Valsts zinātniskā institūta "BIOR" pētnieki izveidojuši zivju migrācijas šķēršļu datubāzi. Datubāzē ir apkopota pamata informācija, kas nepieciešama zivju migrācijas iespēju atjaunošanas projektu plānošanai un projektu pieteikumu sagatavošanai. Tajā norādīts, kādu zivju migrācijas pasākumu īstenošanu katrā no datubāzē iekļautajiem šķēršļiem uzskatām par lietderīgu, prognozējamās attiecīgā pasākuma īstenošanas izmaksas, sagaidāmais ieguvums zivju resursiem, iespējamie ierobežojumi risinājuma īstenošanai u.c. potenciāli noderīga informācija.
Datubāze paredzēta kā palīgs ikvienam, kas vēlas praktiski darboties zivju migrācijas iespēju uzlabošanai – migrācijas šķēršļu īpašniekiem un lietotājiem, pašvaldībām, valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un jebkuram citam. Datubāzē iekļauti 70 zivju migrācijas šķēršļi, taču projekta īstenošanas laikā gūtā pieredze un iestrādes ļauj novērtēto un datubāzē iekļauto šķēršļu daudzumu salīdzinoši vienkārši palielināt.
Datu bāze izstrādāta Latvijas vides aizsardzība fonda finansētā projekta “Zivju migrācijas nodrošināšanas pasākumu plānošanai nepieciešamas datubāzes izveidošana” (Reģ. Nr. 1-08/61/2022) ietvaros.
Projekta rezultāti
Datubāze, kurā apkopoti galvenie projekta rezultāti
Datubāze, kurā informācija par migrācijas nodrošināšanas sekmēm apkopota šķēršļu kaskāžu griezumā**
Saraksts, kurā datubāzē ievietotie škēršļi sarindoti no zivju resursu viedokļa prioritārā secībā **
** Šķēršļu ranga noteikšanā ir ņemta vērā ne tikai katra šķēršļa pašreizējā nozīme, bet arī (ja šķērslis atrodas kaskādē ar citiem) visas kaskādes potenciālā nozīme. Šķēršļa rangs aprēķināts, ņemot vērā sagaidāmo pienesumu anadromo ceļotājzivju (lasis, taimiņš, upes nēģis un vimba) dabiskās atražošanās nodrošināšanā (ieguvums, procentos, salīdzinot ar pašreizējo mazuļu produkciju visās Latvijas upēs). Katrai sugai piemērots specifisks koeficients (lasim – 5, taimiņam – 3, upes nēģim – 2, vimbai – 1). Diviem šķēršļiem (Jaunannas HES un Gravas / Vecdzirnavu HES) nav vērā ņemamas nozīmes anadromo ceļotājzivju migrācijas nodrošināšanā, šiem šķēršļiem rangs noteikts voluntāri, ņemot vērā to, ka Gravas / Vecdzirnav HES atrodas uz nozīmīga zušu lejupmigrācijas šķēršļa, bet Jaunannas HES ir viens no nozīmīgākajiem zivju migrācijas šķēršļiem, kas nav (un pārskatāmā nākotnē, visticamāk, nebūs) pieejams migrācijai no jūras.
Izmantotās metodes, iespējamie risinājumi un cita papildu informācija
Zivju dabiskās atražošanās sekmju uzlabošanās prognozēšanai esam izmantojuši Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētā projekta Nr. 1-08/43/2020 “Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā” (plašāka informācija šeit) izveidoto un vēlāk zivju sugu aizsardzības mērķu noteikšanā pilnveidoto upju datubāzi, zivju sugu izplatības nosacījuma modeļus un pieeju migrācijas šķēršļu ietekmju novērtēšanai. Lai novērtētu sagaidāmo ieguvumu, balstoties literatūras datiem, esam prognozējuši sagaidāmo šķēršļa pārvarāmību konkrētai sugai un salīdzinājuši to ar pašreizējo pārvarāmību, kas novērtēta šķēršļu apsekošanas laikā. Sagaidāmais ieguvums izteikts kā procenti no kopējās attiecīgās sugas populācijas visā Latvijā. Nemulstiet no tā, ka procenti ir salīdzinoši nelieli – izteikti mazuļu skaitā tie būtu daudz lielāki un, piemēram, nēģiem varētu sasniegt vairākus miljonos vai simtus tūkstošu papildu kāpuru, savukārt taimiņiem un citām sugām – vairākus tūkstošus papildu mazuļu. Augšpus šķēršļiem esošo dzīvotņu izmantošanas efektivitāti lielā mērā ietekmē arī nākamo paaudžu lejupmigrācijas sekmes. Lejupmigrējošo zivju bojāeja lielā mērā ir atkarīgas ne tikai no īstenotā pasākuma veida, bet arī konkrētā risinājuma efektivitātes, tāpēc no attiecīgā risinājuma ietekmes uz zivju lejupmigrāciju pagaidām atturējāmies – tikai sniedzām tikai vispārēju novērtējumu tam, vai sagaidāmā lejupmigrējošo zivju bojāeja ir augsta, vidēja vai zema.
