Latvijas iedzīvotāji uzņem pārāk daudz sāls

Valsts zinātniskā institūta “BIOR” vadošie pētnieki veica visaptverošu pētījumu par Latvijas iedzīvotāju sāls un joda patēriņu pārtikā. Pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa jeb vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju ar uzturu uzņem pārāk daudz sāls un nepietiekamu daudzumu joda.

Kā noskaidrojies, iedzīvotāju zināšanas par sāls ietekmi uz veselību ir labas, tomēr neskatoties uz iedzīvotāju informētību, sāls patēriņš pārsniedz vairāk nekā divas reizes Pasaules Veselības organizācijas rekomendētos 5 gramus sāls dienā. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā sievietes uzņem vidēji 8,9 gramus sāls dienā, bet vīrieši – 12,8 gramus sāls dienā.  Lielākā daļa iedzīvotāju nepievērš uzmanību sāls daudzumam produkta marķējumā.

Galvenie sāls avoti Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē ir dažādas garšvielas, piedevas un mērces, kā arī graudaugu produkti (maize) un gaļas produkti (desas, cīsiņi un kūpināti gaļas produkti). Ēdiena gatavošanā sāli vienmēr izmanto vairāk nekā puse pētījuma dalībnieku, un bieži tiek lietoti arī gatavie garšvielu maisījumi, kuru sastāvā jau ir pievienots sāls.

Lielākā daļa pētījuma dalībnieku, kuri uzskata, ka sāli uzņem atbilstošā daudzumā, izrādījās, ka uzņem pārāk daudz sāls. Taču tie pētījuma dalībnieki, kuri atzīmējuši, ka uzņem pārāk maz sāls, faktiski uzņem optimālu sāls daudzumu.

No uztura dienasgrāmatām iegūtie dati liecina, ka galvenie joda avoti Latvijas iedzīvotāju uzturā ir piena produkti, ūdens, zivis un jūras produkti. Gandrīz trešdaļa pētījuma dalībnieku atzīst, ka zina par joda nepieciešamību cilvēka organismā, taču nezina tā nozīmi. Kā liecina pētījuma rezultāti, iedzīvotāji labprāt saņemtu izglītojošu informāciju par jodu. 

Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ar uzturu uzņem vairāk tauku un mazāk ogļhidrātu, nekā noteikts veselīga uztura ieteikumos, kā arī nepietiekamu daudzumu augļu, dārzeņu, graudaugu un piena produktu, kas izskaidro nepietiekamo uzturvielu un vitamīnu nodrošinājumu. 

Tāpat pētījuma rezultāti liecina, ka  gandrīz puse iedzīvotāju neuzņem pietiekamu daudzumu kālija, kas atrodams galvenokārt dārzeņos un augļos. Kālija nepietiekama uzņemšana, papildus pārmērīgam sāls daudzumam uzturā, rada risku sirds un asinsvadu sistēmas veselībai.

"BIOR" pētījums par sāls patēriņu

_{Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā īstenots pēc Veselības ministrijas pasūtījuma  ESF projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros, un to īstenoja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”. Autori: Inese Siksna, Ilva Lazda un Māris Goldmanis. Datu vākšana norisinājās no 2018. gada novembra līdz 2020. gada februārim.}