Rudens ir ābolu laiks – sulīgi, kraukšķīgi un vitamīniem bagāti. Tomēr reizēm gadās, ka ābols ir nedaudz iebojājies. Vai drīkstam vienkārši izgriezt bojāto vietu un pārējo apēst? Izrādās, ka bojātos ābolos var slēpties neredzams risks – mikotoksīns patulīns. Kas tas ir un kā no tā izvairīties, skaidro institūta “BIOR” eksperti.
Patulīns ir dabiskas izcelsmes toksīns, ko izdala noteiktas pelējuma sēņu sugas, visbiežāk no Penicillium, Aspergillus un Byssochlamys ģintīm. Īpaši izplatīta ir Penicillium expansum sēne, kas ir galvenais ābolu zilās vai mīkstās puves izraisītājs, it īpaši, ja auglis ir fiziski bojāts – sasists, iegriezts vai pārdurts.
Šie mikotoksīni (pelējuma sēņu izdalītie sekundārie metabolīti) nav redzami ar neapbruņotu aci un var izplatīties arī šķietami veselajā augļa daļā ap bojājuma vietu. Līdzīgi kā citi dabiskie toksīni, piemēram, aflatoksīni graudaugos vai jūras biotoksīni gliemenēs, arī patulīns var nonākt mūsu pārtikā.
Galvenais veids, kā Eiropas Savienības iedzīvotāji uzņem patulīnu, ir lietojot uzturā ābolus un to produktus (sulas, biezeņus, džemus), kas gatavoti no iebojātiem augļiem.
Patulīns var negatīvi ietekmēt veselību gan īstermiņā (akūti), gan ilgstošā laika periodā (hroniski). Tā iedarbība var izpausties kā imunoloģiskas, neiroloģiskas problēmas vai zarnu trakta darbības traucējumi. Lai gan Starptautiskā Vēža pētījumu aģentūra (IARC) patulīnu nav klasificējusi kā kancerogēnu cilvēkiem, tā toksiskā iedarbība ir pietiekami nozīmīga, lai tiktu noteikti drošības limiti.
Īpaši uzmanīgiem jābūt vecākiem, kuru bērni uzturā lieto daudz ābolu produktu. Zīdaiņi un mazi bērni ir jutīgāki pret toksīnu iedarbību, jo:
Pasaules Veselības organizācijas un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Apvienotā pārtikas piedevu ekspertu komiteja (JECFA) ir noteikusi provizorisko maksimālo pieļaujamo dienas devu (PMTDI) patulīnam – 0.4 mikrogrami uz kilogramu ķermeņa masas dienā (μg/kg). Šī norma ir ietverta arī Eiropas Savienības tiesību aktos.
Lai pasargātu sevi no patulīna negatīvās ietekmes, svarīgi ir kontrolēt tā klātbūtni pārtikā. To var panākt, ievērojot vairākus principus gan audzēšanas, gan pārstrādes, gan patēriņa posmā:
Atcerieties! Vizuāli bojāts ābols vai cits auglis var saturēt patulīnu ne tikai redzamajā bojājuma vietā, bet arī apkārtējos audos. Esiet īpaši piesardzīgi, gatavojot pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem – izvēlieties tikai kvalitatīvus, nebojātus augļus!
Atsauces:
W.H.O. Joint FAO/WHO Expert Committee on Food Additives, Evaluation of certain food additives and contaminants: forty-fourth report of the Joint FAO/WHO Expert Committee on Food Additives, 1995.
P. Majerus, K. Kapp, Assessment of dietary intake of patulin by the population of EU Member States. SCOOP Report, 2002, pp. 1–138. Available at: http://ec.europa.eu/food/safety/docs/cs_contaminants_catalogue_patulin_3.2.8_en.pdf.
M.J. Barreira, P.C. Alvito, C.M.M. Almeida, Occurrence of patulin in apple-based foods in Portugal, Food Chemistry 121 (2010) 653–658. https://doi.org/10.1016/j.foodchem.2009.12.085.
L. Torović, N. Dimitrov, A. Lopes, C. Martins, P. Alvito, R. Assunção, Patulin in fruit juices: occurrence, bioaccessibility, and risk assessment for Serbian population, Food Additives & Contaminants: Part A 35 (2018) 985–995. https://doi.org/10.1080/19440049.2017.1419580.
R. Assunção, P. Alvito, C.R. Kleiveland, T.E. Lea, Characterization of in vitro effects of patulin on intestinal epithelial and immune cells, Toxicology Letters 250–251 (2016) 47–56. https://doi.org/10.1016/j.toxlet.2016.04.007.
International Agency for Research on Cancer (IARC), Some naturally occurring synthetic food components, furocoumarins, ultraviolet radiation. IARC Monographs on the Evaluation of Carcinogenic Risks to Humans, Vol. 40, 1986, pp. 83–98.
European Commission, Commission Regulation (EC) No 1881/2006 of 19 December 2006 setting maximum levels for certain contaminants in foodstuffs, Official Journal of the European Union 364 (2006) 365–324.
J.M. Oteiza, A.M. Khaneghah, F.B. Campagnollo, D. Granato, M.R. Mahmoudi, A.S. Sant’Ana, L. Gianuzzi, Influence of production on the presence of patulin and ochratoxin A in fruit juices and wines of Argentina, LWT – Food Science and Technology 80 (2017) 200–207. https://doi.org/10.1016/j.lwt.2017.02.025.
European Commission, Commission Recommendation of 11 August 2003 on the prevention and reduction of patulin contamination in apple juice and apple juice ingredients in other beverages, 2003, pp. 54–59.
L.S. Jackson, F. Al-Taher, Factors Affecting Mycotoxin Production in Fruits, 2008. https://doi.org/10.1016/B978-0-12-374126-4.00004-8.
S. Forouzan, A. Madadlou, Incidence of Patulin in apple juices produced in West Azerbayjan Province, Iran, Journal of Agricultural Science and Technology 16 (2014) 1613–1622.
Lejupes iela 3, Rīga, LV-1076, 
+371 67620513
bior@bior.lv
