Sistemātiska un visaptveroša notekūdeņu un citu vides paraugu izpēte attiecībā uz ķīmiskām un toksiskām vielām, medikamentu atliekām, slimību ierosinātājiem un citiem bioloģiskiem riska faktoriem dod iespēju savlaicīgi pamanīt apdraudējumus un daudz precīzāk izvērtēt to iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un dzīvību.

Latvijas zinātnieki profesora Jāņa Kloviņa vadībā ar šo ieceri piedalījās Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” projektu konkursā “Teaming for Excellence”. Projekts, izturot divas vērtēšanas kārtas, ir nominēts finansēšanai, piesaistot 15 miljonus EUR un šobrīd ir uzsākts līguma sagatavošanas process, kas ļaus sākt ieceres īstenošanu.

Idejas autori ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR, Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratoriju (EMBL) un Dandī Universitāti.

“Institūts BIOR pēdējo gadu laikā mērķtiecīgi ir nodrošinājis dažādu zinātnes nozaru integrētu un starpdisciplināru pieeju savā pētniecības darbā, kas ir bijis par pamatu Vienas veselības (One Health) koncepta izveidei un attīstībai Latvijā. Tāpēc BIOR dalība šajā projektā sniegs būtisku ieguldījumu integrētai sabiedrības veselības, dzīvnieku, vides un pārtikas ķēdes ķīmiskā un bioloģiskā piesārņojuma datu analīzei vienotā platformā. Jāuzsver, ka sistemātisks vides, notekūdeņu monitorings un izpēte var kalpot arī par pamatu  slimību uzraudzības sistēmu pilnveidošanā, kas, ļauj ne tikai savlaicīgi identificēt iespējamos apdraudējumus, bet arī pieņemt datos balstītus lēmumus nākotnē. Šāda starpdisciplināra un integrēta pieeja būtiski paplašina mūsu spējas izprast vides ietekmi uz veselību, kā arī nākotnē attīstīt un ieviest efektīvākus risinājumus un metodes slimību uzraudzībā”, Dr.med.vet., Ph.D.prof. Aivars Bērziņš, BIOR Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Projekta pamatmērķis ir izveidot integrētu vides un cilvēku veselības novērošanas un pētniecības platformu, kas ļautu ne vien sistemātiski monitorēt apkārtējo vidi, bet arī noskaidrot, kā dažādi vides faktori ietekmē cilvēku veselību. Būtiska projekta daļa ir sasaistīt vides datus ar novērojumiem cilvēku populācijās, esošajos kohortu pētījumos un klīniskajos pētījumos, lai iegūtu daudz pilnīgāku priekšstatu par to, kā apkārtējā vide ietekmē slimību riskus, veselības stāvokli un dzīves kvalitāti.

Viens no nozīmīgajiem projekta elementiem ir visas sistēmas digitālā dvīņa izveide. Tas kalpos kā integrēts un dinamisks rīks, kas ļaus vienuviet apvienot datus par vides procesiem, mikrobioloģiskajiem un ķīmiskajiem riskiem, kā arī to saistību ar cilvēku veselības novērojumiem. Digitālais dvīnis dos iespēju reāllaikā sekot līdzi sistēmā notiekošajam, modelēt iespējamos attīstības scenārijus un nodrošināt daudz efektīvāku agrīno brīdināšanu, analīzi un lēmumu pieņemšanu.

Pašlaik Latvijā jau ir izveidots nozīmīgs pamats šādas pieejas attīstībai. Tas balstās uz SARS-CoV-2 monitoringu notekūdeņos, kurā iesaistījušās vairākas Latvijas institūcijas, tostarp BMC, RTU un BIOR. Šī sadarbība jau ir apliecinājusi, ka, apvienojot laboratorisko analīzi, datu modelēšanu un starpinstitucionālu koordināciju, iespējams izveidot efektīvu agrīnās brīdināšanas sistēmu. Projekta ietvaros šo pieredzi paredzēts ievērojami paplašināt, attīstot vienotu, ilgtermiņā funkcionējošu platformu, kas aptver ne tikai notekūdeņu monitoringu, bet arī plašāku vides faktoru analīzi, to saistību ar cilvēku veselības datiem un digitālu sistēmas atspoguļojumu reāllaikā.

Latvijai tā ir iespēja kļūt par vienu no pirmajām valstīm Eiropā, kas tuvāko sešu gadu laikā ievieš tik visaptverošu pieeju vides un veselības datu integrācijai. Šāda sistēma kalpotu ne tikai sabiedrības veselības uzraudzībai un drošībai, bet arī zinātnē balstītu lēmumu pieņemšanai, profilaksei un jaunu pētniecības virzienu attīstībai.

BMC Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš uzsver, ka šāds projekts un kompleksa pieeja ļaus ne tikai agrīni pamanīt infekciju, antibiotiku rezistences vai ķīmiskā piesārņojuma riskus, bet arī daudz labāk saprast, kā šie riski ietekmē cilvēkus dažādās populācijās un klīniskajās situācijās. Savienojot vides monitoringu ar cilvēku veselības datiem un digitālā dvīņa iespējām, būs iespējams daudz precīzāk noteikt risku avotus, izplatības ceļus un potenciālo ietekmi, kā arī savlaicīgāk pieņemt pamatotus lēmumus sabiedrības veselības aizsardzībai.

Iegūstot iespēju realizēt projektu, Latvija piesaistīs 15 miljonus eiro Eiropas Savienības finansējuma. Šie līdzekļi tiks ieguldīti modernas, savstarpēji koordinētas uzraudzības un pētniecības sistēmas izveidē, kas stiprinās valsts kapacitāti infekciju, antibiotiku rezistences, ķīmiskā piesārņojuma un citu vides risku savlaicīgā identificēšanā un izvērtēšanā no cilvēka veselības perspektīvas.