Ziemas sezona ir lašu mazuļiem īpašs attīstības posms, kas prasa rūpīgu uzraudzību. Ir svarīgi nodrošināt pareizu ūdens temperatūru, pietiekamu skābekli, labu ūdens apmaiņu un piemērotu barošanu. Tāpat jāpievērš uzmanība zivju blīvumam un veselībai. Šie faktori palīdz lašu mazuļiem veiksmīgi augt, pielāgoties smoltifikācijai un sagatavoties izlaišanai upēs, pavasarī.

Realizējot INTERREG projektu SPPwelfare, projekta otrā periodā veicam lašu mazuļu veselības monitoringu un datu ievākšanu Zivju veselības indeksa modeļa (FHIM) izstrādei Latvijas ZI “BIOR” zivju audzētavā “Pelči” un Lietuvas lašu audzētavā “Žeimena”.  Pārliecinājāmies, vai mazuļiem ir vērojams optimāls svara pieaugums, kondīcija un secinājām, ka izmaiņas zivju veselībā ir cieši saistītas ar labturības prasību ievērošanu.

Zivju veselība un ilgtspējīgas akvakultūras attīstība ir būtiski faktori efektīvai zivju audzēšanai. Zinātniskais institūts “BIOR” ir veiksmīgi realizējis pirmos pētījumus par probiotiku ietekmi uz Baltijas laša (Salmo salar) veselību, augšanas rādītājiem, kā arī uz ādas gļotās sastopamām baktērijām un to antimikrobiālo rezistenci (AMR).

Ir noritējuši pirmie pētījumi BIOR zivju audzētavā “Pelči”, caurplūdes sistēmā ar mērķi novērtēt  probiotiku ietekmi uz Baltijas lašu augšanas rādītājiem un fizioloģisko stāvokli. Tika analizēti mikrobioloģiskie paraugi pirms un pēc probiotiku lietošanas, lai novērtētu to iespējamo ietekmi uz baktēriju populācijām un AMR .

Pirmie secinājumi:

✔ Uzlabojās augšanas rādītāji – probiotiku lietošana veicināja lašu svara pieaugumu un uzlaboja kondīcijas koeficientu.

✔ Pozitīva ietekme uz ādas gļotās esošo baktēriju sastāvu – probiotiku lietošana ietekmēja mikrobiotas sastāvu un mazināja antimikrobiāli rezistento baktēriju skaitu.

Pētījuma rezultāti sniedz jaunas zināšanas par probiotiku pielietošanas iespējām akvakultūrā, to spēju uzlabot zivju veselību un augšanas efektivitāti, kā arī mazināt nepieciešamību pēc antibiotikām, kas veicina videi draudzīgākas un ilgtspējīgākas akvakultūras prakses ieviešanu.

Pirmie rezultāti tika prezentēti EIFAAC (Eiropas iekšējo ūdeņu zvejniecības un akvakultūras konsultatīvās komisijas) konferencē 2024. gadā Horvātijā, kā arī konferencē “Akvakultūra Baltijā – izaicinājumi un iespējas”, 2024.gadā Latvijā, nodrošinot starptautisku zināšanu apmaiņu starp Eiropas ekspertiem.

Projekts tiek īstenots INTERREG VI-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Vairāk informācija par projektu Interreg VI-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu 2021.–2027.gadam https://latlit.eu/theprojects/sppwelfare  un Eiropas Savienības oficiālā mājaslapa www.europa.eu.   

Projekta īstenošanas periods ir no 2024.gada marta līdz 2026.gada februārim.

Šo projektu finansē Eiropas Savienība. Kopējās projekta izmaksas ir 497 146,00 EUR,  Projekta līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir 397 716,80  EUR. BIOR kopējās projekta izmaksas ir 293 000,00 EUR, kur ERAF finansējums ir 80% (234 400,00 EUR) un valsts līdzfinansējums ir 20% (58 600,00 EUR).                

Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2021. – 2027.gadam mērķis ir sekmēt Programmas reģionu ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību, palīdzot tos padarīt konkurētspējīgākus un pievilcīgākus dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam. 

Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.