Lektīni ir dabiski sastopamas olbaltumvielas daudzos augos – pākšaugos (piemēram, pupiņās, lēcās un zirņos), graudaugos (piemēram, kviešos, miežos un auzās) un dārzeņos (piemēram, tomātos, kartupeļos un baklažānos). Tie aizsargā augus no kaitēkļiem un slimībām.

Lielākā daļa lektīnu ir nekaitīgi. Tomēr daži lektīni, kas galvenokārt atrodami termiski neapstrādātos pākšaugos, var izraisīt gremošanas trakta un imūnsistēmas darbības traucējumus. Pareizi apstrādātu un pagatavotu pākšaugu lietošana nerada nekādu ar lektīniem saistītu risku.

Tā kā atsevišķa sabiedrības daļa izvēlas uzturā iekļaut termiski neapstrādātu pārtiku un neapstrādātu vai nepietiekami pagatavotu pākšaugu lietošana uzturā ir radījusi bažas par riskiem veselībai, Eiropas Komisija uzdeva Eiropas pārtikas un nekaitīguma iestādei (EFSA) veikt izvērtējumu  par augu lektīnu klātbūtni pārtikā un ar tiem saistītiem riskiem cilvēka veselībai.

Potenciālie riski veselībai

EFSA zinātnieki izvērtēja iespējamo kaitējumu, ko rada lektīns fitohemaglutinīns (PHA) un patērētāju ekspozīcija tam. PHA atrodams pupās un ir toksiskākais no lektīniem, kas sastopami plaši patērētajos ēdamajos augos.

Gatavojot izvērtējumu, EFSA simulēja akūtas iedarbības scenāriju, kurā pupiņas netika pietiekami termiski apstrādātas, un puse lektīnu joprojām bija aktīvā formā. Rezultātā tika secināts, ka šāds scenārijs rada risku patērētāju veselībai visās vecuma grupās. Simptomi, kas saistīti ar neapstrādātu vai nepietiekami termiski apstrādātu pākšaugu lietošanu, ir slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā un caureja.

Taču pupiņu mērcēšana un pietiekama izvārīšana novērš iespējamos veselības riskus, jo šādā veidā lektīni tiek deaktivizēti.

Kā samazināt lektīnu kaitīgo ietekmi?

Visefektīvākais veids, kā samazināt lielāko daļu lektīnu pākšaugos, ir tos 6-12 stundas mērcēt ūdenī, līdz tie paliek mīksti, pēc tam nomainīt ūdeni un vārīt vismaz pusstundu 100 °C temperatūrā. Tā kā pagatavošanas laiks ir atkarīgs no pākšaugu veida, ieteicams tos gatavot, līdz tie kļūst mīksti. Citas gatavošanas metodes, piemēram, tvaicēšana, mikroviļņu krāsns un cepšana, ir mazāk efektīvas.

Nākamie soļi

Pamatojoties uz EFSA darbu, Eiropas Komisija un dalībvalstis apsvērs pasākumus, lai informētu un aizsargātu patērētājus no iespējamiem veselības riskiem, kas saistīti ar lektīniem pārtikā.

Zinātniskajā viedoklī izklāstītas arī vairākas datu nepilnības un sniegti ieteikumi turpmākiem pētījumiem, tostarp pētījumiem par dažādu lektīnu klātbūtni neapstrādātā un pārstrādātā pārtikā un to ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību.

Vairāk informācijas: