Kā ezeru un upju izpētes dati palīdz izlemt, kad zivju ielaišana ir pamatota, bet kad lielāku ieguvumu var dot nārsta vietu vai zivju migrācijas iespēju uzlabošana? Par šiem un citiem pašvaldībām aktuāliem jautājumiem 2026. gada 5. novembrī diskutēja seminārā “Zivju resursu apsaimniekošana Latvijas iekšējos ūdeņos”, kurā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” pulcēja vairāk nekā 60 dalībnieku.
Semināru atklāja BIOR direktore Olga Valciņa un Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Ivars Putnis. Semināra pirmajā daļā dalībnieki iepazinās ar zivju resursu stāvokli Latvijas ezeros un upēs, pašvaldību lomu šo resursu apsaimniekošanā un iespējām sadarboties ar valsts institūcijām. Eksperti skaidroja, kā tiek veikta ūdenstilpju izpēte un sagatavoti zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi, kā arī aplūkoja gadījumus, kad zivju ielaišana ir pamatota un kad lielāku ieguvumu var sniegt nārsta vietu, dzīvotņu kvalitātes vai zivju migrācijas iespēju uzlabošana.
Seminārā tika aplūkots arī makšķernieku skatījums uz zivju resursu apsaimniekošanu, makšķernieku iesaiste datu ieguvē un sadarbībā ar pašvaldībām un ūdenstilpju apsaimniekotājiem. Savukārt Alūksnes novada pašvaldības iestādes “ALJA” pieredze ļāva iepazīties ar praktisku ūdeņu apsaimniekošanas piemēru, tostarp licencētās makšķerēšanas organizēšanu, datu izmantošanu, kontroli un sadarbību ar makšķerniekiem.
Īpašu dalībnieku interesi raisīja Zivju fonda finansējuma iespējas un portālā un lietotnē “Mana Cope” pieejamo datu izmantošana. Lauku atbalsta dienesta pārstāvis Rinalds Vācers iepazīstināja ar pasākumiem, kuriem var piesaistīt Zivju fonda atbalstu, tostarp zivju resursu izpētei, atražošanai un aizsardzībai, kā arī zivju dzīvotņu uzlabošanai. Savukārt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāve Agnese Neimane skaidroja, kādi dati pieejami portālā un lietotnē “Mana Cope”, kā novērtēt to kvalitāti un kā tos savā darbā var izmantot pašvaldības un ūdenstilpju apsaimniekotāji.
Semināru noslēdza paneļdiskusija par iespējām pilnveidot iekšējo ūdeņu zivju resursu apsaimniekošanu Latvijā. Pašvaldību pārstāvji dalījās līdzšinējā pieredzē. Kopā ar ekspertiem viņi pārrunāja, kā uzlabot datu un monitoringa izmantošanu, skaidrāk sasaistīt izpētes rezultātus ar praktiskiem apsaimniekošanas pasākumiem un novērtēt šo pasākumu efektivitāti. Diskusijā tika uzsvērta arī pašvaldību, ūdenstilpju apsaimniekotāju, valsts institūciju, zinātnieku un resursu izmantotāju sadarbības nozīme.
Semināra diskusijās izskanēja būtiska atziņa – zivju resursu apsaimniekošana nebeidzas ar izpētes veikšanu vai konkrēta pasākuma īstenošanu. Lai pieņemtu pamatotus lēmumus arī turpmāk, nepieciešams novērtēt sasniegtos rezultātus un, balstoties uz iegūtajiem datiem, vajadzības gadījumā pielāgot turpmāko rīcību.
Paldies ikvienam, kurš dalījās pieredzē, uzdeva jautājumus un iesaistījās sarunā par Latvijas ezeru un upju zivju resursu apsaimniekošanu!
