Vairāk nekā desmit gadu garumā nēģu kāpuru monitoringā ieguldītais darbs ir vainagojies ne tikai ar populācijas stāvokļa novērtējumu, bet arī ar zinātniski vērtīgām atziņām. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pētnieki – Kaspars Abersons, Didzis Elferts, Patrīcija Raibarte un Inta Dimante-Deimantoviča, konstatēja, ka mazākās, aukstākās un straujāk tekošās upēs dominē jaunāko vecuma grupu kāpuri, savukārt lielākās un lēnāk tekošās būtiski pieaug lielāku un vecāku nēģu kāpuru īpatsvars. Citiem vārdiem sakot – mazākas un straujākas upes ir nozīmīgas galvenokārt nēģa nārstam un pirmajiem dzīves gadiem, bet lielākas  un lēnākas – vecāku kāpuru turpmākajai attīstībai.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Scientific Reports, ko izdod Nature portfolio izdevniecība: https://www.nature.com/articles/s41598-026-75795-4.

Pētījumā analizēta nēģu kāpuru monitoringa laikā ievāktā informācija, tas iekļāva 12 gadu periodu, 32 upes, 177 uzskaites laukumus un 13 920 kāpuru garumus. Analīze veikta, izmantojot garuma spektra analīzi, kas ļauj savstarpēji salīdzināt dažādās vietās ievāktu nēģu kāpuru garuma struktūru.

Institūta pētnieki regulāru nēģu kāpuru monitoringu veic jau kopš institūta dibināšanas 2010. gadā. Pētījums tiek uzsākts augustā, kad vairums pirmā gada nēģu kāpuru ir sasnieguši vismaz 15 mm garumu, un tas tiek turpināts līdz septembra vidum. Monitoringā tiek apsekotas gan Gauja, Venta un Salaca, gan arī šo upju pietekas un citas ūdensteces.