Gaļas liellopu labturība
27.08.2025
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir izveidojusi zinātnisku atzinumu par gaļas liellopu labturību, ņemot vērā dažādus turēšanas apstākļus un prakses ar mērķi sniegt zinātnisku pamatojumu iespējamai nākotnes likumdošanai.
Pašlaik gaļas liellopu labturību regulē Padomes Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību, un nav specifisku ES mēroga tiesību aktu, kas regulētu gaļas liellopu labturību saimniecībās.
Iepriekšējie izvērtējumi ietver 2001. gada zinātnisko atzinumu par gaļas liellopu labturību, ko sagatavoja Eiropas Komisijas bijusī Dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības zinātniskā komiteja, kā arī EFSA 2012. gada atzinumu par šo pašu tēmu. Balstoties uz agrākajiem izvērtējumiem, jaunais atzinums izvērtē papildu aspektus un iekļauj jaunākos zinātniskos pierādījumus un ieinteresēto pušu atsauksmes.
Galvenie secinājumi
- Pašlaik izplatītā prakse liellopu turēšanā bieži vien mēdz negatīvi ietekmēt to labturību. Tā ietver nepietiekamu dzīvniekam atvēlēto platību, nekomfortablas un cietas grīdas, kā arī garlaicīgu, nestimulējošu dzīves vidi, kas neļauj dzīvniekiem izpaust dabisko, sugai raksturīgo uzvedību, kas savukārt var izraisīt stresu vai garlaicību.
- Telpās turētiem liellopiem jānodrošina mīksta guļvieta, pietiekama platība, rupjās barības pieejamība, piekļuve ganībām vai pastaigu laukumiem, kā arī birstes kasīšanās vajadzībām. Dzīvniekiem vienmēr jābūt pieejamam tīram ūdenim, un jāveido stabilas sociālās dzīvnieku grupas.
- Ārā turētiem liellopiem arī ir jānodrošina nepārtraukta ūdens pieejamība, kā arī viegli pieejama nojume, kas pasargā no ekstremāliem laika apstākļiem.
- Izvēloties vaislas dzīvniekus, būtu jāizvairās no ekstrēmu īpašību (piemēram, pārmērīgas muskuļu masas) kultivēšanas, jo šādas īpašības ir saistītas ar būtiskiem labturības riskiem.
- Izkropļošanas procedūras ir sāpīgas un veicamas tikai medicīnisku apsvērumu dēļ. Ja tās tomēr nepieciešamas, jālieto gan pretsāpju līdzekļi (analgēzija), gan anestēzija, neatkarīgi no dzīvnieka vecuma.
- Noteiktus dzīvnieka labturības rādītājus iespējams novērtēt kautuvēs, lai gūtu ieskatu par dzīvnieku turēšanas apstākļiem saimniecībā. Piemēram, plaušu bojājumi, ādas bojājumi, u.c.
Zinātniskā atzinuma ierobežojumi:
- lielas atšķirības liellopu audzēšanas praksēs dažādās ES dalībvalstīs;
- ierobežotas zināšanas par to, cik daudz šķiedrvielu nepieciešams, lai novērstu gremošanas problēmas;
- nepietiekami dati par kropļojošo procedūru ilgtermiņa ietekmi;
- standartizētu dzīvnieka labturības indikatoru trūkums, lai novērtētu dzīvnieku piemērotību transportēšanai.
EFSA ieteikumi gaļas liellopu labturības uzlabošanai
Zinātniekiem:
- pētīt, kā platības palielinājums līdz vairāk nekā 6 m² uz dzīvnieku ietekmē to labturību;
- noteikt minimālo šķiedrvielu līmeni barībā;
- izpētīt sāpīgo, izkropļojošo procedūru (piemēram, ragu aizmetņu iznīcināšana, kastrācija) ilgtermiņa ietekmi uz labturību.
Saimniecībām:
- uzlabot turēšanas, barošanas un dzīvnieku aprūpespraksi;
- palielināt dzīvniekiem pieejamo turēšanas platību;
- izvairīties no nevajadzīgām, dzīvniekus izkropļojošām procedūrām;
- nodrošināt stimulējošāku dzīves vidi.
Kautuvēm:
- standartizēt un paplašināt dzīvnieka labturības rādītāju apkopošanu, lai efektīvāk uzraudzītu labturību.
EFSA zinātniskais viedoklis pilnā apjomā: https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/9518