Valsts pētījumu programmas “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana Latvijas attīstībai” 2023.- 2025.gadam projektu Nr.  VPP- ZM- VRIIILA- 2024/1-0002

“Zinātniski pamatoti risinājumi ilgtspējīgai pārtikas sistēmai Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai” (GreenAgroRes)

Projekta 1. posms ir noslēdzies!

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte sadarbībā ar APP Dārzkopības institūtu, APP Agroresursu un ekonomikas institūtu, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” no 2024. gada 27. septembra līdz 31. decembrim īstenoja 1. posmu Valsts pētījumu programmas “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana Latvijas attīstībai” projektā “Zinātniski pamatoti risinājumi ilgtspējīgai pārtikas sistēmai Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai (GreenAgroRes)”.

Projekta 1. posmā veiktie galvenie darbi atbilst projektā definētajām aktivitātēm:

Risinājumi ilgtspējīgai, kvalitatīvai un konkurētspējīgai pārtikas ražošanai videi draudzīgā lauksaimniecībā

• Uzsākta informācijas apkopošana par lauksaimniecības praksēm, kas atspoguļotas Baltijas reģionā veiktajos pētījumos un publiski pieejamās datu bāzēs, salīdzinot dažādas intensitātes ziemas kviešu audzēšanas tehnoloģijas un to atsevišķos elementus. Identificētas problēmas tehnoloģiju efektīvā pielietošanā, uzsākta izmēģinājumu metodikas sagatavošana, iekārtoti lauka izmēģinājumu poligoni, veiktas pirmās datu uzskaites.
• Izstrādāta un veikta aptauja par ābeļu dārza sistēmu elementu ietekmes novērtējumu, lai samazinātu sintētisko augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu. Izstrādāta metodika un veiktas iestrādes sintētisko AAL lietojuma mazināšanai. Dārzeņu tehnoloģijā uzsākta izmēģinājumu metodikas plānošana, izmantojot zinātniskās literatūras atziņas un esošās pieredzes apkopojumu.
• Uzsākta informācijas un esošo zināšanu analīze par pākšaugu un augļaugu (kokaugu) slimībām, ierosinātājiem un ierobežošanas metodēm. Veikta sākotnēja no inficētajām augu daļām iegūtas sēņu tīrkultūras identifikācija ar Sanger sekvencēšanu.

Jaunas zināšanas un risinājumi pārtikai un veselībai

• Antimikrobiālo līdzekļu lietošanas prakses, dzīvnieku veselības un labturības programmu novērtējuma pilotēšanai saimniecībās izstrādāta daļēji strukturēta aptaujas anketa. Izstrādāta metodoloģija un veikta gatavošanās pilna mēroga paraugu ievākšanai, sākotnēji ievācot pilota paraugus 2 liellopu saimniecībās. Uzsāktas iegūto paraugu analīzes, lai noteiktu mikrobioloģiskos indikatorus, AMR profilus un saistību ar antimikrobiālo līdzekļu patēriņu. Atlasīti dati un analizēta Salmonella spp. izplatība dzīvniekiem un pārtikā 2014.-2023. gadā ierosinātāju izplatības tendenču analīzei, uzsākta datu sistematizēšana.
• Pārtikas patēriņu datu iegūšanai sagatavotas aptaujas anketas. Veikta tirdzniecības vietu, ražotāju un mājražotāju mājaslapu izpēte, rezultātā izveidotajā pārtikas patēriņa biežuma anketā iekļaujot 214 produktus. Veikta pētījuma dalībnieku atlases stratēģijas sagatavošana.
• Iespējamai ilgtspējas veicināšanai iepakojuma jomā uzsākta situācijas apzināšana, kompleksai jautājumu risināšanai iesaistot pārtikas uzņēmumu grupu “Food Union” metalizētā iepakojuma polipropilēna (nepārstrādājams) maiņas ieinteresētībā un iespējamībā uz dabai draudzīgāku. Izvēlēto polimēru materiālu testēšanā uzsākta sadarbība ar SIA “Nordic Plast”.
• Uzsākti padziļināti zinātniski pētījumi par dažādu augu un dzīvnieku izcelsmes pārstrādes blakusproduktu paplašinātu izmantošanu, lietojot videi draudzīgas metodes un tehnoloģijas.  Detalizētu antocianīnu noteikšanai upeņu ogās uzsākta acetonitrila brīvas analīžu metodes izstrāde.  Kliju bāzes aizstāšanai ar ogu spiedpaliekām ēdamo trauku izstrādei veikta literatūras izpēte par potenciāliem biopolimēru producentiem, testēta saistvielas – levāna sintēze, izmantojot dažādus Streptococcus salivarius celmus. Pētīta mikoproteīna ieguve no biezpiena sūkalām, veikta zinātniskās literatūras analīze par mikoproteīna ieguvei izmantojamo raugu raksturojumu: Cyberlindnera jadinii, Kluyveromyces lactis, Kluyveromyces marxianus, substrāta sagatavošanu fermentācijai un fermentācijas tehnoloģiskajiem risinājumiem. Izvērtēti jaunākie pētījumi par alus drabiņām un izaicinājumiem to pārstrādē. Veikta Latvijas alus ražošanas uzņēmumu anketēšana informācijas apkopošanai par drabiņu apjomiem, to veidiem, alus gatavošanas tehnoloģijām un pašreizējo izmantošanu. Atlasīti drabiņu paraugi detalizētu analīžu veikšanai un uzsākts ķīmiskā sastāva izvērtējums.
• Latvijas zivju krājuma novērtēšanas metožu izpētei un monitoringa metožu izvērtēšanai uzsākta zinātniskās literatūras izpēte. Usmas, Lubānas, Rāznas un Burtnieku ezeros veikta zvejnieku ar aktīvām zvejas licencēm apzināšana, noslēgti līgumi un pētījumiem iegūti dažādu zivju sugu paraugi.

