lzp-2020/2-0418 “Jersīniju (Yersinia spp.) epidemioloģijas aspekti un ģenētiskais raksturojums pārtikas apritē”

Par Latvijas Zinātnes padomes Nr.2020/2-418 “Jersīniju (Yersinia spp.) epidemioloģijas aspekti un ģenētiskais raksturojums pārtikas apritē” rezultātiem

Noslēdzies Latvijas Zinātnes padomes finansētais projekts Nr.2020/2-418 “Jersīniju (Yersinia spp.) epidemioloģijas aspekti un ģenētiskais raksturojums pārtikas apritē”, kura galvenais mērķis bija izpētīt iespējamos ceļus patogēno jersīniju (Yersinia enterocolitica) nokļūšanai pārtikas apritē. Projekta īstenotājs – Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, īstenošanas laiks no 1. decembra, 2020 līdz 31. decembrim, 2021 (13 mēneši).

Jersinioze ir pārtikas infekcija, kuru izraisa baktērijas jersīnijas (biežāk Y. enterocolitica). Saslimšanu raksturo intoksikācija un gremošanas sistēmas darbības traucējumi, taču var novērot arī aknu, locītavu un citu orgānu bojājumus (SPKC, 2021). Ar jersiniozi var saslimt, lietojot uzturā ar jersīnijām piesārņotus pārtikas produktus. Jersiniozes uzliesmojumus reģistrē reti, galvenokārt novēro atsevišķus (sporādiskus) saslimšanas gadījumus, kad inficēšanās avots nav identificējams.

Līdzšinējos pētījumos tika demonstrēts, ka cūkas var pārnēsāt patogēnās jersīnijas, taču nepietiekami jutīgu diagnostikas metožu izmantošana neļāva pieradīt saikni starp inficētājiem dzīvniekiem un cūkgaļas piesārņojumu ar jersiniozes ierosinātājiem.

Projekta mērķa sasniegšanai tika izmantota pilna genoma sekvencēšanas analīze (Whole Genome Sequencing, WGS) ierosinātāja inficētspējas, ģenētiskās daudzveidības un piesārņojuma avotu pārtikas apritē noskaidrošanai. Līdz šim WGS analīzi Y. enterocolitica raksturojumam veica tikai cilvēku jersiniozes izolātiem, tāpēc projekta rezultāti ir nozīmīgi jersiniozes ierosinātāju epidemioloģijas izpētei ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā kontekstā.

Projektā tika ievākti un izmeklēti nokautu cūku audu un liemeņu paraugi kautuvēs, kā arī pārtikas paraugi mazumtirdzniecības vietās. Ja paraugos tika konstatēta jersiniozes ierosinātāja klātbūtne, tas tika padziļināti pētīts, lai noteiktu antimikrobiālo jutīgumu, inficētspēju, kā arī ģenētisko daudzveidību piesārņojuma avota noskaidrošanai.

Svarīgākās projekta atziņas:

• Patogēnās jersīnijas izplatītas cūkās Latvijā, un dzīvnieki bez simptomiem pārnēsā ierosinātāju;
• Piesārņojums ar Y. enterocolitica konstatēts cūkās, cūku liemeņos kautuvēs un cūkgaļā mazumtirdzniecības vietās;
• Jersīniju virulences faktori, kas nodrošina jersiniozes infekcijas attīstību organismā, var būt sastopami nepatogenajās un patogenajās jersīniju sugās;
• Konstatēti identiski jersīniju virulences faktori dzīvniekos un pārtikā, kas norāda uz pārtikā izplatīto jersīniju patogenitāti;
• Ģenētiski līdzīgu izolātu esamība cūkās, liemeņos un pārtikā norāda uz ierosinātāju nokļūšanu no dzīvniekiem pārtikā.

Projekta rezultātiem ir teorētiska un praktiska nozīme patogēno jersīniju izplatības raksturojumam, jo ar aktuālāko molekulāro metožu izmantošanu izdevās veikt svarīgāko jersīniju virulences faktoru salīdzinājumu pārtikā un dzīvniekos, kā arī menostrēt patogēno jersīniju izplatību no cūkām uz cūkgaļu.

Projekta ietekme uz sabiedrību:

• Uzlabota jersīniju molekulārā diagnostika, kas ļauj ātrāk un precīzāk raksturot pārtikas piesārņojumu, piedalīties epidemioloģiskajos pētījumos infekcijas avota noskaidrošanai;
• Demonstrēta jersīņiju pārnešana no dzīvniekiem, kas ilgtermiņā ļauj īstenot programmas riska faktoru izpētei infekcijas izplatības mazināšanai dzīvnieku novietnēs;
• Konstatētā Y. enterocolitica ganāmpulkiem specifisko variantu izplatība var pavērt iespēju identificēt piesārņojuma izcelsmi, tādējādi veicinot pārtikas izsekojamību un drošas pārtikas nokļūšanu tirdzniecībā.

Par projektu rezultātiem tika sagatavotas divas publikācijas starptautiski citējamos žurnālos, pieci konferenču ziņojumi, populārzinātniskā publikācija. Projekta izolātu genoma dati publicēti Eiropas Nukleotīdu arhīva publiskajās datubāzēs (European Nucleotide Archive, ENA).

Ar projekta rezultātiem tika iepazīstināta plaša sabiedrība, citi profesionāli, piedaloties zinātnes popularizēšanas un profesionālajos pasākumos, kā arī sniegtas zinātniskās un cita veida konsultācijas interesentiem.

Projekta vadītāja ZI “BIOR” vadošā pētniece Margarita Terentjeva, Dr.med.vet.

Literatūras avots:

_{Slimību kontroles un profilakses centrs. Jersinioze. Pieejams: https://www.spkc.gov.lv/lv/jersinioze}

• Noslēgts līgums par projekta īstenošanu
  01.12.2020