Lašu populācija dabā vairs nespēj atjaunoties pietiekamā apjomā, jo to būtiski ietekmē cilvēka saimnieciskā darbība, piemēram, hidroelektrostaciju kaskādes Daugavā liedz zivīm piekļuvi nārsta vietām, citās upēs biotopi ir degradēti vai pārvērsti, un arī klimata pārmaiņas rada papildu riskus. Pie šiem faktoriem jāpieskaita arī roņu barošanās, kas samazina zivju skaitu. Tas viss kopā rada apstākļus, kuros dabiskās vairošanās ceļā vien, lašu populācija vairs nespēj atražoties.
Mākslīgā lašu populācijas atražošana palīdz kompensēt šo ietekmi un zaudējumus, ļaujot saglabāt un atjaunot lašveidīgo zivju populācijas nākotnei.
Lašu un taimiņu vaislinieku zveja tiek veikta gan ar tīkliem vai murdiem (pasīvie zvejas rīki), gan elektrozvejas rīkiem (aktīvie zvejas rīki), kuru pielietošanai noteiktā laika periodā un upes posmā tiek saņemtas Valsts vides dienesta atļaujas zvejai īpašos vai zinātniskās izpētes nolūkos. Katrā atļaujā norādīts arī ievācamo lašu un taimiņu skaits, kas nepieciešams vaislas materiāla iegūšanai.
Dažādās upēs var tikt izmantotas atšķirīgas vaislas lašu un taimiņu zvejas metodes. To nosaka gan pašu upju īpatnības – platums, dziļums, straumes stiprums, grunts un pieejamība, gan arī zivju migrācijas intensitāte konkrētajā posmā.
Zinātniskajā izpētē izmantotā elektrozveja būtiski atšķiras no nelegālajām metodēm.
Pirmkārt, tā tiek veikta tikai ar Valsts vides dienesta izsniegtām atļaujām un noteiktos upju posmos, izmantojot speciāli zinātniskiem mērķiem ražotu sertificētu aprīkojumu.
Otrkārt, zinātniskās izpētes elektrozvejas ierīces rada īslaicīgu noteikta stipruma līdzstrāvas elektrisko impulsu, kas zivis tikai uz brīdi apdullina, ļaujot tās saudzīgi noķert, izmērīt, noņemt nepieciešamos paraugus un atlaist atpakaļ dzīvas, samazinot traumu un bojāejas risku.
Tāpēc zinātniskā elektrozveja ir droša, mērķtiecīga un vērsta uz vaislas materiāla un zinātnisku datu iegūšanu. Lašu vaislinieki tiek iegūti ierobežotā apjomā, saskaņā ar Valsts vides dienesta izsniegtās atļaujas nosacījumiem.
Savukārt nelegālā elektrozveja tiek veikta ar neatbilstošām iekārtām, nekontrolējot spriegumu un iedarbības laiku. Tā izraisa zivīm smagus bojājumus vai nāvi.
Pēc ikru un pieņu ievākšanas BIOR pētnieki dara visu, lai saglabātu vaislinieku dzīvotspēju un pēc atkopšanās izlaistu atpakaļ upē.
Gaujā un Ventā tās lašu un taimiņu vaislas zivis, kas ir labā kvalitātē un dzīvotspējīgas, tiek atlaistas atpakaļ upē. Tomēr jārēķinās, ka ne visas vaislas zivis šo procesu izdzīvo.
Nē. Salaca ir nacionālā dabiskā lašu indeksupe, kurā lašu mazuļi no audzētavām netiek ielaisti – krājums veidojas dabiskā nārsta ceļā.
Pagājušajā gadā lašu un/vai taimiņu smolti tika ielaisti Daugavā (un tās grīvā), Gaujā un Ventā.
Latvijas dabiskajās ūdenstilpēs ielaistie lašu mazuļi:
2024.gadā – 522 376 (https://www.zm.gov.lv/lv/media/16017/download?attachment)
2023.gadā – 766 116 (https://www.zm.gov.lv/lv/media/13257/download?attachment)
Jā, audzētavu un dabiskā nārsta laši ir atšķirami, jo audzētavu izcelsmes lašiem tiek nogriezta taukspura – neliela spuriņa starp muguras un astes spuru. Tas tiek darīts saskaņā ar Zemkopības ministrijas un Institūta “BIOR” rekomendācijām un ļauj atšķirt audzētavā izaudzētu zivi no dabiskā nārsta laša.
