazinās ar EFSA Nacionālo kontaktpunktu (Latvijā šo funkciju pilda institūts “BIOR”)
  • organizācijai jāreģistrējas tiešsaistes organizāciju datubāzē List of Competent Organisations;  
  • datubāzē jāaizpilda tiešsaistes anketa par organizāciju, sniedzot informāciju gan par zinātnisko kapacitāti un pieredzi, gan par  finansējumu;
  • EFSA sazināsies ar organizāciju nepieciešamības gadījumā, lai papildinātu anketu;
  • EFSA ziņos par EFSA valdes lēmumu iekļaut vai neiekļaut organizāciju sadarbības organizāciju sarakstā.

Katrai organizācijai ir kontaktpersona vai kontaktpersonas, kuras ir atbildīgas par komunikāciju ar EFSA, EFSA Nacionālo kontaktpunktu un informācijas nodošanu tālāk organizācijas ietvaros. 

EFSA sadarbības organizācijas Latvijā:


EFSA resursi: Publikācijas, Dati un Rīki

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) nodrošina plašu zinātniskās informācijas klāstu, lai veicinātu izpratni par pārtikas nekaitīguma riskiem un atbalstītu zinātnisko sadarbību. Galvenie resursi ir pieejami caur EFSA publikācijām, specializētām datubāzēm un atvērtās piekļuves platformām.

EFSA publikācijas

EFSA publicē divu galveno veidu materiālus, lai nodrošinātu efektīvu riska komunikāciju:

  • Zinātniskās publikācijas (Scientific outputs): Šīs ir galvenās EFSA zinātnisko rezultātu publikācijas, kas tiek publicētas oficiālajā EFSA Žurnālā (skatīt nākamo sadaļu). Tās ietver EFSA Zinātniskās komitejas un zinātnisko paneļu sagatavotos zinātniskos viedokļus, vadlīnijas, zinātniskos ziņojumus un citus oficiālus secinājumus.
  • Tehniskās un atbalsta publikācijas (Supporting publications): Pieejamas EFSA mājaslapā (netiek publicētas EFSA Žurnālā). Šīs publikācijas ietver EFSA tehniskos ziņojumus, ārējos zinātniskos ziņojumus un pasākumu materiālus, kas sniedz papildu informāciju un atbalstu EFSA darbam.

Katram publikācijas veidam ir noteikts mērķis un formāts, un tās bieži tiek sagatavotas, atbildot uz konkrētiem mandātiem vai ES likumdošanas prasībām. EFSA zinātnisko publikāciju un atbalsta publikāciju definīcijas

Knowledge Junction

Knowledge Junction ir EFSA izveidots atvērtās piekļuves tiešsaistes repozitorijs, kas nodrošina pieeju datiem, pierādījumiem un atbalsta materiāliem, kuri izmantoti pārtikas un barības nekaitīguma riska novērtējumos. Tā mērķis ir uzlabot EFSA darba caurredzamību, pētījumu atkārtojamību un veicināt datu atkārtotu izmantošanu. Platforma ir izveidota uz Zenodo bāzes (CERN uzturēta).

Gan EFSA, gan dalībvalstu 36. panta organizācijas un citas ieinteresētās puses var publicēt:

  • Zinātniskos pierādījumus: Atskaites, datu kopas, attēlus, video, laboratorijas ziņojumus u.c.
  • Atbalsta materiālus: Programmatūras, rīkus, datu modeļus, programmēšanas kodus, protokolus, novērtēšanas shēmas u.c.
  • Riska novērtējumus: Mandātus, viedokļus, vadlīnijas, dalībvalstu sagatavotos ikgadējos un stratēģiskos plānus u.c.

Katrs augšupielādētais materiāls saņem unikālu digitālo objekta identifikatoru (DOI), nodrošinot tā izsekojamību un korektu atsaukšanos, kad dati tiek lietoti atkārtoti.

EFSA žurnāls

EFSA Žurnāls ir recenzēts, bezmaksas tiešsaistes zinātniskais žurnāls, kas kalpo par galveno kanālu EFSA zinātnisko rezultātu publicēšanai. Tas aptver riska novērtēšanas jautājumus pārtikas, uztura, dzīvnieku barības, dzīvnieku veselības un labturības, augu veselības un aizsardzības jomās.

Žurnālā tiek publicēti:

  • Zinātniskās komitejas un Zinātnisko paneļu viedokļi, oficiālie paziņojumi un vadlīnijas.
  • EFSA oficiālie paziņojumi un izstrādātās vadlīnijas.
  • Secinājumi par pesticīdu ziņojumiem.
  • Dažādi pamatoti viedokļi un zinātniskie ziņojumi.

Datu Noliktava (Data Warehouse) un Specializētās Datubāzes

EFSA aktīvi vāc datus no ES dalībvalstīm divos galvenajos virzienos:

  1. Harmonizētu datu vākšana tendenču novērtēšanai, monitoringam un atbalstam riska pārvaldītājiem.
  2. Specifisku datu vākšana konkrētu riska novērtējumu veikšanai un citu uzdevumu izpildei.

EFSA Datu Noliktava (Scientific Data Warehouse) piedāvā statistikas kopsavilkumus par šiem datiem tabulu, ziņojumu, grafiku un karšu veidā, kas tiek regulāri atjaunoti. Papildus tam, EFSA uztur vairākas nozīmīgas, publiski pieejamas specializētās datubāzes:

  • Pārtikas patēriņa dati: Visaptverošā Eiropas pārtikas patēriņa datubāze (EFSA Comprehensive European Food Consumption Database).
  • Pārtikas sastāva dati: Food Composition Database.
  • Bioloģiskie apdraudējumi.
  • Ķīmiskie apdraudējumi: OpenFoodTox – publiski pieejama datubāze ar apkopotu informāciju par ķīmisko vielu toksicitāti.
  • Ķīmiskie piesārņotāji (pārtikā un barībā).
  • Pesticīdu un veterināro zāļu atliekvielas (pārtikā un barībā).
  • Botāniskās vielas: Compendium of Botanicals – datubāze ar informāciju par augiem, aļģēm, ķērpjiem un no tiem iegūtām vielām.