Norāžu izmantošana un izmantošanas kontrole

Pārtikas produktu sastāvā var būt uzturvielas un citas vielas, kam var piemērot uzturvērtības un/vai veselīguma norādes. Eiropas Komisija ir noteikusi vispārējus principus, kas piemērojami visām norādēm uz pārtikas produktiem, lai nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, sniegtu patērētājam informāciju, kas vajadzīga izvēles izdarīšanai, pilnībā pārzinot faktus, kā arī, lai pārtikas rūpniecībā radītu vienādus konkurences nosacījumus. 

Vispārīgie principi uzturvērtības uz veselīguma norāžu lietošanā

• Uzturvērtības un veselīguma norāžu izmantošana marķējumā, reklāmā un cita veida saziņā ar patērētāju ir brīvprātīga.
• Veselīguma un uzturvērtības norāžu izmantošanas gadījumā, tas jādara atbilstoši likumdošanas prasībām. Vairāk informācijas sadaļās Norāžu reģistrs un Normatīvie akti un papildu informācija.
• Veselīguma un uzturvērtības norāžu izmantošanai jāatbilst likumdošanas prasībām arī komerciālajā saziņā, ieskaitot – reklāmas TV un radio, reklāmu un aprakstus interneta vietnēs, bukletus, drukātus reklāmas/informācijas materiālus par produktu utml. 
• Uzņēmējs drīkst lietot norādes, kas ir autorizētas lietošanai un atrodamas Eiropas Komisijas reģistrā, bez saskaņošanas ar atbildīgajām iestādēm. Vairāk informācijas sadaļā Norāžu reģistrs
• Norādes nedrīkst būt kļūdainas, neskaidras vai maldinošas.

Nav atļauts izmantot šādas veselīguma norādes:

• norādes, kurās apgalvots, ka attiecīgā pārtikas produkta nelietošana var ietekmēt veselību; 
• norādes par svara zaudēšanas ātrumu vai lielumu; 
• norādes par ieteikumiem, ko snieguši individuāli ārsti vai veselības speciālisti un tādas asociācijas, kuru sniegtos ieteikumus un ierosinājumus nereglamentē ES tiesību akti vai attiecīgie valstu noteikumi;
• ārstnieciskās norādes jeb norādes, ka produkts novērš, ārstē vai izārstē slimības;
• uzturvērtības un veselīguma norādes neizmanto maisījumiem zīdaiņiem, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētai pārtikai un svara kontrolei paredzētiem pilnīgiem uztura aizstājējiem.
• norādes, kas var radīt šaubas par citu pārtikas produktu drošumu un/vai uzturvērtības pietiekamību;
• norādes, kas var mudināt vai attaisnot pārmērīgu pārtikas produktu patēriņu;
• norādes, kas var paust, likt domāt vai netieši norādīt, ka līdzsvarots un daudzveidīgs uzturs parasti nevar nodrošināt nepieciešamo uzturvielu daudzumu;
• norādes, kas tekstā vai ilustrētā, grafiskā vai simboliskā atveidojumā var norādīt uz organisma funkciju izmaiņām, kas patērētājā varētu radīt vai kāpināt bailes.

Noderīgi fakti par norādēm:

• preču zīmi, zīmolvārdu vai brīvi izvēlētu nosaukumu, kas parādās uz pārtikas produkta marķējuma, pārtikas produkta noformējumā vai reklāmā un ko varētu interpretēt kā uzturvērtības vai veselīguma norādi, drīkst lietot, nepiemērojot Regulā (EK) Nr. 1924/2006 paredzēto procedūru, ja tam šajā marķējumā, noformējumā vai reklāmā pievieno līdzīgu uzturvērtības vai veselīguma norādi, kas atbilst šīs regulas noteikumiem;
• atsauces uz uzturvielas vai pārtikas produkta vispārēju, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi uz labu vispārējo veselību, labsajūtu var izdarīt tikai kopā ar veselīguma norādi (Regula (EK) Nr. 1924/2006);
• uzturvērtības marķējums ir obligāts produktiem, par kuriem ir sniegta uzturvērtības un/vai veselīguma norāde, izņemot vispārīgas reklāmas gadījumus un informāciju par tās(-o) vielas(-u) daudzumu, uz ko attiecas uzturvērtības vai veselīguma norāde un kas nav norādīta uzturvērtības marķējumā, izvieto tajā pašā redzamības laukā, kur uzturvērtības marķējumu (Regula (ES) Nr. 1169/2011);
• uzturvērtības un veselīguma norādes nav tādi apgalvojumi, kā “ar mīlestību gatavots”, “ar rokām gatavots”, “vegāniem” un līdzīgi, kā arī dažādi starptautiski produktu ražošanas izejvielu izcelsmi apliecinoši sertifikāti, piemēram, bordo karotīte, Latvijas ekoprodukts.

Veselīguma norādes par botāniskajām vielām

Izvērtējot ES dalībvalstu 2008. gadā iesniegtās veselīguma norādes, Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka novērtēšanai ir iesniegts liels daudzums veselīguma norāžu, kas attiecas uz ietekmi, ko rada augu izcelsmes vielas un preperāti, kas iegūti no augiem, aļģēm, sēnēm vai ķērpjiem, ko apzīmē ar terminu “botāniskas” vielas. Informācija EFSA mājaslapā par botāniskajām vielām un to nekaitīguma izvērtēšanu Botanicals.

Šo vielu zinātniskā novērtēšana ir sarežģīts process, jo bieži trūkst zinātniskās literatūras un pētījumu, lai pamatotu vielas ietekmi, tāpēc EFSA vēl nav pabeigusi šo vielu nekaitīguma un ietekmes zinātnisko novērtēšanu. Tāpēc vēljoprojām notiek aktīvs EFSA darbs pie par botānisko vielu labvēlīgo ietekmi iesniegto veselīguma norāžu izvērtēšanas. EFSA mājaslapā (Health claims (art. 13)) ir pieejams gan visu iesniegto norāžu saraksts, gan informācija par tām norādēm, ko EFSA jau ir zinātniski izskatījusi un viedoklis, ko tā ir iesniegusi Eiropas Komisijai. Eiropas Komisija ir lēmējiestāde, kas lems par norādes atļaušanu izmantot vai nē.

Norāžu izmantošanas uzraudzība Latvijā

Veselīguma un uzturvērtības norāžu izmantošanu uzrauga Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori, kuri, veicot pārtikas preču marķējuma pārbaudes, cita starpā pārbauda, vai veselīguma norāde pārtikas produkta marķējumā, ja tāda tur atrodama, ir iekļauta apstiprināto norāžu sarakstā vai arī pieder pie tām norādēm, uz kurām attiecināms pārejas periods (norādes, kurām EFSA vēl nav pabeigusi zinātnisko novērtēšanu). Gadījumā, ja tirdzniecībā ir pārtikas produkti ar neatļautu veselīguma norādi, tie ir no tirdzniecības jāizņem un jāveic pārmarķēšana. Informācija PVD mājaslapā par norādēm.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzrauga norāžu izmantošanu reklāmā un cita veida saziņā ar patērētājiem. PTAC izstrādātajās vadlīnijās “Vadlīnijas godīgas komercprakses īstenošanai, piedāvājot uztura bagātinātājus” PTAC skaidro korektu norāžu lietošanu.

Patērētāji ir aicināti ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam vai Patērētāju tiesību aizsardzības centram par nepamatotu/nepareizu/aizdomīgu veselīguma un uzturvērtības norāžu izmantošanas gadījumu.