Šāds marķējums tiek izmantots visā Baltijas jūras reģionā, un tas ir svarīgs arī lašu krājumu pārvaldībā. Katru gadu, ievācot vaislas materiālu, tiek reģistrēts, cik no atgriezušajiem lašiem ir ar nogrieztu taukspuru, un cik – ar neskartu taukspuru (dabiskā izcelsme).
Dati rāda, ka jauktā tipa lašupēs, piemēram, Gaujā un Ventā, liela daļa atgriezušos vaislas zivju (vidēji ap 54%, bet dažkārt pat 70%) ir ar nogrieztu taukspuru.
Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānā 2025–2028 ir noteikts, ka zvejojot lašu un taimiņu vaisliniekus, tiek ievērots dzimtās upes princips un no ievāktā vaislas materiāla izaudzētos smoltus izlaiž tajā pašā upē, kur noķerti to vecāki.
Valsts vides dienests katru gadu no oktobra līdz novembrim pastiprina kontroli lašveidīgo migrācijas un nārsta upēs un piekrastē, nodrošinot diennakts reidus. Bieži tiek piesaistīti arī papildspēki, piemēram, Valsts policija, pašvaldību policija, Zemessardze, nevalstiskās organizācijas u.c.
Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē sadaļā “Zivju resursu atražošana” ik gadu publicē sarakstus ar Institūta ”BIOR” zivju audzētavās izaudzētajiem un dabiskajos ūdeņos ielaistajiem zivju mazuļiem.
Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānā 2025–2028 paredzēts turpināt smoltu kvalitātes novērtēšanu pirms izlaišanas, lejupmigrācijas novērtēšanu un uz nārstu migrējošo audzētavas izcelsmes lašu īpatsvara novērtējumu Gaujā un Ventā.
Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānā 2025–2028 ir atsevišķs rīcības virziens par dzīvotņu un migrācijas iespēju atjaunošanu. Jau vairākus gadus Gaujā tiek realizēti Zivju fonda projekti lašveidīgo zivju dzīvotņu atjaunošanai un jaunu dzīvotņu izveidei.
Nē. Kuldīgas novada licencētās makšķerēšanas posmā noteikts, ka lašus paturēt nedrīkst (vienlaikus ar citiem ierobežojumiem un saudzēšanas dienām).
Saskaņā ar Salacas licencēto makšķerēšanu regulējošo nolikumu noteiktā periodā – no 1. janvāra līdz 1. maijam, noteikta veida licenču īpašnieki var paturēt lomā vienu lasi vai vienu taimiņu, ievērojot garuma un citus nosacījumus. Jāņem vērā, ka noteikumi laika gaitā var mainīties.
Jā. Lašveidīgo licencēto makšķerēšanu Gaujā nosaka saistošie noteikumi, kas pieejami Likumi.lv.
Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānā 2025–2028 noteikts finansējums no valsts budžeta, kā arī AS “Latvenergo” ikgadējās kompensācijas par Daugavas HES kaskādes radītajiem zaudējumiem zivju resursiem.
Noķertos lašus un taimiņus — gan tās zivis, kas tiek nodotas audzētavām vaislas materiāla ieguvei (un vēlāk tiks atlaistas), gan tās, kuras uzreiz atgriež savvaļā — “BIOR” pētnieki iezīmē ar redzamām īpašām zīmītēm. Katrai zīmītei ir savs unikāls zivs identifikācijas numurs.
!!! Aicinām makšķerniekus un zvejniekus, kuri noķēruši šādu iezīmētu zivi, ziņot tās numuru un noķeršanas vietu institūtam “BIOR”, rakstot uz bior@bior.lv vai sūtot ziņu WhatsApp mob. 28648960.
Lejupes iela 3, Rīga, LV-1076, 
+371 67620513
bior@bior.lv
