Pagājušajā nedēļā, 24.–25. septembrī, Rīgā norisinājās noslēguma seminārs divus gadus ilgušajam projektam –  BALTOHOP (BALTic One Health One Plan). Projekts apvienoja partnerus no Zviedrijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ar mērķi stiprināt antimikrobiālās rezistences (AMR) ierobežošanas pārvaldību un starpnozaru sadarbību. Projekts,  balstās uz “Viena veselība” pieeju un uzsver sadarbības nepieciešamību starp sabiedrības veselības, pārtikas, veterinārās un vides nozares ekspertiem.

Noslēguma sanāksmē, kas norisinājās Zemkopības ministrijā, projekta partneri tikās, lai kopīgi uzsvērtu šī projekta nozīmīgumu, dalītos ar sasniegtajiem rezultātiem un labās prakses piemēriem, kā arī apspriestu nākotnes sadarbības iespējas.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pārstāvji prezentēja galvenos ieguvumus un rezultātus no projekta. BALTHOP ietvaros ir izstrādāts Nacionālais darbības plāns AMR ierobežošanai (Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns “Viena veselība” 2023.–2027. gadam) un ieviests mehānisms starpnozaru koordinācijai (ICM ), un plānots, ka Institūts “BIOR” pildīs Latvijas sekretariāta funkciju.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs profesors Aivars Bērziņš, kurš piedalījās arī vienā no paneļdiskusijām uzsvēra, ka BALTOHOP panākums ir spēja apvienot politikas veidotājus, publiskā sektora pārstāvjus, zinātniekus un praktiķus – ārstus, veterinārārstus, infektologus, epidemiologus un citus iesaistītos kopīgam mērķim: veicināt izpratni par antimikrobiālo rezistenci, kā arī sabiedrības informētību kopumā un atbildīgu attieksmi pret antibiotiku lietošanu. Tas ir mūsu kopīgs izaicinājums, kur ir nepieciešama kopīga izpratne turpmākai saskaņotai rīcībai.”

Savukārt pārstāvji no Zviedrijas pārstāvji, daloties savos veiksmes stāstos un pieredzē uzsvēra, ka antimikrobālas rezistences preventīva novēršana ir labāka nekā ārstēšana un šajā procesā sadarbības aspekts ir ārkārtīgi svarīgs.

Projekts arī parādīja, cik būtiska ir starpnozaru sadarbība, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus AMR problēmai. Latvija, īstenojot šo projektu kopā ar Zviedriju, Lietuvu un Igauniju, kļuvusi par būtisku zināšanu centra un koordinācijas punktu reģionā.

BALTOHOP tika īstenots ar Ziemeļvalstu Ministru padomes (NordForsk) atbalstu un ir devis spēcīgu pamatu turpmākām iniciatīvām cīņā pret antimikrobiālo rezistenci.