Šī gada 23. jūnijā uzsākta uz nārstu migrējošo lašu un taimiņu uzskaite Salacas upē. Sadarbībā ar biedrību “Makšķernieku klubs “SALACKRASTI” Salacas upē pie Vecsalacas uzstādīta sezonāla tača veida norobežojošā konstrukcija. Konstrukcijas centrālajā daļā uzstādīts automātiskais zivju reģistrators VAKI Riverwatcher. Konstrukcija novirza visus augšup migrējošos lašus un taimiņu kā arī citas lielāka izmēra zivis uz automātiskā zivju reģistratora fototuneli. Ar skenera paneļiem un zemūdens video kameru aprīkotais automātiskais zivju reģistrators sniedz datus par zivju sugu, izmēru, migrācijas laiku, virzienu un ātrumu. Norobežojošā tača veida konstrukcija ļauj brīvu mazāka izmēra zivju migrāciju starp vertikālajiem apaļkokiem. Uz nārstu migrējošo lašu un taimiņu uzskaite Salacas upē turpināsies līdz novembra beigām. Uzskaites konstrukcijas demontāžas laiku nosaka hidroloģiskie apstākļi kā arī lašu un taimiņu migrācijas beigas konkrētā sezonā.
Institūts “BIOR” šo uzskaiti veic Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) pasākuma „Datu vākšana” ietvaros, lai kopā ar lašu un taimiņu mazuļu un smoltu uzskaitēs ievāktajiem datiem sekmētu pilna šo zivju dzīves cikla novērtējumu Salacas upē, kas ir Latvijas nozīmīgākā un produktīvākā lašupe. Iegūtie dati ļauj veikt objektīvu šo zivju krājumu stāvokļa novērtējumu un organizēt ilgtspējīgu to pārvaldību un aizsardzību.
Iegūtie dati tiek izmantoti ne tikai lašu un taimiņu krājuma pārvaldībā Latvijā, bet arī Baltijas jūras mērogā Starptautiskajai Jūras pētniecības padomei (ICES) izstrādājot zinātnisko padomu Baltijas jūras lašu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai apmērā, kas neradītu draudus lašu populāciju spējai atjaunoties arī mazākajās no Baltijas jūras lašupēm.
Šis nu jau ir sestais gads kopš tiek veikta šāda uzskaite. Rezultāti aizvadītajos piecos gados liecina par pozitīvu lašu un taimiņu krājumu attīstību. Tā, piemēram, uzskaitīto uz nārstu migrējošo lašu vaislinieku skaits Salacā pieaudzis no 301 laša 2021. gadā līdz 1025 lašiem aizvadītajā gadā. Pozitīvu krājuma attīstību Salacā veicina gan plašie dzīvotņu atjaunošanas darbi, gan pašreizējais zvejas regulējums Baltijas jūrā un pašaizliedzīgais Valsts vides dienesta inspektoru darbs.
Ieskats automātiskā zivju reģistratora uzstādīšanas procesā (2022. gadā) un darbībā:
