Notekūdeņu monitorings

Balstoties uz Eiropas Komisijas rekomendācijām, Valsts zinātniskais institūts “BIOR” veic oficiālu valsts monitoringu notekūdeņos SARS-CoV-2 klātbūtnes identifikācijai, lai savlaicīgi prognozētu slimības uzliesmojumus un izplatības tendences Latvijas pašvaldībās.

Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā Covid-19 pandēmijas laikā tika izstrādāta jauna pieeja notekūdeņu monitoringam, lai gūtu papildinformāciju par šo vīrusu.

Ziņojumi par SARS-CoV-2 vīrusa RNS kopiju izplatību Latvijā

Kāpēc jāveic notekūdeņu monitorings?

Notekūdeņu monitorings sniedz vērtīgu informāciju Slimību profilakses un kontroles centram un citām veselības iestādēm vīrusu epidemioloģijā. SARS-CoV-2 izplatības analīze palīdz prognozēt un novērot vīrusa dinamiku, savlaicīgi reaģējot uz tā izplatību.

Šī metode ļauj konstatēt gan simptomātiskus, gan asimptomātiskus saslimšanas gadījumus un identificēt bīstamus vīrusa variantus. Tāpat notekūdeņu ķīmiskā analīze sniedz ieskatu sabiedrības veselībā un dzīvesveida paradumos.

Monitorings tiek izmantots arī narkotiku, alkohola un jauno psihoaktīvo vielu patēriņa novērtēšanai, kā arī infekciju uzliesmojumu agrīnai atklāšanai.

SVARĪGI! Nav pierādījumu, ka saskarsme ar notekūdeņiem varētu izraisīt inficēšanos – tajos līdz šim nav atrasts neviens dzīvs vīruss.

Notekūdeņu monitoringa ieviešana un analīze Latvijā

Atkarībā no epidemioloģiskās situācijas valstī, līdz pat divām reizēm nedēļā, no pašvaldību notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tiek ievākti neattīrītu notekūdeņu paraugi, kas tiek analizēti institūtā “BIOR” un Latvijas Biomedicīnas pētījumu centrā. Tajos nosaka SARS-CoV-2 vīrusa RNS un citu sabiedrības veselībai nozīmīgu vielu klātbūtni.

Šī metode ļauj novērot vīrusa izplatību reģionos un potenciāli konstatēt jaunas mutācijas. Rezultāti tiek publicēti ar vairāku dienu nobīdi. Ilgtermiņa dati palīdz izsekot saslimstības dinamikai un identificēt tendences. Notekūdeņu analīzi var paplašināt arī uz citiem biomarķieriem, sniedzot ieskatu uzturā, veselībā un piesārņotāju ietekmē.

Monitorings notiek Latvijas lielākajās pašvaldībās: Rīgā, Liepājā, Limbažos, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ventspilī, Valmierā, Jēkabpilī, Salaspilī, Tukumā, Daugavpilī, Bauskā, Talsos un Saldū.

SVARĪGI! SARS-CoV-2 RNS kopiju skaits nav tieši salīdzināms starp pilsētām, jo to ietekmē notekūdeņu sistēmu specifika. Svarīgāk ir sekot izmaiņu tendencēm katrā pašvaldībā atsevišķi.

Novērota inhibīcija – notekūdeņu paraug analīzes laikā notekūdeņos esošie ķīmiskie piemaisījumi traucē enzīmu darbību (reverso transkriptāzi un DNS polimērāzi), kas nodrošina SARS-CoV-2 RNS kopiju skaita noteikšanu, līdz ar to rezultātos tiek iegūts vājāks signāls un sekojoši iespējami mazāks noteiktais SARS-CoV-2 RNS kopiju skaits nekā paraugā faktiski esošais.

14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotājiem (novadā) – 14 dienu laikā laikā konstatēto jauno COVID-19 gadījumu skaits pašvaldībā, tajā skaitā ārpus pilsētas, kur faktiski ņemti notekūdeņu paraugi. Līdz ar to gadījumu skaits ir ļoti aptuvens un faktiski monitoringa sistēmā iekļauto notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (pilsētā) pieslēgto novada iedzīvotāju proporcija attēlota grafikā.

Nav konstatēts (SARS-CoV-2 RNS kopiju skaits ir 0) – notekūdeņu attīrīšanas iekārtu notekūdeņu paraugā netika konstatēti SARS-CoV-2 klātbūtne.

SARS-CoV-2 RNS notekūdeņos ir konstatēts zem kvantifikācijas robežas – notekūdeņu attīrīšanas iekārtu notekūdeņu paraugā tika konstatēts neliels SARS-CoV-2 koronavīrusa RNS daudzums. RNS skaits pārsniedza analītiskās metodes noteikšanas robežu, bet palika zem tā kvantificēšanai nepieciešamās robežas.

SARS-CoV RNS kopiju skaits uz 100 000 iedzīvotājiem/dienā – notekūdeņu attīrīšanas iekārtu notekūdeņu paraugā konstatētais SARS-CoV-2 RNS kopiju skaits, kas ir normalizēts pret notekūdeņu savākšanas sistēmai un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām pieslēgto iedzīvotāju skaitu un parauga ievākšanas laikā notekūdeņu attīrīšanas iekārtās attīrīto notekūdeņu apjomu. Normalizāciju ir nepieciešams veikts, lai būtu iespējams veikt rezultātu salīdzināšanu.

5 mērījumu slīdošais vidējais – tendence, kas liecina par saslimstības un vīrusa klātesamības dinamiku. Rezultāts iegūts no 5 mērījumu, ieskaitot 2 iepriekšējos un divus nākamos mērījumus, SARS-CoV-2 RNS kopiju skaita rezultātiem notekūdeņu attīrīšanas iekārtu paraugā.