EFSA ir izsludinājusi granta uzsaukumu organizācijām, kas vēlas piedalīties EU-FORA programmā – Call for proposals EUBA-EFSA-2026-ENREL-01. Selection of hosting sites and fellows for EFSA’s European Food Risk Assessment Fellowship (EU-FORA) Programme.
Uzsaukuma mērķis ir atrast un izveidot konsorciju starp organizācijām, kas vēlas uzņemt stipendiātus un organizācijām, kas vēlas nosūtīt stipendiātu praksei. Programmas cikls ir viens gads no 2026. gada septembra līdz 2027. gada augustam un finansējums (55 000 EUR) tiek piešķirts 15 pieteikumiem. EFSA stipendija ir paredzēta, lai segtu abu organizāciju izdevumus, kas radušies saistībā ar dalību programmā.

Balstoties uz programmas nosacījumiem, konsorciju drīkst veidot tikai divas 36. panta organizācijas no divām dažādām ES dalībvalstīm, Norvēģijas vai Islandes, no kurām viena darbojas kā pieteikuma iesniedzēja (konsorcija vadošā organizācija un uzņēmēja organizācija), bet otra organizācija kā partnere (stipendiātu nosūtošā organizācija).
Uzņemošā organizācijai, kas ir atbildīga par stipendiāta apmācīšanu, ir jābūt ar augsta līmeņa kapacitāti un plašai pieredzei vienā vai vairākās darbībās, kas saistītas ar pārtikas nekaitīguma riska novērtēšanu. EU-FORA stipendiju programmas galvenā uzmanība tiks vērsta uz darbībām, kas ietilpst EFSA kompetencē.
Stipendiātam ir jābūt pārtikas nekaitīguma jomas profesionālim, kurš vismaz 12 mēnešus strādājis nacionālajā kompetentajā organizācijā (36. panta organizācija). Stipendiātam ir jābūt ieguvušam pilnu augstāko izglītību attiecīgajā jomā, labi jāpārvalda angļu valoda un pirms stipendijas saņemšanas ir jābūt ar vismaz trīs un ne vairāk kā 15 gadu pieredzi zinātniskajā darbā vai uzdevumu veikšanā, kas saistīti ar pārtikas nekaitīgumu (ieskaitot riska novērtēšanu, riska komunikāciju un riska pārvaldību).
Pieteikšanās termiņš: 26.02.2026.
Pieredzē dalās Jānis Ruško, BIOR pētnieks ķīmiskā riska novērtējuma jomā
“Piedalījos EFSA EU-FORA programmā 2017.–2018. gadā, kas bija pats pirmais šīs programmas gads. Tas būtiski paplašināja manu skatījumu uz pārtikas nekaitīguma riska novērtēšanu un deva iespēju praktiski darboties starptautiskā pētniecības vidē. Šī pieredze sniedza neatsveramas zināšanas riska novērtēšanas metodoloģijā un starptautiskā sadarbībā, ļaujot mācīties no vadošajiem Eiropas ekspertiem. Tā deva gan plašāku redzējumu, gan dziļāku izpratni par pārtikas riska novērtēšanas sistēmu, ko izmantoju savā ikdienas darbā līdz pat šodienai”.
