Valsts pētījumu programmas “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana Latvijas attīstībai” 2023.- 2025.gadam projektu Nr. VPP- ZM- VRIIILA- 2024/1-0002 “Zinātniski pamatoti risinājumi ilgtspējīgai pārtikas sistēmai Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai” (GreenAgroRes)

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte sadarbībā ar APP Dārzkopības institūtu, APP Agroresursu un ekonomikas institūtu un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” laika posmā no 2025. gada 01. janvāra līdz 31. aprīlim īstenoja 2. posmu Valsts pētījumu programmas “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana Latvijas attīstībai” projektā “Zinātniski pamatoti risinājumi ilgtspējīgai pārtikas sistēmai Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai (GreenAgroRes)”.

Projekta 2. posmā veiktie galvenie darbi saskaņā ar projektā definētajām aktivitātēm:

Risinājumi ilgtspējīgai, kvalitatīvai un konkurētspējīgai pārtikas ražošanai videi draudzīgā lauksaimniecībā

Sagatavots pārskats par Latvijā un Baltijā veikto pētījumu un kviešu audzēšanas prakses monitoringu rezultātiem; organizētas trīs sanāksmes un diskusija ar nozari; sagatavota ziemas kviešu audzēšanas tehnoloģijas teorētisko moduļu shēma un veģetācijas periodā uzsākta tās īstenošana laukos; veiktas slimību izplatības un nezāļu pirmās uzskaites. Izstrādātas lauka izmēģinājumu metodikas ābelēm, upenēm un kāpostiem; sagatavotas anketas ābeļu un upeņu audzēšanas saimniecību apsekošanai; uzsākta ābeļu vainagu veidošana un augu aizsardzības pasākumu izmēģinājumi; ierīkots kāpostu izmēģinājums; apkopota informācija par augu aizsardzības stratēģijām ābeļu, upeņu un kāpostu stādījumos. Turpināta informācijas un esošo zināšanu analīze par pākšaugu un augļaugu (kokaugu) slimībām, ierosinātājiem un ierobežošanas metodēm (I daļa); turpināta sēņu tīrkultūru izdalīšana (522 kultūras) un identifikācija; augļaugu (kokaugu) vēžu un dzinumu atmiršanas ierosinātāju izpētei pabeigta kolekcijas un datu revīzija; pabeigta sugu identifikācijas datu papildināšana smiltsērkšķu un uzsākta Ribes un Malus sēņu kolekcijai.

Jaunas zināšanas un risinājumi pārtikai un veselībai

Noslēgusies dzīvnieku paraugu ievākšana (18 govju un 8 cūku audzēšanas saimniecībās), izmeklēšana, notiek datu analīze un anketu apkopošana, uzsākts darbs pie vadlīniju izstrādes antimikrobiālās rezistences izplatības mazināšanai; papildu veikta DNS izdalīšana no iegūtajiem paraugiem tālākām analīzēm; apkopoti Salmonella spp. izplatības un antimikrobiālās rezistences dati dzīvniekiem par 2024. gadu; pārskatīti un apkopoti kopš 2016. gada uzkrātie Salmonella spp. pilna genoma sekvencēšanas dati; apzināti 450 nosekvencēti pārtikas un veterinārie izolāti.

