Labklājības ministrijas pētījuma “Jaunas metodoloģijas izstrāde iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācija (izmēģinājumprojekti)” ietvaros pētnieki ir izstrādājuši mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu. Pētījumu īstenoja SIA “Projektu un kvalitātes vadība” un SIA “SKDS”, kā arī būtiska sadaļa tika uzticēta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam “BIOR”.

Kopējā pētījuma mērķis bija izstrādāt jaunu, Latvijā esošajai sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu iztikas minimuma grozu noteiktiem mājsaimniecību veidiem, ņemot vērā mājsaimniecības locekļu vecumu.

Institūta “BIOR” eksperti šī pētījuma ietvaros veica pārtikas groza apjoma aprēķinus un izstrādāja uztura plānus. “BIOR” galvenais uzdevums bija radīt praktiski pielietojamu pārtikas grozu, kas atspoguļotu tādu pārtikas patēriņu, kurš ļauj uzturēt optimālu veselību Latvijas.

Pārtikas groza aprēķinos ņemtas vērā piecas vecuma grupas: 2-6, 7-14 un 15-18 gadus veci bērni, kā arī pieaugušie un seniori. Pārtikas grozā iekļauti produkti no četrām pārtikas produktu grupām – graudaugi, augļi un dārzeņi, piens un piena produkti, gaļa un zivis. No šīm grupām kopējā sarakstā ir iekļauti 50 pārtikas produkti, kā arī norādīts nepieciešamais to daudzums nedēļai katrai vecuma grupai. Pētījuma ietvaros izstrādātas septiņu dienu ēdienkartes katrai vecuma grupai, atbilstoši Veselības ministrijas ieteicamajām enerģijas un uzturvielu devām Latvijas iedzīvotājiem. Izstrādātais pārtikas grozs un ēdienkartes tika apspriesti ar uztura jomas ekspertiem, kā arī vērtēts fokusgrupu diskusijās ar iedzīvotājiem, kurās piedalījās abu dzimumu respondenti vecumā no 27 līdz 74 gadiem.

Galvenie pētījuma secinājumi:

• Pārtikas grozs nodrošina pilnvērtīgu uzturu – tas ietver visas nepieciešamās uzturvielas (olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus, vitamīnus, minerālvielas) un enerģijas daudzumu, kas piemērots dažādām vecuma grupām, tostarp bērniem, pieaugušajiem un senioriem.
• Pārtikas grozā iekļauti produkti, kas ir pieejami visos Latvijas reģionos, īpaši akcentējot vietējos sezonālos produktus.
• Tā kā iepriekš secināts, ka Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumi būtiski atšķiras no rekomendācijām – tiek lietots pārāk daudz tauku un gaļas, bet nepietiekami daudz augļi, dārzeņi, graudaugi un piena produkti. Izveidotais grozs veicina veselīgāku uzturu, ierobežojot ikdienas uzturā cukura, sāls un piesātināto tauku daudzumu, tādējādi samazinot uztura izraisīto slimību risku.

Pētījums ne tikai piedāvā jaunu pieeju iztikas minimuma noteikšanā, bet arī sniedz praktiskus instrumentus un zināšanas, kas var palīdzēt uzlabot gan politikas veidošanas kvalitāti, gan katra Latvijas iedzīvotāja spēju rūpēties par savu veselību un labklājību.

_{Pētījums tika veikts ESF projekta Nr. 9.2.1.2/15/I/001 ietvaros. Pētījumu īstenoja personu apvienība SIA “Projektu un kvalitātes vadība” un SIA “SKDS” sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR”, kas izstrādāja pārtikas groza saturu.}