Sekmīgi noslēdzies INTERREG projekts Nr. R065 “Baltijas jūras reģiona kā piekrastes makšķerēšanas tūrisma galamērķa izstrāde, veicināšana un ilgtspējīga apsaimniekošana”. Projekta RETROUT mērķis bija veicināt makšķerēšanas tūrisma attīstību Baltijas jūras piekrastē, galveno uzmanību veltot taimiņu makšķerēšanas attīstībai. Ņemot vērā, ka plaukstoša taimiņu populācija spēj nodrošināt makšķerēšanas tūrisma attīstībai nepieciešamos resursus, RETROUT projektā liela uzmanība tika pievērsta arī ar taimiņu populācijas stāvokli saistītiem jautājumiem.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūts “BIOR” iesaistījās galvenokārt projekta 4. aktivitātē, kurā tika risināti ar taimiņu populācijas stāvokli saistītie jautājumi. Šīs aktivitātes īstenošana tika veikta četrās apakšaktivitātēs, kurās visās aktīvi iesaistījās arī institūta “BIOR” pētnieki.

4.1. apakšaktivitātē iekļauti jautājumi, kas saistīti ar taimiņa populācijas stāvokļa novērtēšanu. Galvenais šīs apakšaktivitātes rezultāts ir, sadarbībā ar ICES Baltijas jūras laša un taimiņa krājuma novērtēšanas darba grupu, veiktais Baltijas jūras taimiņu populāciju stāvokļa un to ietekmējošo faktoru novērtējums. Sagatavoto novērtējumu ir paredzēts publicēt HELCOM interneta vietnē kā HELCOM publikāciju.

Nozīmīgs ieguvums Institūtam bija arī jaunu izpētes metožu apgūšana. Nozīmīgākās apgūtās izpētes metodes ir THS jeb Trout Habitat Score, kas ļauj novērtēt upes piemērotību taimiņu nārstam un mazuļu attīstībai un RHS jeb River Habitat Survey, kas ļauj novērtēt upes stāvokli un nozīmīgākos to ietekmējošos faktorus. Abas Šīs metodes jau esam izmantojuši arī vairākos ar RETROUT nesaistītos pētījumos, no kuriem nozīmīgākais ir LIFE GoodWater IP projekta ietvaros veiktā Aģes un Mergupes izpēte. Ar minēto pētījumu rezultātiem iespējams iepazīties šeit: LIFE GoodWater IP; Engures upe; Paksītes upe.

4.2. apakšaktivitātes mērķis bija novērtēt līdz šim Zviedrijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā īstenoto upju atjaunošanas projektu sekmes un identificēt faktorus, kas veicina, vai gluži otrādi – kavē projektā paredzēto mērķu sasniegšanu. Iesākumā šajā aktivitātē tika ievākta vispārīga informācija gan par īstenotajiem, gan dažādu iemeslu dēļ neīstenotajiem projektiem, un katrā no valstīm izvēlēti projekti, par kuriem tiks ievākta plašāka informācija. Latvijā tie bija mākslīgās straujteces izveidošana Raķupē, dzirnavu aizsprosta palieku nojaukšana Noriņā un neīstenotais Staiceles aizsprosta palieku nojaukšanas projekts. Informācija par analizētajiem projektiem un iegūtajiem secinājumiem ir apkopota atskaitē, kuru publicēs par 4.2. apakšaktivitātes īstenošanu atbildīgais partneris – Campus Roslagen no Zviedrijas. Iegūtie secinājumi izmantoti arī 4.4. apakšaktivitātē.

4.3. apakšaktivitātes ietvaros izveidoti labās upju apsaimniekošanas prakses demonstrācijas objekti. Latvijas objekts bija Latvijā pirmā dabīgā zivju ceļa izveidošana Rīvas upē, kur taimiņu un citu sugu zivju augšupmigrāciju kavē kādreizējās papes fabrikas aizsprosta paliekas. Institūta pētnieki zivju ceļa izveidošanā iesaisaistījās galvenokārt, sniedzot zinātnisko padomu tā risinājumu izvēlē. Zivju ceļa izbūves praktisko pusi nodrošināja Kurzemes plānošanas reģions, kas organizēja zivju ceļa projektēšanu un Ventspils novada pašvaldība, kas uzņēmās atbildību par būvniecības procesu. Plašāka informācija par šo un citiem labās prakses demonstrācijas objektiem ir publicēta HELCOM interneta vietnē. Pirms zivju ceļa izbūves institūts “BIOR” Rīvas upē ir uzsācis taimiņu un upes nēģu populācijas monitoringu, kas nākotnē ļaus novērtēt izbūvētā zivju ceļa pienesumu šo populācijas stāvokļa uzlabošanā Rīvas upē.

4.4. apakšaktivitātes ietvaros ir izstrādāti priekšlikumi veiksmīgai upju atjaunošanas projektu plānošanai un īstenošanai. Šie priekšlikumi ir balstīti gan uz pārējo projekta aktivitāšu laikā iegūto pieredzi, gan ari citu pieejamo informāciju. Galvenais šīs aktivitātes laikā iegūtais secinājums ir, ka viena no nozīmīgākajām lomām projekta sekmīgai īstenošanai, ir esošās situācijas apzināšana. Projekta īstenošanas procesu rekomendēts iedalīt piecās fāzēs, no kurām tikai ceturtā ir projektā paredzēto darbu īstenošana. Projekta sekmes lielā mērā nosaka tieši sagatavošanās darbi – projekta ierosināšana, priekšizpēte un detalizēta plānošana, kuru laikā tiek apkopota informācija gan par attiecīgās upes stāvokli un potenciāli, gan potenciāli labākajiem apsaimniekošanas pasākumiem, gan to īstenošanas ierobežojumiem. Svarīga ikkatra upju atjaunošanas projekta daļa ir arī sekmju monitorings, kura laikā tiek ievākta informācija par to, vai faktiskās ihtiofaunas izmaiņas upē pēc projekta īstenošanas atbilst iecerētajām. Rekomendācijas apkopotas atsevišķā izdevumā, kuru plānots publicēt HELCOM interneta vietnē kā HELCOM publikāciju.

Kopējās projekta izmaksas pēc projekta pieteikuma grozījumiem ir 3 131 812,28 € (85% ERAF finansējums) un 782 953,07 € (15% līdzfinansējums). “BIOR” daļa ir 105 405,43 € un līdzfinansējums ir 15 817,71 €.

INTERREG projekts “Baltijas jūras reģiona kā piekrastes makšķerēšanas tūrisma galamērķa izstrāde, veicināšana un ilgtspējīga apsaimniekošana” RETROUT tika uzsākts 2017. gada 1. oktobrī. Sākotnēji projektu bija paredzēts īstenot līdz 2020. gada 31. septembrim, taču Covid-19 pandēmijas dēļ projekta īstenošanas tika pagarināta līdz 2021. gada 31. martam.

Video par Rīvas upes izpēti apskatāms šeit.

Vairāk par projektu:

https://retrout.org/

https://www.facebook.com/RetroutBaltic

Publikācija sagatavota 06.04.2021.

_{Projekta apraksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī apraksta saturu pilnībā atbild Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR”, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.}