Valsts zinātniskais institūts "BIOR" veic oficiālu valsts monitoringu notekūdeņos SARS-CoV-2 klātbūtnes identifikācijai, lai savlaicīgi prognozētu slimības uzliesmojumus Latvijas pašvaldībās.

Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā Covid-19 pandēmijas laikā tika izstrādāta jauna pieeja notekūdens monitoringam, lai gūtu papildinformāciju par šo vīrusu.

 


Notekūdeņu monitoringa rezultāti: ... (datums)


Kāpēc jāveic notekūdeņu monitorings?

Notekūdeņu monitoringam ir būtiska nozīme vīrusu epidemioloģijā. SARS-CoV-2 vīrusa izplatības analīze notekūdens sistēmās sniegs papildu informāciju Slimību profilakses un kontroles centram un citām veselības iestādēm, lai varētu prognozēt vīrusa izplatības dinamiku.

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un dažādo SARS-CoV-2 variantu izplatību pasaulē un Latvijā, vīrusa genoma sekvences monitorings notekūdeņos var arī agrīni signalizēt par bīstamo variantu izplatību vai, iespējams, jaunu variantu parādīšanos kādā no pašvaldībām vai plašākā reģionā. Monitoringa datu analīze veicinās savlaicīgāku un pamatotāku lēmumu pieņemšanu Covid-19 uzraudzībā un kontrolē.

Tāpat pilsētu notekūdeņu ķīmiskā analīze sniegs noderīgu epidemioloģisko informāciju par dzīvesveida ieradumiem, sabiedrības veselību un labklājību.

Notekūdens monitorings Latvijā ilgtermiņā sniegs atbalstu citu iespējamu infekciju uzliesmojumu monitoringam un sabiedrības veselības pētījumiem.

Notekūdeņu monitoringa ieviešana un analīze

Notekūdeņu paraugs tiek savākts notekūdeņu attīrīšanas iekārtā un analizēts attiecībā uz vielām, kas saistītas ar sabiedrības veselības aspektiem.

Speciāli izstrādāta notekūdeņu monitoringa metode ļauj noteikt un paredzēt vīrusa izplatību konkrētos valsts reģionos, kā arī, iespēju robežās identificēt jaunu vīrusa mutāciju parādīšanos.

Uz notekūdeņu monitoringu balstītās epidemioloģiskās pieejas pamatā ir īpaša cilvēka metabolisko izdalīšanās produktu (biomarķieru) analīze notekūdeņos kā iedzīvotāju patēriņa vai iedarbības indikators.

Salīdzinot rezultātus laika gaitā un dažādās vietās, pētnieki var objektīvi saskatīt tendences un atšķirības. Uz notekūdeņu monitoringu balstītā epidemioloģiskā pieeja ir veiksmīgi izmantota arī nelegālo narkotiku patēriņa novērtēšanai, taču to var izmantot, lai novērtētu citus ar dzīvesveidu saistītus faktorus, piemēram, alkohola un jaunu psihoaktīvo vielu patēriņa novērtēšanai.

Plašais informācijas klāsts, ko var savākt no notekūdeņiem, paver iespēju paplašināt uz notekūdeņu monitoringu balstīto epidemioloģisko pieeju ar citiem cilvēka biomarķieriem, sniedzot norādes par uzturu, veselību, slimībām un piesārņotāju iedarbību, piemēram, sasaistot vides vai pārtikas piesārņotāju iedarbību ar tādiem veselības traucējumiem kā diabēts vai vēzis.

Pašvaldības, no kuru notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tiek ņemti regulāri ūdens paraugi: Jelgavā, Valmierā, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā un Jūrmalā.

karte

Notekūdeņu monitoringa analīzē ir iesaistīti vadošie pētnieki no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta “BIOR”, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra.