Institūtā “BIOR” turpinās pētniecības pieteikuma Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/124 “No datiem līdz lēmumiem: viedrīku izstrāde pārtikas drošības riska novērtēšanai un prioritizēšanai” īstenošana.
Projekta mērķis ir izstrādāt datos balstītas pieejas un digitālus risinājumus, kas palīdzētu pārtikas drošības riska novērtēšanā strukturēti apkopot, salīdzināt un prioritizēt ķīmiskos riskus pārtikā. Projekts risina vienu no būtiskākajiem mūsdienu pārtikas drošības izaicinājumiem — kā praktiski un pārskatāmi sasaistīt piesārņotāju sastopamības datus, pārtikas patēriņa informāciju, toksikoloģiskās references vērtības, zinātniskās literatūras datus un jaunās pieejas metodoloģijas.
Pārskata periodā darbs turpināts vairākos savstarpēji saistītos virzienos: datu infrastruktūras izveidē, toksikoloģisko vērtību integrācijā, patēriņa datu sasaistē ar piesārņotāju datiem, riska prioritizēšanas metodoloģijas attīstībā un starptautiskās sadarbības stiprināšanā.
Datu vākšana, harmonizācija un toksikoloģisko vērtību apkopošana
Pārskata periodā noslēgta projekta pirmā darba paka “Datu vākšana un harmonizācija”. Tās ietvaros apkopots projekta vajadzībām būtisko ķīmisko piesārņotāju saraksts, iegūti piesārņotāju sastopamības dati no Latvijas pārtikas monitoringa un citiem avotiem, kā arī veikta datu standartizācija, tīrīšana un sagatavošana turpmākai integrācijai projekta datubāzē.
Šis darbs veido projekta tehnisko pamatu. Lai piesārņotāju sastopamības datus varētu izmantot ekspozīcijas novērtēšanā un riska prioritizēšanā, tiem jābūt salīdzināmiem pēc pārtikas produktu grupām, vielu identifikācijas, analītiskajiem parametriem, mērvienībām un datu kvalitātes pazīmēm.
Turpināts darbs arī otrajā darba pakā “Uz veselību balstīto vērtību un prediktīvās toksikoloģijas apkopošana un pielietošana”. Šajā posmā tiek apkopotas veselībā balstītās vadlīniju vērtības, piemēram, pieļaujamās vai panesamās dienas devas un citas toksikoloģiskās references vērtības. Šīs vērtības nepieciešamas, lai piesārņotāju koncentrācijas pārtikā varētu interpretēt saistībā ar iespējamo nozīmi cilvēka veselības riska novērtēšanā.
Vienlaikus tiek identificēti datu trūkumi, tostarp gadījumi, kuros konkrētām vielām nav pieejama pilnīga toksikoloģiskā informācija. Šādos gadījumos projektā tiek izvērtēta prediktīvās toksikoloģijas un jauno pieeju metodoloģiju izmantošana turpmākai riska prioritizēšanai un lēmumu atbalstam.
Patēriņa datu integrācija un modeļu sagatavošana
Pārskata periodā uzsākta trešā darba paka “Patēriņa datu integrācija un modeļu veidošana”. Šajā posmā tiek izvērtētas pieejas, kā piesārņotāju sastopamības datus sasaistīt ar pārtikas patēriņa datiem un toksikoloģiskajām references vērtībām.
Šī integrācija ir būtiska, jo piesārņotāja klātbūtne pārtikā pati par sevi vēl nenosaka riska nozīmīgumu. Riska prioritizēšanā jāņem vērā arī tas, cik bieži un kādos daudzumos konkrēto pārtikas produktu patērē, kuras iedzīvotāju grupas var būt pakļautas ekspozīcijai un kā novērotās koncentrācijas attiecināmas pret toksikoloģiskajiem atskaites punktiem.
Pilna ekspozīcijas modeļu izstrāde vēl nav pabeigta, tomēr pārskata periodā sagatavots metodiskais pamats patēriņa datu izmantošanai turpmākajos riska prioritizēšanas modeļos. Darba gaitā identificēta arī nepieciešamība pēc papildu tehniskas komponentes zinātniskās literatūras datu izmantošanai. Šī komponente konceptualizēta kā Occurrence Router. Tās uzdevums būs palīdzēt identificēt, iegūt un strukturēt zinātniskajās publikācijās publicētos datus par ķīmisko piesārņotāju sastopamību pārtikā, īpaši gadījumos, kad informācija atrodama tabulās, pielikumos vai dažādos ziņošanas formātos.
Dalība 3. BeSafeBeeHoney konferencē Tirānā
No 2026. gada 6. līdz 8. maijam pētnieks piedalījās 3. BeSafeBeeHoney konferencē “Building a Safe European Value Chain in Beekeeping products”, kas norisinājās Tirānā, Albānijā. Konference tika organizēta COST Action CA22105 BeSafeBeeHoney ietvaros un pulcēja pētniekus un iesaistītās puses, kas strādā ar biškopības produktu drošuma, kvalitātes, autentiskuma, piesārņotāju, biomonitoringa un One Health jautājumiem.
