EFSA jaunākajā pētījumā izvērtēts, cik bieži Eiropas Savienības iedzīvotāji ēd zivis un citus jūras produktus, kuros potenciāli var būt dzīvsudrabs. Tāpat vērtēts, vai aptaujas dalībnieki ir informēti par valstu ieteikumiem, cik porcijas un kādā apjomā šo produktu grupu var iekļaut savā iknedēļas uzturā.

Aptauja tika īstenota divos posmos, pirmajā iekļaujot visas 27 ES dalībvalstīs, Islandi un Norvēģiju no 2023. gada aprīļa līdz maijam, bet otrajā iekļaujot 10 valstis, kuras nesen bija atjaunojušas savus ieteikumus attiecībā uz dzīvsudraba uzņemšanu ar jūras produktiem. Lai iegūtos datus varētu salīdzināt, tika iekļautas arī piecas citas valstis, kas nebija atjaunojušas ieteikumus attiecībā uz dzīvsudraba uzņemšanu.

Aptaujā mērķtiecīgi tika atlasīti ne tikai dalībnieki no vispārējās pieaugušo populācijas, bet arī pusaudži, grūtnieces un sievietes, kas zīda bērnu, jo dzīvsudraba gadījumā šīs ir visvairāk apdraudētās iedzīvotāju grupas.

Zivju un jūras velšu patēriņa biežums

60% no 29 valstīs aptaujātajiem respondentiem atzina, ka ēd zivis un jūras veltes. Aptuveni trešdaļa no šiem patērētājiem – 34% pusaudžu un pieaugušo un 33% grūtnieču – atzina, ka trīs vai vairāk reizes nedēļā patērē zivju sugas ar visaugstāko maksimāli pieļaujamo dzīvsudraba piesārņojuma līmeni (1,0 mg/kg zivju svara), piemēram, tunzivis, mencas un makreles.

Cik daudz zivju un jūras velšu cilvēkiem vajadzētu ēst?

Lielākā daļa ES valstu iestāžu iesaka nedēļā ēst 1-2 porcijas zivju un jūras velšu sugu, kurām ir augstāks dzīvsudraba saturs (1,0 mg/kg zivju svara), vai 3-4 porcijas sugu, kurām ir zemāks dzīvsudraba saturs (0,5 mg/kg vai 0,3 mg/kg zivju svara). Zivju saraksts ar maksimāli pieļaujamajām dzīvsudraba koncentrācijām pieejams Komisijas Regulā (ES) 2022/617. Grūtniecēm bieži vien iesaka lielo zivju patēriņu aizstāt ar mazākām zivīm, kurās dzīvsudraba ir mazāk.

Informētība par uztura ieteikumiem

Lai gan daudzi patērētāji aptaujā norādīja, ka ir dzirdējuši par uztura ieteikumiem savā valstī un ņem tos vērā, izvēloties pārtiku, citi faktori, piemēram, garša, cena un vēlme ēst veselīgi, ietekmē uztura paradumu izmaiņas vairāk. EFSA zinātnieki atzīst, ka aptaujās bieži novērojams, ka respondentu zināšanas atšķiras no viņu uzvedības, kuru ietekmē jau iepriekš minētie faktori – cena, garša u. c.

Zināšanas par veselības ieguvumiem un riskiem

Kopumā vairāk patērētāju (aptuveni 5 no 10) zināja par zivju un jūras produktu iekļaušanas uzturā veselības ieguvumiem, savukārt par veselības riskiem – tikai aptuveni 1 no 10. Dzīvsudrabs bija visbiežāk atpazītais piesārņotājs šajā pārtikas produktu grupā. Iegūtie rezultāti atbilst iepriekšējiem patērētāju zināšanu un attieksmes pētījumiem Eiropā.
Ziņojumā norādītas būtiskas atšķirības starp valstīm, kā arī starp pusaudžiem/pieaugušajiem un grūtniecēm gan attiecībā uz patēriņu, gan informētību par ieteikumiem.
Ziņojumā sniegtā informācija ir noderīga valstu sabiedrības veselības iestādēm patērētāju informēšanai.

Ziņojuma pilnā versija: Frequency of consumption of different fish, crustacean and mollusc species contributing to methylmercury exposure andconsumer awareness of national advice on their consumption