Šķēršļu raksturlielumu novērtēšanai katrs no šķēršļiem apsekots dabā, kad novērtēts šķēršļu augstums, platums, materiāls un citas īpatnības, kā arī uzņemtas daudzas fotogrāfijas. Papildu informācija par katru no šķēršļiem iegūta publiski pieejamos avotos (ūdens resursu lietošanas atļaujas, ortofoto un vēsturiskās kartes, vēsturiskos fotoattēlus u.c.), taču iespēju robežās izmantota arī cita informācija (Valsts vides dienesta veidotā mazo HES datubāze, Institūtam saskaņošanai iesniegtie mazo HES ekspluatācijas noteikumi u.c.). Šķēršļu apsekošanu uzsākām jau maijā, tikko to ļāva ūdens līmenis un turpinājām līdz pat septembra vidum. Šķēršļu un upes raksturlielumi ņemti vērā gan jēgpilno šķērslī īstenojamo migrācijas risinājumu identificēšanai, gan arī šo risinājumu sagaidāmo izmaksu prognozēšanai. Par jēgpilniem atzīti tādi risinājumi, kas attiecīgajā šķērslī ir tehniski iespējami, kuru izmaksas nav pārāk astronomiskas un kuri varētu sniegt vērā ņemamus uzlabojumus zivju migrācijai.
Pavisam izskatīti šādi zivju migrācijas risinājumu varianti:
Atgādinām, ka jebkura migrācijas risinājuma varianta īstenošana ir pieļaujama tikai atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un sadarbībā ar šķēršļa un piegulošās zemes īpašnieku un lietotāju, kā arī vietējo pašvaldību!
1. Šķēršļa pilnīga demontāža un upes atjaunošana. Šis ir risinājums, kurā tiek demontēta ne tikai tā šķēršļa daļa, kas kavē upes tecējumu, bet arī citas tiešā upes tuvumā esošās konstrukcijas vai veidojumi, tādējādi gandrīz pilnībā atjaunojot upes dabisko stāvokli. Šis ir videi un zivju resursiem draudzīgākais risinājums, taču tas nav savienojams ar transportbūvju un augšpus šķēršļa esošā uzpludinājuma saglabāšanu un ūdens spēka izmantošanu
2. Šķēršļa daļēja demontāža. Šis ir risinājums, kurā aptuveni upes dabiskās gultnes platumā tiek demontēta tikai tā šķēršļa daļa, kas tieši kavē upes caurplūdumu un tās vietā atjaunota dabiskai upei pielīdzināma gultne. Šajā risinājumā tiek saglabāti transportbūvju krasta un upes balsti un citas šķēršļa konstrukcijas, kas neatstāj tiešu ietekmi uz upes tecējumu, tāpēc virknē šķēršļu šis risinājums varētu ļaut saglabāt šķērslī esošo transportbūvi un tās funkcijas. Taču to, vai šāds risinājums ir tehniski iespējams un pieļaujams, aicinām precizēt detalizētā tehniskā izpētē. Risinājums nav savienojams ar augšpus šķēršļa esošā uzpludinājuma saglabāšanu un ūdens spēka izmantošanu.
3. Šķēršļa pārbūve. Vairumā gadījumu pārbūves ietvaros būs nepieciešams veikt pilnīgu vai daļēju visa šķēršļa vai tikai ar upi saistītās tā daļas demontāžu vismaz līdz upes gultnes līmenim un jaunas transportbūves (zivju migrācijai draudzīga caurteka vai tilts) izveidošana. Šis ir risinājums, kas ļauj nodrošināt cilvēku un transporta kustību, vienlaikus līdz minimumam samazinot objekta ietekmi uz zivju migrāciju. Ņemot vērā to, ka vairumā gadījumu šī risinājuma īstenošana būs saistīta ar salīdzinoši liela apjoma būvdarbiem, tas ir salīdzinoši dārgs risinājums. Šī risinājuma izmantošana rekomendējama šķēršļos, kuros ir nepieciešams saglabāt tā transportbūves funkciju, taču šķēršļa tehniskā stāvokļa vai citu iemeslu dēļ nav iespējams veikt šķēršļa daļēju demontāžu, vienlaikus saglabājot tā transportbūves funkciju. Risinājums nav savienojams ar augšpus šķēršļa esošā uzpludinājuma saglabāšanu un ūdens spēka izmantošanu.
4. Aizvaru izņemšana un mākslīgas straujteces izbūve. Šis risinājums iekļauj ūdens līmeņa pazemināšanu ūdenskrātuvē, kas tiek veikta, pilnībā izņemot / atverot koka vai cita materiāla aizvarus un lejpus šķēršļa izveidojot mākslīgu zivju migrācijai piemērotu straujteci, kuras kritums nepārsniedz 1,5%. Atsevišķos gadījumos straujteces izbūve var tikt aizvietota ar citu zivju migrācijas nodrošināšanas risinājumu. Šī risinājuma izmantošana iespējama tikai tādos šķēršļos, kuros ir aizvari vai citas salīdzinoši viegli atveramas / noņemamas konstrukcijas. Risinājuma īstenošana ļauj daļēji saglabāt virs šķēršļa esošo uzpludinājumu, taču tas nav savienojums ar ūdens spēka izmantošanu.
