Latvija ir viena no 26 Eiropas valstīm, kas piedalās Eiropas Komisijas finansētajā projektā EU-WISH (EU Wastewater Initiative for Sustainable Health), kura mērķis ir uzlabot sabiedrības veselības uzraudzību, izmantojot notekūdeņu monitoringu kā efektīvu un savlaicīgu brīdinājuma sistēmu.

Projektā apvienojušies vairāk nekā 60 partneri no dažādām ES dalībvalstīm un asociētajām valstīm. Latviju šajā iniciatīvā pārstāv Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, kas nodrošina notekūdeņu paraugu ievākšanu, laboratorisko analīzi un datu interpretāciju. Projekta koordināciju Latvijā vada Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), savukārt Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (LBMC) sniedz būtisku atbalstu molekulāro datu analīzē un jaunu monitoringa tehnoloģiju izstrādē.

Šī institūciju sadarbība ļauj Latvijai veidot mūsdienīgu, uz zinātniskiem datiem balstītu notekūdeņu monitoringa sistēmu, kas kalpo kā agrīnās brīdināšanas mehānisms sabiedrības veselības aizsardzībā un veicina pierādījumos balstītu politikas plānošanu.

Galvenās EU-WISH projekta aktivitātes:

• esošās situācijas izvērtēšana notekūdeņu uzraudzībā visā Eiropā;
• monitoringa mērķu definēšana (piemēram, SARS-CoV-2, poliovīrusi, antimikrobiālā rezistence (AMR), narkotikas, ķīmiskās vielas u.c.);
• paraugu ņemšanas un biobanku procedūru izstrāde;
• sekvencēšanas un metagenomikas metožu attīstīšana un standartizācija;
• mākslīgā intelekta rīku izmēģināšana epidemioloģisko datu analīzei un vizualizācijai;
• datu integrēšana esošajās sabiedrības veselības uzraudzības sistēmās;
• sadarbības veicināšana ar citiem ES veselības drošības projektiem.

Latvijas līdzdalība projektā tiek nodrošināta ar valsts budžeta līdzfinansējumu 122 908 eiro apmērā 2025.–2026. gadam, savukārt kopējās izmaksas Latvijā sastādīs 614 537 eiro.

Stratēģisks ieguldījums nākotnē

EU-WISH aktivitātes cieši saskan ar Latvijas Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021–2027. gadam, antimikrobiālās rezistences ierobežošanas rīcības plānu “Viena veselība”, kā arī Eiropas Savienības ieteikumiem un normatīvajiem aktiem, tai skaitā Direktīvu par komunālo notekūdeņu attīrīšanu un ieteikumiem par SARS-CoV-2 uzraudzību notekūdeņos.

Piedaloties šajā projektā, Latvija iegūs vērtīgu pieredzi, kā notekūdeņus izmantot kā rīku sabiedrības veselības apdraudējumu uzraudzībai un savlaicīgai rīcībai.