BIOR pētījumu mērķis veterinārmedicīnas zinātņu jomā ir saglabāt ekosistēmu veselumu un novērst epidēmiskas vai epizootiskas saslimšanas. BIOR sadarbība ar nacionāla, ES un starptautiska līmeņa veterinārmedicīnas institūcijām, tajā skaitā O.I.E. (Pasaules dzīvnieku veselības organizācija) sniedz plašas zināšanas un starptautisku pieredzi, lai īstenotu infekcijas slimību un to aģentu epidemioloģiskos un bioloģiskos pētījumus. 
Zoonožu pētījumi, kurus veic veterinārmedicīnas, sabiedrības veselības, lauksaimniecības un vides speciālisti, ir vērsti uz efektīvas uzraudzības sistēmas izveidi, infekcijas slimību diagnostiku un to ietekmes noteikšanu uz ražošanu un sabiedrības veselību.

BIOR ir liela nozīme reģionālajā sadarbībā, kuras ietvaros tiek pilnveidoti un attīstīti dzīvnieku infekcijas slimību un zoonotisku slimību pētījumi ar īpašu uzsvaru uz savvaļas dzīvniekiem kā infekcijas slimību rezervuāru un izplatītājiem. BIOR mērķis ir paplašināt sadarbību ar citu Latvijas un Baltijas jūras reģiona valstu institūtu biologiem, izmantojot ERAnet, BONUS, Horizon 2020 un citu atbalsta programmu sniegtās iespējas.

Lauksaimniecības un savvaļas dzīvnieku infekcijas slimību epidemioloģiskie pētījumi

Lauksaimniecības un savvaļas dzīvnieku infekcijas slimību epidemioloģiskie pētījumi, slimību riska novērtēšana (Āfrikas cūku mēris, klasiskais cūku mēris, zilās mēles slimība, salmoneloze, transmisīvās sūkļveida encefalopātijas u.c.). Šajā virzienā ir plānots attīstīt epidemioloģiskos modeļus un jaunas zināšanas par jaunu un atkārtotu dzīvnieku infekcijas slimību izplatību Baltijas reģionā, epidemioloģiskajiem un retrospektīvajiem pētījumiem izmantojamu vīrusu un bakterioloģisko izolātu biobanku, kas satur dažādu dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus un reģionālo antimikrobiālās rezistences datu bāzi, iekļaujot dažādu rezistentu un multirezistentu aģentu biobanku.

Pētījumi par savvaļas dzīvnieku un kukaiņu faunas vektoru nozīmi zoonožu ierosinātāju cirkulācijā

Pētījumi par savvaļas dzīvnieku un kukaiņu faunas vektoru nozīmi zoonožu (bruceloze, parazitozes, trakumsērga, gripa, u.c.) ierosinātāju cirkulācijā dabā un iespējamiem riskiem sabiedrības un dzīvnieku veselībai, tai skaitā klimata pārmaiņu kontekstā. Šajā virzienā ir plānots attīstīt zināšanas par vietējo savvaļas dzīvnieku un insektu sugu lomu zoonotisko aģentu izplatīšanā un, iespējams, kalpot par pamatu, lai izstrādātu zoonožu novēršanas un kontroles programmu valstij vai reģionam ar mērķi samazināt zoonožu radītos riskus dzīvniekiem un sabiedrībai kopumā.

Pētījumi par mikroorganismu filoģenētisko mainību un izsekojamību

Pētījumi par mikroorganismu filoģenētisko mainību un izsekojamību, tai skaitā izmantojot jaunākās molekulārās tehnoloģijas (MALDI TOF, NGS, pirosekvencēšana, u.c.). Šajā virzienā ir plānots attīstīt virālo un bakteriālo aģentu, tajā skaitā zoonožu filoģenētiskās daudzveidības pētījumus Baltijas reģionā, kuri ir svarīgi, lai izstrādātu slimību kontroles stratēģijas. Dažādu dzīvnieku slimību vīrusu un baktēriju izolātu bankas izveide un uzturēšana ir ļoti nozīmīga epidemioloģiskajiem un retrospektīvajiem pētījumiem. Infekcijas aģentu biobankai ir arī praktiska nozīme, to izmantojot epidemioloģiskajiem pētījumiem ar mērķi noskaidrot infekcijas avotu (piemēram, Āfrikas cūku mēris mežacūkās, trakumsērga sikspārņos, Q drudzis u.c.). Šo pētījumu gaitā gūtās zināšanas un pieredze noderēs, novēršot slimības, organizējot aktivitātes epidēmiju laikā, kā arī pētot antimikrobiālo rezistenci.

Programmas izstrāde zinātniski pamatotai antimikrobiālās rezistences attīstības ierobežošanai

Programmas izstrāde zinātniski pamatotai antimikrobiālās rezistences attīstības ierobežošanai (rezistento mikroorganismu izplatība, to molekulārā tipēšana, ierobežojošo pasākumu noteikšana, u.c.). Ar antimikrobiālo rezistenci saistītie jautājumi ir ļoti nozīmīgi Baltijas reģiona dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības kontekstā, jo medicīnā un veterinārmedicīnā infekcijas slimību ārstēšanā plaši tiek izmantotas antibiotikas. Šo pētījumu mērķis ir noteikt rezistentu un multirezistentu infekcijas aģentu (E. coli, Salmonella spp., Campylobacter spp., Staphylococcus spp., Pasteurella multocida, Streptococcus spp., Actinobacillus pleuropneumoniae, Trueperella pyogenes) izplatību Latvijas/Baltijas reģiona lauksaimniecības dzīvniekos un pārtikas ķēdē un iegūt jaunas zināšanas par antimikrobiālās rezistences attīstības mehānismiem, izmantojot fenotipiskos un ģenētiskos raksturlielumus. Šo pētījumu rezultāti radīs pamatu, lai izstrādātu praktiskas vadlīnijas antimikrobiālās rezistences ierobežošanai lauksaimnieciskās ražošanas un veterinārmedicīnas zinātņu jomās ar mērķi uzlabot dzīvnieku veselību un attiecīgi – sabiedrības veselību.