Martā institūta BIOR zivju audzētavās “Tome”, “Dole”, “Brasla” un “Pelči” veiksmīgi sākusi šķilties lašu un taimiņu jaunā paaudze. Vaislas zivis tika nozvejotas pērnā gada rudenī Daugavā, Gaujā un Ventā. Ikru inkubācijas periods zivjaudzētavās ir aptuveni četri līdz pieci mēneši. Pēc aptuveni pusotra gada audzētavā, sasniedzot 15-18 cm garumu, jaunie laši (smolti) tiek izlaisti savvaļā, kur tie ir fizioloģiski gatavi patstāvīgai dzīvei un migrācijai savās dzimtajās upēs.

Šī gada lašveidīgo zivju vaislas zvejas rezultāti apstiprina, ka lašu populācijas stāvoklis Gaujā un Ventā joprojām ir kritiski zems. Šādas situācijas iemesli ir vairāki – klimata pārmaiņas, roņu barošanās, zivju dzīvotņu sliktais stāvoklis, kā arī arvien sarežģītāk konstatējama maluzvejniecība.

“2025. gada lašu un taimiņu vaislas zvejas rezultāti dažādās Latvijas upēs bija atšķirīgi. Visvairāk vaislas zivju tika nozvejots Daugavā, kur visām noķertajām zivīm ir nogriezta taukspura, kas apliecina mūsu audzētavu darba kvalitāti un efektivitāti. Gaujā un Ventā situācija pērnajā rudenī bija sarežģīta – to ietekmēja gan neierasti augstais ūdens līmenis, gan iespējamā nārsta laika nobīde un citi faktori. Ņemot vērā ilggadējos novērojumus, lašu populācijas stāvoklis Latvijas upēs joprojām uzskatāms par novājinātu, turpretī taimiņu populāciju jau varam vērtēt kā salīdzinoši stabilu,” stāsta Ivars Putnis, Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs.

Ņemot vērā, ka lašu populācija Latvijā jau ilgstoši nesasniedz bioloģiski drošus un ilgtspējīgi izmantojamus apjomus, BIOR īsteno valsts zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu, kura viens no mērķiem ir nostiprināt Atlantijas laša (Salmo salar) krājumus Latvijas upēs. Tā kā Gaujā un Ventā dabiskā lašu vairošanās ir ierobežota, bet Daugavā nenotiek, mākslīgā atražošana ir būtiska, lai šīs vērtīgās zivis saglabātos arī nākamajām paaudzēm.

Dabā no iznērstajiem ikriem izdzīvo ne vairāk kā 6% zivju, savukārt audzētavās šis rādītājs sasniedz 50-80%. Šī gada smolti savvaļā tiks izlaisti, kad ūdens temperatūra upēs sasniegs aptuveni +8 °C.

“Lašu audzēšanas periods no ikru stadijas līdz smolta stadijai ilgst no pusotra līdz divarpus gadiem. Mākslīgajā audzēšanas procesā mēs palīdzam šo posmu droši pārvarēt, līdz zivis var turpināt savu dzīves ciklu savvaļā. Ūdens kvalitāte, zivju labturības nodrošināšana un izaugušo smoltu saudzīga izlaišana pareizajā laikā, vietā un atbilstošā izmērā ir priekšnoteikumi, lai samazinātu mākslīgi audzēto smoltu zudumu,” uzsver Ivars Putviķis, BIOR zivju audzētavu “Tome”, “Dole”, “Pelči” un “Brasla” vadītājs.

Viņš norāda, ka laika posmā no 2020. līdz 2025. gadam zivju mākslīgās atražošanas projekta ietvaros visi Daugavā nozvejotie vaislas laši bija ar nogrieztu taukspuru, proti, zivjaudzētavās “Tome” un “Dole” auguši laši. Gaujā šis īpatsvars tajā pašā periodā bija 42%, Ventā – 51%.

Zivju resursu atražošanas plānu institūtā BIOR pārskata ik pēc četriem gadiem. Gatavojot rekomendācijas nākamajam periodam, tiek ņemti vērā institūta “BIOR” un citu zinātnieku veikto pētījumu aktuālie dati, kā arī starptautiskā pieredze. Pēc datu analīzes un rezultātu izvērtēšanas institūta “BIOR” zinātniskais personāls sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām meklē veidus, kā uzlabot zivju resursu atražošanas efektivitāti, dabisko populāciju atjaunošanās rādītājus un biotehnoloģisko procesu kvalitāti, nodrošinot ilgtspējīgu un zinātniski pamatotu Latvijas iekšējo ūdeņu un jūras zivju resursu apsaimniekošanu.

Foto galerija:

Informācija par lašu populācijas atjaunošanas procesu pieejama institūta “BIOR” mājaslapā www.bior.lv un sociālajos tīklos.