Eiropas Zaļā kursa ceļi un sociālekonomiskās sekas

• Stratēģijā “No lauka līdz galdam” un ES “Biodaudzveidības stratēģijā” 2030. gadam ir noteikti zaļā kursa mērķrādītāji, tostarp vairāki vides mērķrādītāji, kas skar lauksaimniecību: samazināt pesticīdu, antibiotiku un mēslošanas līdzekļu lietošanu un risku lauksaimniecībā, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru un palielināt ainavas elementu īpatsvaru, kā arī ieviest stingrākus dzīvnieku labturības standartus. Lai novērtētu ES-27 valstu sniegtspēju šajos mērķrādītājos, izstrādāta pētījuma metodoloģija, saskaņā ar kuru tiks veikts ES 27 dalībvalstu kartējums divos pētījuma periodos – progresa un nākotnes pozīciju periodā, valstis kartējot 4 grupās pēc 2 diferencēšanas kritērijiem.
• Lauksaimniecības prakšu kartēšanai izstrādāts metodiskais ietvars, lai novērtētu pašreizējo un papildus nepieciešamo lauksaimniecības praksi, kas ir visatbilstošākā Eiropas zaļā kursa radīto izaicinājumu risināšanai Latvijā. Prakšu klasifikācijai tiek izmantota Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra izveidotā lauksaimniecības prakšu klasifikācijas shēma, kas ir radīta, lai sistematizētu dalībvalstu Kopējās Lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskajos plānos (2021.-2027. gadam) noteiktās intervences un dotu iespēju novērtēt un salīdzināt līdzīgas intervences dažādās dalībvalstīs un dažādās KLP jomās.

Projekta zinātniskā vadītāja, APP Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dalija Segliņa norāda, ka pirmajā posmā paveiktie darbi ir norisinājušies saskaņā ar plānotajiem uzdevumiem.  Projektu īsteno trīs starpdisciplināras pētnieku grupas, izglītības procesa stiprināšanai iesaistot 50 mācībspēkus un studējošos. Izveidota Nacionālo ieinteresēto pušu konsultatīvā padome un pētījumu starpdisciplinaritātes nodrošināšanai piesaistīti starptautiski eksperti. Veiktas projekta publicitātes un komunikācijas aktivitātes. Eiropas zaļā kursa scenāriju definēšanai organizēts seminārs ar ieinteresēto pušu – ZM un nozaru speciālistu iesaisti. Starptautiskā konferencē prezentēts viens stenda referāts un publicētas zinātnisko pētījumu tēzes. Iesaistoties starptautiskos konsorcijos, sagatavoti un iesniegti 2 projektu pieteikumi. Sagatavots un izveidots projekta Datu pārvaldības plāns.