Uzsākta Interreg VI-A Igaunijas – Latvijas programmas projekta “RE-FRESH: Ūdens attīrīšanas atlikumu atkārtota izmantošana ilgtspējīgai ezeru atjaunošanai”(EE-LV00240) īstenošana

Barības vielu piesārņojums joprojām ir globāls drauds ūdens kvalitātei un ezeru ekoloģiskajai veselībai, un tas ir viens no lielākajiem ūdens apsaimniekošanas izaicinājumiem Baltijas valstīs. Pārmērīgs barības vielu daudzums izraisa eitrofikāciju, kas noved pie ūdensaugu pārmērīgas augšanas, kaitīgu aļģu ziedēšanas, skābekļa trūkuma un “mirušo zonu” veidošanās ūdens slānī, samazināta dzīvotņu daudzuma ūdens organismiem un palielinātām siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Gadu desmitiem īstenotie pārvaldības pasākumi ir samazinājuši ārējo barības vielu pieplūdi daudzos Eiropas virszemes ūdeņos, tomēr daudzi ezeri joprojām neatjaunojas. Tas lielā mērā ir saistīts ar fosforu, kas ilgstošā laika periodā ir uzkrājies ezeru nogulumos dažādu cilvēka darbību rezultātā. Procesā, ko dēvē par iekšējo slodzi, šis vēsturiskais fosfors cirkulē starp ezera nogulumiem un ūdeni, turpinot pasliktināt ūdens kvalitāti vēl vairākus gadu desmitus vai pat ilgāk pēc ārējo piesārņojuma avotu samazināšanas.

Esošās metodes iekšējās fosfora slodzes samazināšanai ir efektīvas, taču bieži vien dārgas un var radīt negatīvu ietekmi uz vidi. Dzeramā ūdens attīrīšanas procesā radušos nogulšņu (DWTR) pārstrāde, lai pastāvīgi saistītu vēsturisko fosforu ezeru nogulumos, varētu palīdzēt risināt šīs problēmas. Papildu ieguvums ir tas, ka šis materiāls ir lokāli pieejams un tam ir zems oglekļa pēdas nospiedums, jo tas tiek atkārtoti izmantots. Tomēr Eiropā pašlaik trūkst zināšanu un tehnoloģiju, lai DWTR izmantotu ezeru atjaunošanai.

RE-FRESH projektā tiks izvērtētas SIA “Rīgas ūdens” radīto DWTR īpašības un izstrādātas to priekšapstrādes metodes, lai iegūtu ezeru atjaunošanai piemērotu materiālu. Pēc tam tiks izstrādāts materiāla devas aprēķina rīks, kas tiks testēts reālos apstākļos četros pilotprojektu ezeros (divos Latvijā un divos Igaunijā). Lauka izmēģinājumi tiks veikti slēgtās eksperimentālās sistēmās, kuras vēlāk varēs izmantot pilna mēroga ezeru, kā arī citu ūdenstilpju atjaunošanai. Tiks veikta arī dzīves cikla analīze, lai noteiktu patiesās atjaunošanas izmaksas.

Projekts nodrošinās inovatīvu, pieejamu un ilgtspējīgu risinājumu ezeru ūdens kvalitātes un ekoloģiskās veselības atjaunošanai. Izstrādātā metodoloģija palīdzēs valsts un pašvaldību institūcijām sasniegt ES Ūdens pamatdirektīvas mērķus. Projektā iesaistīto partneru pieredzes un zināšanu apvienošana nodrošinās, ka projekta rezultāti būs lietotājiem draudzīgi un plaši izmantojami.

