Norāžu izmantošana un izmantošanas kontrole

Pārtikas produktos var būt ietvertas daudzas uzturvielas un citas vielas, kam var piemērot norādi, tāpēc kopš 2006. gada Eiropas Komisija ir noteikusi vispārējus principus, kas piemērojami visām pārtikas produktu norādēm, lai nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, sniegtu patērētājam informāciju, kas vajadzīga izvēles izdarīšanai, pilnībā pārzinot faktus, kā arī, lai pārtikas rūpniecībā radītu vienādus konkurences nosacījumus. 

Uzturvērtības un veselīguma norāžu izmantošana:

• uzturvērtības un veselīguma norāžu izmantošana ir brīvprātīga; 
• izmantošanas gadījumā tas jādara atbilstoši likumdošanas prasībām; 
• veselīguma un uzturvērtības norādēm jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes prasībām visos gadījumos, kad tās tiek izmantotas komerciālajā saziņā – ieskaitot reklāmas TV un radio, bukletus utml. 

Nav atļautas šādas veselīguma norādes: 

• norādes, kurās apgalvots, ka attiecīgā pārtikas produkta nelietošana var ietekmēt veselību; 
• norādes par svara zaudēšanas ātrumu vai lielumu; 
• norādes par ieteikumiem, ko snieguši individuāli ārsti vai veselības speciālisti un tādas asociācijas, kuru sniegtos ieteikumus un ierosinājumus nereglamentē ES tiesību akti vai attiecīgie valstu noteikumi.

Jūsu ievērībai:

• preču zīmi, zīmolvārdu vai brīvi izvēlētu nosaukumu, kas parādās uz pārtikas produkta marķējuma, pārtikas produkta noformējumā vai reklāmā un ko varētu interpretēt kā uzturvērtības vai veselīguma norādi, drīkst lietot, nepiemērojot šajā regulā paredzēto procedūru, ja tam šajā marķējumā, noformējumā vai reklāmā pievieno līdzīgu uzturvērtības vai veselīguma norādi, kas atbilst šīs regulas noteikumiem (Regula (EK) Nr. 1924/2006);
• atsauces uz uzturvielas vai pārtikas produkta vispārēju, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi uz labu vispārējo veselību, labsajūtu var izdarīt tikai kopā ar veselīguma norādi (Regula (EK) Nr. 1924/2006);
• uzturvērtības marķējums ir obligāts produktiem, par kuriem ir sniegta uzturvērtības un/vai veselīguma norāde, izņemot vispārīgas reklāmas gadījumus un informāciju par tās(-o) vielas(-u) daudzumu, uz ko attiecas uzturvērtības vai veselīguma norāde un kas nav norādīta uzturvērtības marķējumā, izvieto tajā pašā redzamības laukā, kur uzturvērtības marķējumu (Regula (ES) Nr. 1169/2011).

Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis līdz 2008. gada janvārim iesniegt nacionālo veselīguma norāžu sarakstu, kurā iekļautas veselīguma norādes, kas tiek izmantotas produktu marķējumā vai kuras uzņēmēji un ražotāji vēlas autorizēt izmantošanai. 

Saistībā ar dalībvalstu 2008. gadā iesniegtajām veselīguma norādēm Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka novērtēšanai ir iesniegtas norādes, kas attiecas uz ietekmi, ko rada augu vai garšaugu izcelsmes vielas, kas pazīstamas kā “botāniskas” vielas. Šo vielu ietekmes zinātniskā novērtēšana ir sarežģīts process, jo bieži trūkst zinātniskās literatūras un pētījumu, lai pamatotu vielas ietekmi, tāpēc EFSA vēl nav pabeigusi šo vielu zinātnisko novērtēšanu. Iesniegto norāžu starpā ir arī veselīguma norādes, par kurām ir jāveic papildu novērtēšana, pirms Eiropas Komisija var izskatīt to iekļaušanu vai neiekļaušanu atļauto norāžu sarakstā, vai arī kuras ir novērtētas, taču Komisija pašreiz nevar pabeigt izskatīšanu citu leģitīmu faktoru dēļ.

Veselīguma norāžu izmantošanu uzrauga Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, kuri, veicot pārtikas preču marķējuma pārbaudes, cita starpā pārbauda, vai veselīguma norāde pārtikas produkta marķējumā, ja tāda tur atrodama, ir iekļauta apstiprināto norāžu sarakstā vai arī pieder pie tām norādēm, uz kurām attiecināms pārejas periods (norādes, kurām EFSA vēl nav pabeigusi zinātnisko novērtēšanu). Gadījumā, ja tirdzniecībā ir pārtikas produkti ar neatļautu veselīguma norādi, tie ir no tirdzniecības jāizņem un jāveic pārmarķēšana.

Patērētāji ir tiesīgi ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam vai Patērētāju tiesību aizsardzības centram par nepamatotu/nepareizu/aizdomīgu veselīguma un uzturvērtības norāžu izmantošanas gadījumu.