Konferences ietvaros pētnieks piedalījās zinātniskajās sesijās un diskusijās par ķīmisko piesārņotāju sastopamību biškopības produktos, kā arī prezentēja darbu par glifosāta sastopamību biškopības produktu matricās, tostarp medū, ziedputekšņos un bišu maizē. Šī aktivitāte ir cieši saistīta ar pēcdoktorantūras projekta virzienu, jo biškopības produkti ir praktisks piemērs pārtikas produktu grupai, kurā nepieciešama sastopamības datu apkopošana, literatūras datu strukturēšana, matricu harmonizācija un riska novērtēšanas pieeju pielietošana.
Konference veicināja arī turpmāku sadarbību COST Action CA22105 darba grupās, īpaši saistībā ar sistemātiska pārskata darbu par noturīgajiem un jaunajiem vides piesārņotājiem ēdamos biškopības produktos. Šis darbs papildina pēcdoktorantūras projekta metodoloģisko virzienu, jo tas skar jautājumu par to, kā zinātniskajā literatūrā publicētus piesārņotāju sastopamības datus apkopot, standartizēt un izmantot riska novērtēšanā.
Zinātniskā mobilitāte Mariboras Universitātē
No 2026. gada 11. maija līdz 7. jūnijam īstenota īstermiņa zinātniskā mobilitāte Mariboras Universitātē Slovēnijā sadarbībā ar prof. Tomaž Langerholc.
Mobilitātes galvenais fokuss bija pārtikas drošības risku klasifikācijas un prioritizēšanas pieeju attīstība. Īpaša uzmanība tika veltīta iepriekš kopā ar Zviedrijas kolēģiem izstrādātajai Risk Thermometer pieejai, kas paredzēta ķīmisko risku salīdzināšanai un prioritizēšanai.
Risk Thermometer pieeja ir nozīmīga pēcdoktorantūras projekta kontekstā, jo tā ļauj virzīties no atsevišķu vielu vai produktu izvērtēšanas uz strukturētu salīdzinošu ietvaru. Šādā ietvarā iespējams vienlaikus ņemt vērā vairākas vielas, pārtikas produktu grupas, datu avotus un riska kritērijus, lai identificētu prioritātes turpmākai izpētei, monitoringam vai riska pārvaldībai.
Mobilitātes laikā detalizēti analizēta sākotnējā rīka metodoloģija, pārbūvēta tā tehniskā versija, optimizēta datu ievade un rezultātu izvade, kā arī pievienotas jaunas vizualizācijas un filtrēšanas iespējas. Atjaunotā rīka versija tika testēta ar iepriekš izmantotām datu kopām, iegūstot tādus pašus rezultātus kā sākotnējā rīkā. Tas apstiprināja pārbūvētās versijas funkcionālo atbilstību un sagatavoja pamatu turpmākai metodoloģijas attīstībai.
Mobilitātes laikā apspriesta arī kopīga pārskata raksta koncepcija par riska klasifikācijas un prioritizēšanas metodēm pārtikas drošībā. Papildus tika precizēta nepieciešamība pēc Occurrence Router komponentes, īpaši saistībā ar automatizētu piesārņotāju sastopamības datu ieguvi no zinātniskās literatūras.
Kā nākamais solis identificēta ciešākas sadarbības nepieciešamība ar Zviedrijas kolēģiem, lai turpinātu Risk Thermometer metodoloģijas pielāgošanu un praktisko izmantošanu pēcdoktorantūras projekta vajadzībām.
Dalība CHANGE seminārā Oslo
No 2026. gada 23. līdz 25. jūnijam pētnieks piedalījās starptautiskajā CHANGE workshop “Designing Interventions for Effective Use of NAMs in Regulatory Toxicology”, kas norisinājās Oslo, Norvēģijā.
CHANGE iniciatīva ir vērsta uz jauno pieeju metodoloģiju jeb NAMs efektīvāku izmantošanu regulatīvajā toksikoloģijā. Dalība seminārā bija nozīmīga ne tikai prediktīvās toksikoloģijas kontekstā, bet arī projekta rīka praktiskās ieviešanas perspektīvā.
Semināra laikā pētnieks apguva un praktiski izmantoja sistēmdizaina pieejas. Šīs pieejas palīdz analizēt, kā jaunas zinātniskas metodes un digitāli rīki tiek ieviesti institucionālās un regulatīvās sistēmās, kādi šķēršļi kavē to izmantošanu un kā rīki jāveido, lai tie būtu ne tikai tehniski korekti, bet arī praktiski lietojami lēmumu pieņemšanas procesā.
Šis aspekts ir tieši saistīts ar projekta vēlākajiem posmiem, kuros paredzēta dinamiska lēmumu atbalsta rīka izstrāde, validācija un lietotāju iesaiste. Izstrādājamajam rīkam būs jāspēj apvienot datus un modeļus, vienlaikus nodrošinot rezultātus, kas ir saprotami, pārskatāmi un izmantojami riska novērtētājiem, laboratorijām, kompetentajām iestādēm un citām iesaistītajām pusēm.
