Saskaņā ar jaunāko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) kopīgo ziņojumu, antimikrobiālā rezistence (AMR) pārtikas apritē biežāk sastopamajās baktērijās, piemēram, salmonellās (Salmonella) un kampilobaktērijās (Campylobacter), vēljoprojām ir aktuāla sabiedrības veselības problēma Eiropā.
Pārtikas apritē sastopamajās baktērijās, piemēram, salmonellās (Salmonella) un kampilobaktērijās (Campylobacter), rezistence pret biežāk lietotajiem antimikrobiālajiem līdzekļiem joprojām ir plaši izplatīta, vienlaikus vairākas valstis ir ziņojušas par progresu rezistences līmeņa samazināšanā gan cilvēkiem, gan produktīvajiem dzīvniekiem. Tā kā šie patogēni var izplatīties no dzīvniekiem un pārtikas produktiem uz cilvēkiem, izraisot smagas infekcijas slimības, kuru ārstēšanai var būt nepieciešami antimikrobiālie līdzekļi, ir būtiski turpināt rīkoties saskaņā ar “Vienas veselības” (One Health) pieeju.
Antimikrobiālā rezistence pārtikas apritē biežāk sastopamajās baktērijās joprojām ir augsta
Liela daļa salmonellu (Salmonella) un kampilobaktēriju (Campylobacter), kas izdalītas gan no cilvēkiem, gan produktīvajiem dzīvniekiem, joprojām ir rezistentas pret ciprofloksacīnu, kas ir svarīgs antimikrobiāls līdzeklis un ko izmanto smagu infekcijas slimību ārstēšanai cilvēkiem. Rezistence pret ciprofloksacīnu Salmonella baktērijās, kas izdalītas no produktīvajiem dzīvniekiem, ir bijusi nemainīgi augsta, tomēr pēdējos gados ir palielinājusies rezistence Salmonella izraisītās infekcijās cilvēkiem.
Šī tendence ir satraucoša, jo rezistence pret ciprofloksacīnu ierobežo pieejamo ārstēšanas iespēju efektivitāti. Kampilobaktēriju (Campylobacter) gadījumā rezistence Eiropā ir tik izplatīta, ka ciprofloksacīnu vairs neiesaka lietot humāno infekciju ārstēšanai. Lai nodrošinātu ciprofloksacīna nepārtrauktu efektivitāti humānajā medicīnā, ir noteikti ierobežojumi tā lietošanai dzīvniekiem.
Visā Eiropā liela daļa Salmonella un Campylobacter baktēriju, kas izdalītas gan no cilvēkiem, gan no specifiskiem produktīvajiem dzīvniekiem, uzrāda rezistenci pret plaši lietotajiem antimikrobiālajiem līdzekļiem, tostarp ampicilīnu, tetraciklīniem un sulfonamīdiem.
Turklāt vairākās valstīs konstatētās karbapenemāzi producējošās E. coli baktērijas produktīvajiem dzīvniekiem un gaļā prasa pastiprinātu uzmanību. Karbapenēmi ir “pēdējās izvēles” antimikrobiālie līdzekļi cilvēkiem, un to lietošana pārtikas dzīvniekiem nav atļauta. Ziņoto gadījumu skaits pieaug, un rezistences rašanās avoti ir jāizmeklē sīkāk. “Pēdējās izvēles” antimikrobiālie līdzekļi ir spēcīgi medikamenti, ko izmanto smagu, pret pārējiem medikamentiem rezistentu baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai, tad, kad citas iespējas ir izsmeltas.
Neraugoties uz pastāvošajām bažām, vērojamas iepriecinošas iezīmes
Neskatoties uz to, ka liela daļa salmonellu un kampilobaktēriju, kas izdalītas no cilvēkiem un produktīvajiem dzīvniekiem, joprojām ir rezistentas pret ierasti lietotajiem antimikrobiālajiem līdzekļiem, vairākas valstis ir ziņojušas par pakāpenisku rezistences samazināšanos pret konkrētiem antimikrobiālajiem līdzekļiem, kas apliecina, ka mērķtiecīgi īstenoti pasākumi sniedz vēlamos rezultātus.
Attiecībā uz salmonellām cilvēkos baktēriju rezistence pret ampicilīnu un tetraciklīniem pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami samazinājusies attiecīgi 19 un 14 valstīs. Pozitīvas tendences Eiropas Savienības (ES) līmenī novērotas arī produktīvajiem dzīvniekiem, samazinoties rezistencei pret tetraciklīniem broileriem un pret ampicilīnu un tetraciklīniem tītariem.
Attiecībā uz kampilobaktērijām (Campylobacter), to rezistence pret eritromicīnu, kas ir pirmās izvēles ārstēšanas līdzeklis kampilobaktēriju (Campylobacter) infekcijām cilvēkiem, pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājusies vairākās valstīs gan cilvēkiem, gan dažiem produktīvajiem dzīvniekiem. Turklāt kombinētā rezistence pret kritiski svarīgiem antimikrobiāliem līdzekļiem, t. i., rezistence pret vairāk nekā vienu no šiem antimikrobiāliem līdzekļiem vienlaikus, Salmonella, Campylobacter un E. coli gadījumā kopumā joprojām ir zema.
Vairākās jomās situācijas uzlabošanās ir palēninājusies, jo īpaši attiecībā uz E. coli, kur rezistences līmenis pret dažām vielām mājputnos ir stabilizējies, nevis turpina samazināties. Tomēr vairākas valstis dažādu aktivitāšu rezultātā turpina samazināt antimikrobiālo rezistenci produktīvajiem dzīvniekiem, veicinot vispārēju uzlabojumu ES līmenī.
Kāpēc ir svarīgi turpināt rīcību pret antimikrobiālo rezistenci
Antimikrobiālā rezistence skar ikvienu. Kad baktērijas kļūst rezistentas pret antimikrobiālajiem līdzekļiem, infekcijas ir grūtāk ārstēt un ārstēšanas iespējas kļūst ierobežotas. Rezistences situācija ievērojami mainās atkarībā no valsts, baktērijām un antimikrobiālajiem līdzekļiem, atspoguļojot atšķirības antimikrobiālo līdzekļu lietošanā, kā arī lauksaimniecības praksē, dzīvnieku veselības pasākumos un infekciju novēršanas stratēģijās.
Šie secinājumi uzsver vienotas veselības pieejas nozīmi, atzīstot ciešo saikni starp cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un pārtikas ražošanu. Neskatoties uz to, ka vairākās jomās ir panākts progress, antimikrobiālo līdzekļu turpināta un atbildīga lietošana visās nozarēs, apvienojumā ar efektīvu infekciju profilaksi, dzīvnieku veselības un pārtikas nekaitīguma praksi, joprojām ir būtiska, lai palēninātu pret antimikrobiālajiem līdzekļiem rezistentu baktēriju parādīšanos un izplatīšanos un aizsargātu sabiedrības veselību visā Eiropā.
Ieskaties:
Lejupes iela 3, Rīga, LV-1076, 
+371 67620513
bior@bior.lv
