BIOR zivju audzētavās izaudzētie laša un taimiņa mazuļi šopavasar izlaisti to dzimtajās upēs – Gaujā, Ventā un Daugavā. Lašveidīgo zivju resursu papildināšanas programmas ietvaros, lai saglabātu un atjaunotu šo vērtīgo sugu populācijas, Latvijas ūdeņos šogad ielaisti 584 851 laša un 380 302 taimiņa mazuļi.

Jauno lašu un taimiņu audzēšanas cikls sākas rudenī, kad no dabiskajām upēm tiek iegūtas vaislas zivis. No to ikriem  izaudzētie mazuļi vairākus gadus tiek aprūpēti institūta BIOR zivju audzētavās – “Tome”, “Dole”, “Brasla”, Kārļi un “Pelči”. Sasniedzot noteiktu attīstības stadiju, jaunās zivis tiek izlaistas savvaļā, lai uzsāktu migrāciju uz jūru un vēlāk atgrieztos nārstot savās dzimtajās upēs.

Zivju mazuļu ielaišana ir atbalsts Latvijas lašupju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, palīdzot stiprināt dabiskās lašu un taimiņu populācijas laikā, kad tās saskaras ar klimata pārmaiņu, upju pārveidošanas un citu vides faktoru radītiem izaicinājumiem.

Pērnā gada rudens vaislas zvejas rezultāti atkārtoti apliecināja, ka lašu populācijas stāvoklis Gaujā joprojām ir kritisks. Līdzās dabiskajiem vides faktoriem un maluzvejai lašu populācijas atjaunošanos ietekmē arī pieaugusī roņu populācija Baltijas jūrā. Roņi ir dabiski lašveidīgo zivju plēsēji, un to ietekme uz migrējošo lašu izdzīvošanu kļūst arvien nozīmīgāka.

“2025. gada lašu un taimiņu vaislas zvejas rezultāti Latvijas upēs bija atšķirīgi. Vislielākais vaislas zivju skaits tika iegūts Daugavā, kur visiem nozvejotajiem  lašiem un taimiņiem bija nogriezta taukspura. Tas apliecina to, ka izlaistās zivis spēj sasniegt dzimumgatavību un atgriezties atpakaļ dzimtajā upē. Savukārt Gaujā un Ventā situācija pērnajā rudenī bija sarežģītāka, kur vaislas ieguvi ietekmēja hidroloģiskie un meteoroloģiskie apstākļi, kas izraisīja izmaiņas zivju nārsta migrācijas laikā. Ilgtermiņa novērojumi liecina, ka lašu populāciju stāvoklis Latvijas upēs joprojām ne tuvu nav sasniedzis vēlamo līmeni un prasa mērķtiecīgus saglabāšanas pasākumus. Vienlaikus taimiņu populāciju attīstības tendences šobrīd vērtējamas kā labas”, norāda Ivars Putnis, BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs.

Tā kā Daugavā, Gaujā un Ventā dabiskā lašu vairošanās ir ierobežota, mākslīgā atražošana, papildus dzīvotņu atjaunošanai, ir nozīmīga, lai šīs vērtīgās zivis saglabātos arī nākamajām paaudzēm. Dabā izdzīvo ne vairāk kā daži procenti no iznērstajiem ikriem, savukārt audzētavās izdzīvo 50-80 %. Šogad izaudzētie un izlaistie mazuļi sasniedza labus attīstības rādītājus, pateicoties rūpīgam zivkopju darbam un labvēlīgiem vides apstākļiem, tostarp ūdens temperatūrai. Visi mazuļi tiek iezīmēti, nogriežot tiem taukspuru, lai atšķirtu tos no savvaļas zivīm un sekotu to atgriešanās rādītājiem.

“Katrs upēs izlaistais mazulis ir vairāku gadu darba un zināšanu uzkrāšanas rezultāts. Zivkopji seko līdzi mazuļu attīstībai un aprūpē tos no ikra stadijas līdz brīdim, kad tie ir gatavi doties savā ceļā uz jūru. Tas ir rūpīgs un atbildīgs darbs, kurā ieguldīts daudz zināšanu un pacietības. Tāpēc brīdis, kad mazuļi tiek izlaisti dzimtajās upēs, vienmēr sagādā īpašu gandarījumu. Lasis Latvijas upēs ir ne tikai ekoloģiski un saimnieciski nozīmīga, bet arī īpaši sargājama zivs. Skaidrs, ka ne visas no izlaistajām zivīm atgriezīsies nārstot, tomēr katrs upē ielaistais mazulis ir ieguldījums mūsu upju nākotnē. Tas dod pārliecību, ka ar savu darbu palīdzam saglabāt šo vērtīgo sugu nākamajām paaudzēm,” uzsver “BIOR” zivju audzētavu  vadītājs Ivars Putviķis.

Institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departaments ir uzsācis darbu pie nākamā gada projekta pilnveides, lai, ievērojot zinātniski pamatotu dzimtās upes principu, uzlabotu datu vākšanu un situācijas monitoringu, kā arī stiprinātu sadarbību ar zvejniekiem un pašvaldībām. Sevišķa uzmanība tiks veltīta Gaujas baseina lašu populācijas atjaunošanai.