5. Šķēršļa pazemināšana un mākslīgas straujteces izbūve. Šis risinājums paredz šķēršļa “pamata” konstrukciju (ūdens novadbūves, pārgāznes, aizsprosta ķermenis u.c.) augstuma pazemināšanu, kā rezultātā par vismaz 30% tiek pazemināts ūdens līmenis ūdenskrātuvē un lejpus šķēršļa izbūvēta mākslīga straujtece, kuras kritums nepārsniedz 1,5%. Atsevišķos gadījumos lejpus šķēršļa var būt pieļaujama arī cita zivju migrācijai draudzīgas konstrukcijas izbūve. Risinājuma īstenošana ļauj daļēji saglabāt virs šķēršļa esošo uzpludinājumu, taču tas nav savienojums ar ūdens spēka izmantošanu.
6. Dabiska zivju ceļa izbūve. Šis risinājums paredz jaunas, dabiskai upei līdzīgas mākslīgas gultnes izveidošanu, kuras kritums nepārsniedz 1,5%. Dzelzsbetona konstrukcijas un citi pilnībā tehniski elementi šādā zivju ceļā ir pieļaujami tikai vietās, kur tas pievienojas ūdenskrātuvei un / vai šķērso ceļus. Paralēli mākslīgajai gultnei vairumā gadījumu (īpaši mazajās HES) var būt nepieciešams izbūvēt papildu risinājumus, kas veicinās augšupmigrējošo un lejupmigrējošo zivju nonākšanu zivju ceļā. Šis risinājums tiek rekomendēts galvenokārt hidroelektrostacijām un atsevišķām citām lielām ūdenskrātuvēm, kas tiek izmantotas tūrismā un rekreācijā. Risinājums ir salīdzinoši dārgs un migrējošajām zivīm nedraudzīgs, taču ļauj saglabāt gan ūdenskrātuvi, gan ūdens spēka izmantošanu.
7. Tehniskā zivju ceļa izbūve. Šis risinājums paredz pilnībā mākslīgas zivju migrācijai piemērotas konstrukcijas izbūvi. Tehniskajā zivju ceļā ir pieļaujams lielāks kritums, nekā dabiskajā, taču tam nevajadzētu pārsniegt 10%. Zivju ceļam ir jābūt piemērotam ne tikai salīdzinoši labi peldošu zivju augšupmigrācijas nodrošināšanai, bet aprīkotam arī elementiem nēģu un, vēlams, arī zušu migrācijas nodrošināšanai (risinājuma piemērs nēģiem, risinājuma piemērs zušiem).
Ne tikai augšupmigrācija. Šī projekta ieguvumu prognozes ir saistītas galvenokārt ar jaunu nārsta vietu pieejamības nodrošināšanu un nārsta sekmju uzlabošanu. Taču ir jāņem vērā, ka virkne risinājumu, īpaši tie, kas saistīti ar ūdens līmeņa pazemināšanu, sniegs papildu ieguvumus, kas pašlaik nav precīzi novērtēti. Līmeņa pazemināšana ūdenskrātuvē vai ūdenskrātuves pilnīga iztukšošana ekoloģiski jutīgajām zivju sugām ļaus iegūt papildu dzīvotņu platības pašlaik appludinātajā upes posmā. Tāpat, ir jāņem vērā, ka līmeņa pazemināšana vairumā ūdenskrātuvju nebūtu savienojama ar ūdens spēka izmantošanu, tāpēc ievērojami samazinās HES svārstību ietekmi uz lejpus ūdenskrātuves esošo upes daļu.
Noslēguma semināra materiāli
Prezentācija - Projekta mērķis - K.Abersons
Prezentācija - Projekta īstenošanas darba gaita - A.Avotiņš
Prezentācija - Zivju dzīvotņu kvalitātes izlabošana - Zemkopības ministrija
Lai informētu par projekta gaitu, rezultātiem un rezultātu praktisko pielietošanu 28.septembrī institūta telpās tika sarīkots informatīvs seminārs.
Semināru atklāja institūta direktore Olga valciņa, savukārt turpinājumā projekta vadītājs Kaspars Abersons informēja par projekta mērķi un būtību, datu analītiķis Andris Avotiņš – par pieeju zivju migrācijas nodrošināšanas risinājumu efektivitātes prognozēšanai, savukārt būvinženieris Uldis Keziks iepazīstināja ar pieeju inženiertehnisko risinājumu izmaksu prognozēšanai.
Pēc diskusijām semināra dalībniekiem bija iespēja detalizētāk iepazīties ar projekta rezultātiem un to izmantošanas iespējām, kā arī uzzināt par zivju migrācijas risinājumu īstenošanai paredzēto Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda finansējumu.
