Pēcdoktorantūras ietvaros BIOR vadošais pētnieks Dzintars Začs veic pētījumu par jauno un alternatīvo liesmas slāpētāju piesārņojumu pārtikā Latvijas tirgū
Pētniecības projekta Nr. 1.1.1.2/VIAA/2/18/247 ietvaros zinātniskajā institūtā “BIOR” uzsākts pētījums par mazpētīto piesārņotāju (jaunie un alternatīvie liesmas slāpētāji (LS)) pārtikas produktos Latvijas tirgū.
Ugunsgrēka gadījumu novēršana ir mūsdienu sabiedrības vispārēja problēma, un viens no veidiem, kā pasargāt degošos sintētiskos materiālus no aizdegšanās, LS lietošana. LS pārstāv daudzveidīgu ķīmisko savienojumu grupu, kuri tiek plaši pielietoti kā piedevas dažādiem materiāliem (tekstilmateriāli, polimēri, elektrotehnika, u. c.). LS funkcijas ir pasargāt materiālu no aizdegšanās, mazināt izdalīto siltuma daudzumu un toksisko gāzu izdalīšanos degšanas laikā.
Neskatoties uz neapšaubāmam priekšrocībām, ko var iegūt izmantojot LS, šo materiālu plaša un bieži neierobežota izmantošana izraisīja šo savienojumu izplatīšanos apkārtējā vidē ražošanas, lietošanas un iznīcināšanas laikā, un tas notiek joprojām lietojot un utilizējot LS saturošus materiālus. Pētījumi liecina, ka daudzi LS ir vidē ļoti noturīgi, tiem piemīt augsts toksiskums un tieksme bioakumulēties pārtikas ķēdēs.
Līdzīgi kā citiem noturīgiem piesārņotājiem, galvenais avots LS nonākšanai cilvēka organismā ir uzturs, kas sastāda ~ 90% no kopējās ekspozīcijas. Ņemot vērā LS fizikāli-ķīmiskas īpašības, tipiski visaugstākās LS koncentrācijas tiek novērotās dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, galvenokārt gaļā un piena produktos, zivīs un vēžveidīgajos.
Ņemot vērā to, ka pašlaik nav pieejami dati par LS saturu pārtikas produktos Latvijas tirgū, ir nepieciešams nodrošināt mērķa pētījumu programmu šo datu vākšanai. Lai sasniegtu šo mērķi, tika organizēta Latvijas tirgū pieejamo svarīgāko pārtikas produktu grupu paraugu ņemšana un to analīze uz LS saturu.
Pētījuma mērķis ir noteikt šo kaitīgo vielu izplatību un to koncentrācijas pārtikas produktos Latvijā un izvērtēt iespējamo ekspozīciju patērētājiem un riskus, kas ir saistīti ar šiem piesārņotājiem.
Sadarbības iestāde VIAA. Projekta ilgums 36 mēneši. Projekta kopējās izmaksas ir 133 805,88 EUR, no kurām 85% (113 734,98 EUR) ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.
