Vai uzraksti “stiprina imunitāti”, “detox”, “superfood”, “bez cukura”, “proteīna avots” vai “labs sirdij” patiešām sniedz vērtīgu informāciju par produktu, vai tomēr tie vairāk kalpo kā reklāmas instruments? Kā patērētājiem orientēties skaļajos solījumos un saprast, kuri apgalvojumi ir zinātniski pamatoti, bet kuri – tikai veiksmīgs mārketings?
Lai arī Latvijā pārtikas ražotāji, tajā skaitā mājražotāji, lielākoties ievēro šīs prasības un pircēji var uzticēties gan pārtikas produktu drošībai, gan uz iepakojuma norādītajai informācijai, tomēr laiku pa laikam uzraugošās iestādes sastopas ar mārketinga apgalvojumiem, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām. Tāpēc seminārā tiks apskatīti arī biežāk sastopamie maldinošie solījumi reklāmās un uz produktu iepakojumiem, piemēram, apgalvojumi par organisma attīrīšanu vai dažādu veselības problēmu novēršanu.
Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem ceturtdien, 4. jūnijā, 14.30 Delfi tiešraidē diskutēs eksperti no pārtikas drošības un uzraudzības jomas.
Diskusijā piedalīsies Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Riska novērtēšanas un epidemioloģijas nodaļas vadītāja Inese Siksna un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde. Diskusiju moderēs “Delfi” žurnāliste Monika Cālīte.
Eiropas Savienībā ir atļautas tikai zinātniski pamatotas veselīguma un uzturvērtības norādes
Ekspertes skaidros, kā kļūt par informētu patērētāju laikā, kad pārtikas produktu un uztura bagātinātāju tirgū arvien biežāk tiek izmantoti skaļi un pārspīlēti vēstījumi. Arī produktu izplatīšana ar telefonpārdošanas un tīkla mārketinga metodēm var samazināt patērētāju kritisko attieksmi pret pirkumu izvērtēšanu, tādējādi veicinot nevajadzīgu produktu iegādi.
Uz pārtikas produktiem un uztura bagātinātāju iepakojuma ražotāji mēdz izvietot tā dēvētās uzturvērtības un veselīguma norādes. Ekspertes skaidros, kā Eiropas Savienībā tiek vērtēti ražotāju pieteiktie apgalvojumi par pārtikas produktu un uztura bagātinātāju ietekmi uz veselību. Lai veselīguma norādi drīkstētu izmantot produktu marķējumā (uz iepakojuma) vai reklāmā, tai jābūt balstītai zinātniskos pierādījumos, kurus izvērtē Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde EFSA. Tikai pēc šāda zinātniskā izvērtējuma un Eiropas Komisijas apstiprinājuma veselīguma norādes var tikt iekļautas ES atļauto norāžu reģistrā un izmantotas patērētāju informēšanai. Tāpēc ražotāji nedrīkst izmantot jebkādus apgalvojumus, kas vienkārši labi skan vai arī kuru īpašības pozitīvi ir novērtējuši pircēji ražotāja aptaujā.
Eksperti sniegs praktiskus padomus, kā kritiski izvērtēt uz iepakojumiem un reklāmās redzamo informāciju, kur meklēt uzticamus informācijas avotus un kā rīkoties gadījumos, kad rodas aizdomas par maldinošu reklāmu vai nepamatotiem veselības solījumiem.
Skatītājiem būs iespēja uzdot savus jautājumus abām ekspertēm, izmantojot Slido platformu.
