Pagājušajā nedēļā Tartu (Igaunija) pulcējās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas eksperti, lai pārrunātu aktuālās sadarbības iespējas un dalītos ar Baltijas valstu pieredzi uztura bagātinātāju tirgus uzraudzībā un ar to saistīto risku izvērtēšanā. Tikšanās notika EFSA koordinētās komunikācijas iniciatīvas ietvaros, un tā iezīmēja nozīmīgu soli Baltijas valstu ekspertu sadarbības nostiprināšanā.

Kopīgā semināra laikā tika identificētas vairākas kopīgas problēmas, ar kurām saskaras visas trīs valstis. Sabiedrībā joprojām trūkst pietiekamas izpratnes par atšķirību starp uztura bagātinātājiem un pārtikas piedevām, tāpat aktualizējās jautājums par uzticamu un patiesu informāciju reklāmās, sociālo tīklu ierakstos — veselīguma norādes nereti tiek interpretētas pārāk brīvi, un patērētājiem jāpalīdz orientēties, kuri no apgalvojumiem patiešām ir uzticami.

Liela uzmanība tika veltīta arī pētījumos iegūtajiem datiem. Lai saprastu, cik daudz un kādus uztura bagātinātājus lieto dažādas iedzīvotāju grupas, nākotnē jāpilnveido pieejamās datu iegūšanas metodes — jādomā par ērtākiem risinājumiem gan pētniekiem datu apkopošanai, gan arī pētījumu dalībniekiem, piemēram, pievienojot ēdienu fotogrāfijas pētījumos, kuros ir jāapraksta savs ikdienas uzturs. Diskusijas raisīja arī jautājums par vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu no dažādiem avotiem, ņemot vērā ne tikai uztura bagātinātājus, bet arī ar vitamīniem un minerālvielām bagātinātos pārtikas produktus.

Ne mazāk svarīga tēma bija uztura bagātinātāju regulējums. Dažādās valstīs ļoti atšķiras reģistrācijas vai paziņošanas sistēmas un to prasības, kas apgrūtina gan uzraudzību, gan uzņēmēju darbu, kā arī rada neskaidrības par tā sauktajiem “robežproduktiem”, par kuriem trūkst vienprātības – vai tie būtu reģistrējami kā uztura bagātinātāji vai zāles. Tāpēc viena no svarīgākajām atziņām bija nepieciešamība ciešāk sadarboties Baltijas līmenī. Tikšanās dalībnieki vienojās par regulāru informācijas apmaiņu, kopīgām diskusijām pirms Eiropas Komisijas sanāksmēm un saskaņotu nostāju būtiskos jautājumos.

Eksperti apsprieda arī sadarbību praktiskā līmenī, domājot par risinājumiem, kas varētu atvieglot gan kontroles procesu, gan uzņēmēju darbu, kā arī skarot jautājumu par uztura bagātinātāju blakusefektu sistēmas izveidošanu.

Tikšanās noslēgumā valstu eksperti vienojās par vairākiem praktiskiem uzdevumiem – turpināt mācīties no citu valstu pieredzes, izvērtēt iespējas kopīgām informatīvām kampaņām, īpaši par uztura bagātinātājiem un citiem pārtikas produktiem ar augu izcelsmes sastāvdaļām.

Tikšanās Tartu apliecināja — Baltijas valstis saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, un tikai kopīga pieeja var nodrošināt drošāku, caurspīdīgāku uztura bagātinātāju tirgu un informētāku patērētāju. Šī bija būtiska diskusija ceļā uz ciešāku sadarbību un mūsdienīgāku uzraudzības sistēmu visā reģionā.