Vadošais partneris:

1. Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte (Igaunija)

Partneri:

2. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” (Latvija)

3. Rīgas valstpilsētas pašvaldība (Latvia)

4. Navi Ezeru biedrība (Igaunija)

5. Smiltenes novada pašvaldība (Latvija)

6. Limbažu novada pašvaldība (Latvija)

Galvenie projekta mērķi:

RE-FRESH projekta mērķis ir, izmantojot aprites ekonomikas pieeju, atkārtoti izmantot dzeramā ūdens attīrīšanas procesā radušās nogulsnes (DWTR), lai samazinātu kaitīgo barības vielu savienojumu (galvenokārt fosfora) daudzumu četros Baltijas reģiona ezeros vai dīķos (divos Latvijā un divos Igaunijā). RE-FRESH projekts nodrošinās pārbaudītu risinājumu gala lietotājiem, tostarp DWTR devas aprēķina rīku ūdenstilpēm, piecus ieinteresēto pušu seminārus un zināšanu apmaiņas iniciatīvas, lai veicinātu risinājuma pielāgojamību un ilgtermiņa ilgtspēju reģionā un ārpus tā.

Plānotās projekta aktivitātes, kurās iesaistīts BIOR:

  1. Optimāla uz DWTR balstīta materiāla izstrāde ezeru atjaunošanai
  2. DWTR paraugu sezonāla ievākšana no SIA “Rīgas ūdens” dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtām un savāktā materiāla laboratoriskā priekšapstrāde.
  3. Neapstrādātu un iepriekš apstrādātu DWTR laboratoriskās analīzes mikropiesārņotāju klātbūtnes noteikšanai, tostarp perfluoralkilvielām un polifluoralkilvielām (PFAS), polihlorētiem bifeniliem (PCB), policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem (PAH) un mikroplastmasai.
  4. Neapstrādātu un iepriekš apstrādātu DWTR fizikāli ķīmisko īpašību laboratoriska noteikšana, tostarp funkcionālo grupu/savienojumu identifikācija, minerālais sastāvs un kristāliskums, kopējās un ar oksalātu ekstrahējamās metālu koncentrācijas, kopējā slāpekļa un kopējā fosfora koncentrācija, kā arī fosfora saistīšanās spēja.
  5. Laboratorisko eksperimentu veikšana, tostarp fosfora sorbcijas eksperimenti, kā arī slāpekļa (N) un alumīnija (Al) izskalošanās testi.
  6. Priekšapstrādes metožu izvērtēšana un DWTR materiāla ar optimālākajām īpašībām izvēle ezeru atjaunošanai.
  7. Uz DWTR balstīta materiāla devas aprēķina rīka izstrāde
  8. Nogulumu paraugu ievākšana pilotvietās Latvijā.
  9. Nogulumu fizikāli ķīmisko īpašību laboratoriskā noteikšana, tostarp organiskā un minerālā oglekļa satura noteikšana, fosfora frakciju noteikšana, kā arī kopējo un ar oksalātu ekstrahējamo metālu koncentrāciju noteikšana.
  10. Laboratorisko eksperimentu veikšana, tostarp paplašināti fosfora sorbcijas eksperimenti, novecošanas testi un DWTR pievienošanas eksperimenti.
  11. Devas aprēķina rīka izstrāde, izmantojot statistiskās metodes.
  12. DWTR risinājuma pilotēšana pilotprojektu ezeros
  13. Ūdens kvalitātes parametru monitorings pilotprojektu ezeros Latvijā, lai noteiktu sākotnējo stāvokli.
  14. Lauka eksperimentu plānošana un īstenošana pilotprojektu ezeros Latvijā.
  15. Lauka eksperimentu rezultātu izvērtēšana, kā arī tehniskās dokumentācijas un vadlīniju sagatavošana izstrādātā risinājuma pilna mēroga ieviešanai pilotprojektu ezeros un citās ūdenstilpēs.
  16. Mērķgrupu iesaiste
  17. Informācijas par projekta aktivitātēm izplatīšana sociālajos tīklos, ieinteresēto pušu pasākumos un publiskos pasākumos.
  18. Sabiedrības informēšanas un sadarbības veicināšanas kampaņu organizēšana.

Projekta apraksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī apraksta saturu pilnībā atbild Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR”, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Projekta īstenošanas periods ir no 2026. gada janvāra līdz 2028. gada decembrim.

Kopējās projekta izmaksas – 651 368,50 EUR. BIOR kopējās projekta izmaksas ir 282 005,00EUR, kur ERAF finansējums ir 80% (225 604,00 EUR) un valsts līdzfinansējums ir 20% (56 401,00 EUR).