CHANGE semināra laikā identificēti jauni potenciālie sadarbības partneri un uzsākta komunikācija par iespējamu turpmāku sadarbību. Šie kontakti ir īpaši nozīmīgi darbam ar jauno pieeju metodoloģijām, sistēmisku ieviešanas šķēršļu analīzi un lēmumu atbalsta rīku praktisku pielietošanu riska novērtēšanā.
Starptautisko sadarbības tīklu attīstība
Pārskata periodā turpināta starptautiskās sadarbības stiprināšana COST Action CA22105 BeSafeBeeHoney tīklā, kā arī identificētas jaunas sadarbības iespējas, kas būs nozīmīgas pēcdoktorantūras projekta vēlākajos posmos.
Papildus darbam BeSafeBeeHoney tīklā pārskata periodā identificēta jaunā COST Action CA25159 “From Data to Decision in Transforming Agrifood-Systems – Operationalizing One Health through AI” jeb Agrifood-OneAI kā īpaši nozīmīga starptautiskās sadarbības platforma projekta turpmākajai attīstībai. Šīs aktivitātes fokuss aptver mākslīgā intelekta izmantošanu One Health pieejas ieviešanā pārtikas un lauksaimniecības sistēmās, datu savietojamību, lēmumu atbalstu un riska pārvaldības jautājumus.
Agrifood-OneAI tematiski tieši sasaucas ar projekta virzienu “no datiem līdz lēmumiem”. Sadarbība šādā tīklā var sniegt būtisku pienesumu projekta vēlākajām darba pakām, īpaši dinamiska lēmumu atbalsta rīka izstrādei, validācijai, lietotāju iesaistei un rezultātu izplatīšanai.
Zinātniskās publikācijas, pārskati un zināšanu pārnese
Pārskata periodā turpināts darbs pie zinātnisko publikāciju un pārskata rakstu koncepcijām, kas saistītas ar projekta tematiku. Viens no galvenajiem virzieniem ir pārskata raksts par riska klasifikācijas un prioritizēšanas metodēm pārtikas drošībā, balstoties uz projekta metodoloģisko attīstību, Mariboras mobilitātes laikā veikto Risk Thermometer pieejas analīzi un starptautisko sadarbību šajā jomā.
Turpināts arī darbs pie zinātniskās literatūras datu strukturēšanas un piesārņotāju sastopamības informācijas izmantošanas. Šis virziens atbalsta Occurrence Router komponentes attīstību un risina praktisku problēmu pārtikas drošības riska novērtēšanā: būtiski dati par piesārņotāju sastopamību bieži ir pieejami zinātniskajās publikācijās, bet nav sagatavoti tādā formātā, lai tos uzreiz varētu izmantot modelēšanā, prioritizēšanā vai lēmumu atbalstā.
Paralēli turpinātas akadēmiskās un zināšanu pārneses aktivitātes, tostarp studentu darba konsultēšana un lekciju vai semināru aktivitātes. Šīs aktivitātes veicina projekta ietvaros attīstīto kompetenču sasaisti ar jauno speciālistu sagatavošanu pārtikas drošības, datu analīzes un ķīmiskā riska novērtēšanas jomā.
Sabiedrības informēšana un nākamie soļi
Pārskata periodā turpinātas sabiedrības informēšanas un zinātnes komunikācijas aktivitātes. Sagatavošanā ir populārzinātnisks materiāls par pārtikas drošības jautājumiem. Plānota arī dalība zinātnes popularizēšanas aktivitātēs, tostarp pasākumā “Mērsraga ābols” 2026. gada augustā un Eiropas Zinātnieku nakts aktivitātēs 2026. gada septembrī.
Nākamajā projekta periodā plānots turpināt veselībā balstīto vadlīniju vērtību un prediktīvās toksikoloģijas datu integrāciju, patēriņa datu izmantošanas pieeju attīstību un ekspozīcijas novērtēšanas modeļu sagatavošanu. Tiks turpināta Occurrence Router komponentes izstrāde, Risk Thermometer metodoloģijas pielāgošana un starptautiskās sadarbības stiprināšana ar partneriem Zviedrijā, Somijā un citos Eiropas pētniecības tīklos.
Pētniecības pieteikums tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.9. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētījumi” ietvaros, vienošanās Nr. 1.1.1.9/1/24/I/001. Pētniecības pieteikumu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekta kopējās apstiprinātās izmaksas ir 184 140,00 EUR apmērā, no kurām 156 519,00 EUR jeb 85,0% ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums un 18 414,00 EUR jeb 10,0% ir valsts budžeta finansējums.
Projekta īstenošanas ilgums ir 36 mēneši – no 2025. gada 1. jūlija līdz 2028. gada 30. jūnijam.
30.06.2026.