Turpināti padziļināti zinātniski pētījumi par dažādu augu un dzīvnieku izcelsmes pārstrādes blakusproduktu paplašinātu izmantošanu, lietojot videi draudzīgas metodes un tehnoloģijas. Izstrādāta un validēta acetonitrila brīva HPLC analīžu metode detalizētu antocianīnu noteikšanai upenēs; analizēti 123 paraugi, izveidota datu kopa, uzsākta zinātniskās publikācijas sagatavošana. Turpinās sadarbība ar nozari: “Food Union” noslēguma posmā ir eksperiments biezpiena desertu – biezpiena sieriņu iepakošanai un testēšanai 10 dažādos iepakojumos; SIA “Nordic Plast” turpinās polimēru materiālu testēšana; SIA “LabiInk” uzsākts eksperiments dažādu veidu kartonu pārklāšanai ar barjerpārklājumu kā alternatīvu polimēru aizvietošanai piena produktu iepakojumos. Turpināta alus drabiņu paraugu atlase un ķīmiskā sastāva analīze; uzsākti pētījumi par olbaltumvielu koncentrāta ieguvi no drabiņām, veicot to enzimātisko apstrādi. Sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu izstrādātas ēdamo trauku (šķīvju) receptūras, sagatavots tehniskais protokols un produktu prototipi; uzsākta raksturojošo rādītāju noteikšana zinātniskai publikācijai. Veikts eksperimentāls pētījums par mikoproteīna ieguvi no biezpiena sūkalām, to ultrafiltrāta, izmantojot Latvijas Mikroorganismu kultūru kolekcijā esošus baktēriju celmus; analizēts iegūstamais biomasas daudzums, olbaltumvielu saturs, aminoskābju sastāvs un brīvo aminoskābju saturs biomasā. Veikta sagatavoto aptaujas anketu pārtikas patēriņu datu iegūšanai pilotēšana, anketu jautājumu precizēšana un datu iegūšana; veikta dažādu aptauju platformu analīze datu iegūšanai; dalībai pētījumā atlasīti 420 dalībnieku. Ievākti zivju paraugi un veiktas analīzes zivju sugām no Burtnieka ezera, nosakot zivju veselības indikatorus un citus rādītājus. Veikta paraugu sagatavošana, marķēšana un reģistrācija turpmāko ķīmisko analīžu veikšanai. Turpinās zivju paraugu analīze citu ezeru sugām, datu apkopošana un salīdzināšana.

Eiropas Zaļā kursa ceļi un sociālekonomiskās sekas

Lauksaimniecības zaļās konkurētspējas ES dalībvalstīs kvantitatīvai novērtēšanai Eiropas zaļā kursa mērķu kontekstā izstrādāts Zaļās konkurētspējas indekss lauksaimniecībai (Green Competitiveness Index of Agriculture – GCIA), apvienojot 15 vides rādītājus, atbilstoši Eiropas zaļā kursa īstenošanai noteiktajiem mērķrādītājiem. Secināts, ka Latvijā apdraudēta varētu būt šādu Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšana – bioloģiski apsaimniekoto lauksaimniecības zemju īpatsvars, augstvērtīgo ainavas elementu īpatsvars lauksaimniecības zemēs, gaisa kvalitātes uzlabošana, ilgtspējīga enerģija un energoefektivitāte. Pētījuma rezultāti apkopoti divās zinātniskajās publikācijās, no kurām viena jau ir iesniegta izvērtēšanai Q1 žurnālā, kas indeksēts Scopus datu bāzē. Veikts 30 lauksaimniecības prakšu grupu izvērtējums, identificējot un novērtējot to ietekmi Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Katrai lauksaimniecības prakses grupai tika novērtēta kvantitatīva un/vai kvalitatīva ietekme uz dažādiem procesiem, rezultatīvajiem rādītājiem; izvērtējuma rezultātā identificētas daudzsološākās prakses Eiropas zaļā kursa radīto izaicinājumu risināšanai Latvijā; izstrādāts metodiskais ietvars prakšu īstenošanas izmaksu izvērtējumam. Uzsākts darbs pie uzdevuma “Eiropas Zaļā kursa scenāriju ietekmes novērtējums”, sākot ar konceptuālās pieejas izstrādi. Organizēti divi darba semināri ar nozares ieinteresēto pušu pārstāvjiem par iespējamajiem risinājumiem ilgtspējīgam un dzīvotspējīgam lauksaimniecības sektoram. Uzsākts darbs pie starptautiska projekta pieteikuma sagatavošanas.

Projekta zinātniskā vadītāja, APP Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dalija Segliņa norāda, ka otrajā posmā paveiktie darbi ir norisinājušies saskaņā ar plānotajiem uzdevumiem. Projektu īsteno trīs starpdisciplināras pētnieku grupas, izglītības procesa stiprināšanai iesaistot 55 mācībspēkus un studējošos. Sasniegti 16 starprezultāti un divi rezultāti. Veiktas projekta publicitātes un komunikācijas aktivitātes. Zinātnisko grupu un attiecīgo tautsaimniecības nozaru speciālistu sadarbības attīstībai organizēti pieci semināri. Sabiedrības informēšanai programmas rezultātu izplatīšana norisinājusies astoņos publiski pieejamos pasākumos gan tiešsaistē, gan klātienē. Sniegti ziņojumi divās starptautiskās konferencēs Francijā un Horvātijā, publicētas zinātnisko pētījumu tēzes.