Saskaņā ar jaunāko ziņojumu par zoonozēm, ko sagatavojusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), uztura izmaiņas un sabiedrības novecošanās var veicināt Listeria izraisītu infekciju būtisku pieaugumu visā Eiropā.

Katru gadu tūkstošiem cilvēku visā Eiropā inficējas ar pārtikas izraisītām saslimšanām. Visbiežākie infekciju avoti ir olas, gaļa un ēšanai gatavi pārtikas produkti. Ziņojums parāda, ka, lai gan pārtikas nekaitīguma standarti Eiropā ir augsti un daudzas no pārtikas izraisītām saslimšanām ir novēršamas, tās turpina ietekmēt cilvēkus visās vecuma grupās, bet īpaši –  iedzīvotāju riska grupās.

Listerioze: reta, bet bīstama infekcija

No visām pārtikas izraisītām infekcijām, kas 2024. gadā reģistrētas Eiropas Savienībā (ES), listerioze izraisīja vislielāko hospitalizācijas un nāves gadījumu skaitu. Aptuveni septiņiem no desmit ar listeriozi inficētiem cilvēkiem bija nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, bet viens no 12 cilvēkiem gāja bojā.

Inficēšanās gadījumu skaita pieaugums, kas novērots pēdējos gados, var atspoguļot vairākus to ietekmējošos faktorus –  Eiropas iedzīvotāju novecošanos, izmaiņas uztura paradumos, piemēram, ēšanai gatavu pārtikas produktu patēriņa pieaugumu, kā arī nepareizu pārtikas apstrādi un uzglabāšanu.

Ēšanai gatavu pārtikas produktu gadījumā piesārņojuma līmenis lielākajā daļā kategoriju joprojām ir ļoti zems: jaunākie dati  liecina, ka paraugu skaits, kuros Listeria monocytogenes pārsniedz ES pārtikas nekaitīguma robežvērtības, visos analizētajos produktos bija no 0% līdz 3%, un visbiežāk piesārņotas bija fermentētas desas (piemēram, fuetes tipa desas).

Lai gan piesārņojums ar Listeria ir reti sastopams, tas var izraisīt smagu saslimšanu. Lai aizsargātu iedzīvotāju riska grupas, piemēram, vecākus cilvēkus, grūtnieces vai cilvēkus ar pavājinātu imūnsistēmu, ir nepieciešama stingra uzraudzība, droša pārtikas ražošana un piesardzības pasākumi mājās.

Citas izplatītas pārtikas izraisītas infekcijas

Lai gan Listeria rada vislielāko risku infekcijai ar smagu slimības gaitu, Campylobacter un Salmonella joprojām ir visbiežākie pārtikas izraisītu slimību ierosinātāji Eiropā. Bieži šo baktēriju izraisīto infekciju avoti ir mājputnu gaļa un olas.

Jaunākie dati par dzīvnieku nozari liecina, ka pēdējā desmitgadē ir ievērojami pieaudzis Salmonella pozitīvo cāļu un tītaru ganāmpulku skaits. Šo baktēriju kontrole pārtikas ķēdē joprojām ir būtiska, lai samazinātu saslimšanas gadījumus cilvēkiem.

Šogad ievērojams skaits ES dalībvalstu nespēja sasniegt visus mērķus salmonellu samazināšanai mājputnu gaļā – tikai 14 dalībvalstis sasniedza plānotos rādītājus. Tas apliecina, ka pārtikas ķēdē esošo pārtikas izcelsmes infekcijas izraisošo baktēriju kontrole prasa nepārtrauktas pūles un koordinētu sadarbību starp nozarēm saskaņā ar “Viena veselība” (“One Health”) pieeju. Ir uzlaboti uzraudzības rīki, piemēram, aizvien plašāk tiek pielietota pilna genoma sekvencēšana, kas ļauj iestādēm efektīvāk izmeklēt uzliesmojumus un ātrāk atklāt infekcijas avotu.

Lielākā daļa pārtikas izraisītu slimību ir novēršamas

Ievērojot pareizu pārtikas higiēnas praksi virtuvē, iespējams ievērojami samazināt inficēšanas risku. Tas ietver:

• Uzturēt ledusskapī 5 °C vai zemāku temperatūru.
• Izlietot pārtikas produktus, tostarp ēšanai gatavus produktus, pirms derīguma termiņa “Izlietot līdz…” beigām.
• Pietiekami termiski apstrādāt pārtiku, īpaši zivis, olas un gaļu.
• Mazgāt rokas, nažus, dēlīšus un virtuves virsmas pēc saskares ar jēliem, termiski neapstrādātiem pārtikas produktiem.
• Pagatavoto pārtiku uzglabāt atsevišķi no jēliem, termiski neapstrādātiem produktiem.

Iedzīvotāju riska grupām būtu jāizvairās no augsta riska pārtikas produktu lietošanas, piemēram, ēšanai gatavajiem produktiem, nepasterizēta piena un no tā ražota mīksta siera, kā arī citiem produktiem, kas nav termiski apstrādāti vai ir apstrādāti nepietiekami, piemēram, sālīta laša un auksti kūpinātām zivīm.

Resursi

Lai dati būtu pieejamāki, EFSA un ECDC publicē Eiropas Savienības Vienas veselības 2024. gada zoonožu ziņojuma kopsavilkumu vienkāršajā valodā, interaktīvos rīkus, kas ļauj lietotājiem meklēt un vizualizēt datus par pārtikas izraisītiem uzliesmojumiem un 14 zoonožu patogēniem, kā arī infografiku.

Pamatojošā informācija

• Par ziņojumu: Eiropas Savienības Vienas veselības 2024. gada zoonožu ziņojumā apkopoti uzraudzības dati no 27 ES dalībvalstīm, Apvienotās Karalistes (Ziemeļīrijas) un 10 trešajām valstīm, iekļaujot informāciju par cilvēkiem, pārtiku, dzīvniekiem un barību.
  
• Vienas veselības pieeja: zoonotiskie patogēni ietekmē gan cilvēkus, gan dzīvniekus un var izplatīties ar pārtiku, vidi vai tiešu kontaktu. Vienas veselības pieeja atzīst šīs saiknes un apvieno datus par cilvēku un dzīvnieku veselību un pārtikas nekaitīgumu. Tas palīdz zinātniekiem un sabiedrības veselības iestādēm labāk izprast risku cēloņus un to novēršanas veidus, aizsargājot gan cilvēkus, gan dzīvniekus.
  
• Par EFSA un ECDC: Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) sniedz neatkarīgas zinātniskas konsultācijas par pārtikas un barības nekaitīgumu, dzīvnieku veselību un labturību, uzturu un vides aizsardzību ES. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) strādā, lai stiprinātu Eiropas aizsardzību pret infekcijas slimībām, tās identificējot, novērtējot un informējot par esošajiem un jauniem draudiem cilvēku veselībai.

Foto: unsplash.com