Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir sagatavojusi zinātnisku atzinumu par piecu dzīvnieku sugu labturību, kuras tiek audzētas kažokādu ražošanai: Amerikas ūdeļu, sarkano un Arktikas lapsu, jenotsuņu un šinšillu.

Pašlaik Eiropas Savienībā kažokzvēru labturību regulē Padomes Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. ES līmenī nav specifiska normatīvā regulējuma kažokzvēru audzēšanai, izņemot Eiropas Padomes 1999. gada ieteikumus par kažokzvēriem, kam nav juridiska spēka.

Eiropas Komisija lūdza EFSA sniegt neatkarīgu zinātnisku atzinumu par dzīvnieku labturību, tos audzējot kažokādu ieguvei Eiropas Savienībā, kā arī identificēt būtiskākās labturības problēmas un ar tām saistītos apdraudējumus katrai no minētajām sugām un novērtēt, vai šīs labturības problēmas iespējams novērst vai būtiski samazināt pašreizējos lauksaimnieciskās ražošanas apstākļos.

Šis pieprasījums saistīts ar Eiropas Komisijas apņemšanos reaģēt uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Eiropa bez kažokādām”, kas aicina aizliegt kažokzvēru audzēšanu un kažokādu produktu tirdzniecību ES.

Kažokzvēru labturības izvērtējuma galvenie secinājumi:

Visām piecām sugām galvenās labturības problēmas saistītas ar kažokādu ražošanā izmantojamo būru izmēru, kā arī vienmuļo, garlaicīgo dzīves vidi, kas ierobežo dzīvnieku kustības un neļauj tiem brīvi meklēt barību un izpētīt apkārtni. Šādi ierobežojumi var novest pie pārmērīgas vai – gluži pretēji – nepietiekamas sensoras stimulācijas, piemēram, ja dzīvniekam nav iespēja veidot migu, vai nepieciešamības gadījumā paslēpties.

• Lielāko daļu šo negatīvo labturības problēmu pašreizējos kažokādu ražošanas apstākļos nav iespējams būtiski samazināt, jo būri ir pārāk mazi, lai tajos ievietotu vides bagātināšanas elementus, piemēram, barības meklēšanu stimulējošus priekšmetus, migu vai ūdens baseinu (atkarībā no sugas).
• Labturības problēmas, ko iespējams samazināt vai novērst, ir saistītas ar nepietiekamu vai nesabalansētu uzturu. Piemēram, mainīt barības pasniegšanas veidu, piedāvājot košļājamas lietas (kaulus lapsām vai sienu šinšillām) un nodrošinot, ka barība ir veselīga un sabalansēta.

Katrai sugai specifiskie novērojumi

• Amerikas ūdeles, ja tās tiek turētas grupās, kurās ir vairāk par diviem dzīvniekiem, var gūt traumas cīņu laikā. To iespējams mazināt, izmitinot jaunās ūdeles  pretējā dzimuma pāros līdz rudenim, pēc tam – atsevišķi. Turklāt ieteicams nodrošināt tām lielākus būrus un ievietot tajos vides bagātināšanas elementus.
• Arktikas lapsām, rudajām lapsām un jenotsuņiem bieži novēro kāju un pēdu problēmas, ko iespējams samazināt ar vaislas dzīvnieku selektīvu izvēli, dzīvnieku svara kontroli, lielākiem būriem un dažāda seguma grīdām tajos.
• Rudās lapsas var tikt pakļautas stresa ietekmei, ja tās atrodas pārāk tuvu citām lapsām. Pagaidām nav pietiekami daudz datu, lai varētu izdarīt secinājumus, vai miga vai cita veida patvērums varētu mazināt šo labturības problēmu.
• Jenotsuņi pašreizējā sistēmā cieš no pārmērīgas sensorās stimulācijas. Risinājumi ietver migas kastes nodrošināšanu visu gadu, regulāru fekāliju tīrīšanu, kā arī rūpīga apiešanos ar dzīvniekiem.
• Šinšillām atrašanās cilvēka tuvumā rada stresu, līdz ar to tām būtu jānodrošina patvērums, kur noslēpties, kā arī regulāra pieeja smilšu vannām. Šīs vajadzības būtiski ietekmē šo dzīvnieku labturību.

Zinātniskā atzinuma ierobežojumi

Trūkst informācijas par alternatīvām turēšanas sistēmām, jo tās pašlaik netiek izmantotas kažokādu ražošanā. Tāpat ir ierobežotas zināšanas par jenotsuņiem un šinšillām kopumā. Tas ierobežoja EFSA spēju ieteikt būtiskus labturības uzlabojumus jaunās audzēšanas sistēmās.

Galvenie secinājumi

• Pašreizējā sistēmā iespējami tikai ierobežoti labturības uzlabojumi.
• Lai būtiski samazinātu labturības problēmas, būtu jāaizstāj būru sistēmas ar iežogojumiem, kas piedāvā vairāk vietas un stimulējošāku dzīves vidi un kurās dzīvniekiem ir iespēja kustēties, meklēt barību, noslēpties un izpētīt apkārtni.
• Nepieciešami papildu pētījumi, lai kvantitatīvi izvērtētu šo ieteikumu ietekmi uz dzīvnieku labturības uzlabošanu.

EFSA zinātniskais viedoklis pilnā apjomā: https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/9519