- Valsts pētījumu programmā AgroBioRes projektā nr. 5 " Mikroorganismu rezistences un citu bioloģisko un ķīmisko risku izpētes procedūru izstrāde un pielietošana pārtikas ķēdē (RISKI)" viens no pētījuma mērķiem ir noskaidrot rezistento mikroorganismu izplatību lauksaimniecības dzīvniekos un pārtikas ķēdē un radīt jaunas zināšanas par AMR attīstības mehānismiem, noteikt AMR korelāciju ar medikamentu pielietošanu dzīvnieku barībā un ārstniecībā un informēt nozares speciālistus un sabiedrību par rezistences ierobežošanas veidiem un iespējām.
- Projekts tiek īstenots 4.posmos
Pētījuma I. posmā galvenā uzmanība tika vērsta uz indikatorbaktēriju un zoonotisko baktēriju izplatību broileru ganāmpulkos. Pētījumam izvēlēti klīniski veseli dzīvnieki no 147 broileru kaušanas grupām. Iegūtas indikatorbaktērijas un zoonotiskās baktērijas. Iegūtos izolātus identificēja un tika noteikta to antimikrobā rezistence, izmantojot mikroatšķaidīšanas metodi. Izolāti noguldīti Izolātu bankā turpmākajiem ģenētiskajiem pētījumiem.
Pētījuma atskaites periodā ir apsekotas piena govju saimniecības un novērtēta pētāmo objektu iegūšana no govīm vecumā līdz 6 mēnešiem. Apsekošanā iekļautas saimniecības ar paaugstinātu somatisko šūnu skaitu pienā.
Pētījuma I. periodā ir sagatavots plāns pētāmo objektu iegūšanai no dzīvniekiem:
- fekālijas klīniski veseliem teļiem līdz 6 mēnešu vecumam slaucamo govju saimniecībās,
- svaiga liellopu un cūkgaļa (pārtikas produkti) no dažādiem pārtikas aprites posmiem.
II.posms. Lai izpildītu pētījumā izvirzītos uzdevumus iegūt reprezentatīvus un ticamus antimikrobiālās rezistences (AMR) nacionālos datus no produktīvajiem dzīvniekiem, svaigas gaļas dažādos pārtikas aprites posmos, kā arī no cilvēka, arī 2.projekta posmā iegūti pētāmie objekti izolātu izdalīšanai un tiem noteikta antimikrobiālā rezistence ar mikroatšķaidīšanas metodi.
Pētījuma atskaites periodā 18 piena ražošanas govju saimniecībās iegūti 180 teļu fekāliju paraugi tālākai izpētei. Šajā posmā galvenā uzmanība tika vērsta uz indikatorbaktēriju un zoonotisko baktēriju izplatību un to antimikrobās rezistences noteikšanu teļu (no piena ražošanas saimniecībām) un nobarojamo cūku ganāmpulkos, kā arī svaigā liellopu un cūkgaļā dažādos pārtikas aprites posmos. Pētījumam izvēlēti klīniski veseli dzīvnieki no18 dažādas piena ražošanas intensitātes saimniecībām, no 150 nobarojamo cūku kaušanas grupām un 260 svaigas liellopu un cūkgaļas paraugi, kas ņemti tirdzniecības vietās, noliktavās un kautuvēs. Iegūti materiāli (fēces) no cilvēka indikatorbaktēriju AMR pētījumam.
Izolāti noguldīti Izolātu bankā turpmākajiem ģenētiskajiem pētījumiem.
III posms. Antimikrobiālās rezistences jomā projekta 3.posmā tika veikti rezistences pētījumi ar mikroatšķaidīšanas metodi, iepriekšējos periodos iegūtajiem mikroorganismu izolātiem no teļiem, cūkām, putniem, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kā arī cilvēku klīniskā materiāla. Tika uzsākta rezistento mikroorganismu ģenētiskā tipēšana izmantojot molekulārās bioloģijas metodes. Iegūtas vairāk kā 500 indikatorbaktērijas (no teļiem, cūkām, broileriem un cilvēkiem) E.coli, Enterococcus spp. izolāti un veikta to rezistences (AMR) izpēte ar mikroatšķaidīšanas (MIC) metodi. AMR noteikta arī patogēnajiem zoonotiskajiem aģentiem, kas izraisa saslimšanu gan cilvēkam, gan dzīvniekam (enteropatogēns E.coli, Salmonella spp., Campylobacter spp., Staphylococcus spp., Pasteurella multocida, Streptococcus spp., Actinobacillus pleiropneimonija, Trueperella pyogenes). Turpināti AMR pētījumi S.aureus (t.sk. MRSA) izolātiem, iegūtiem no mastīta piena un piena produktiem. Atskaites periodā uzsākta multirezistento celmu molekulārā identifikācija; rezistento celmu fenotipiskā raksturošana; rezistences genotipa noteikšana un rezistences ģenētiski radniecisko profilu noteikšana. Veikta iegūto rezultātu analīze un to biometriskā apstrāde:
- astoņu rezistento gēnu pētīšana veikta 105 β-laktamāzes producējošiem E.coli;
- 12 pret kolistīnu rezistentiem E.coli pētīta mcr-1 plazmīdas gēna klātbūtne;
- 54 Salmonella spp. kultūras pētītas uz mcr-1 plazmīdas gēna klātbūtni.
Iegūtie rezultāti tika popularizēti projekta ietvaros organizētajā seminārā 22.03.2016. Rīgā, Lejupes ielā 3, kurā atspoguļojās arī AMR pētījumu praktiskā nozīmība.
Seminārā piedalījās gan Zemkopības ministrijas, gan Pārtikas un veterinārā dienesta, gan LLU VMF pārstāvji. Klausītāju vidū bija arī Slimību profilakses un apkarošanas centra darbinieki, kas prezentēja “Antimikrobās rezistences radītos izaicinājumus medicīnā”. Lielu interesi par pētījumu un iegūtajiem rezultātiem izrādīja Latvijas veterinārārstu biedrības pārstāvji un dažādu saimniecību privātpraktizējošie veterinārārsti.
Šobrīd tiek īstenots projekta IV posms (noslēdzošais), kurā plānots pabeigt pētījumus AMR jomā, publicēt vairākas populārzinātniskās un zinātniskās publikācijas, kā arī sagatavot vadlīnijas – ieteikumus rezistences attīstības ierobežošanai lauksaimnieciskās ražošanas posmā un veterinārmedicīnas praksē. Vadlīnijas paredzētas gan veterinārārstiem, gan dzīvnieku īpašniekiem/turētājiem.