Zinātnisku viedokli par uzturvērtības un veselīguma norādēm, kuras jau izmanto vai vēlas izmantot uzņēmēji, Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm sniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). Balstoties uz EFSA sniegto zinātnisko viedokli, EK un ES dalībvalstis lemj par to, vai atļaut izmantot konkrēto norādi. EFSA sniedz zinātniski pamatotu viedokli par visa veida veselīguma norādēm, un, konsultējoties un komunicējot ar uzņēmējiem, ražotājiem un cita veida ieinteresētajām personām, ir izstrādājusi vadlīnijas par to, kā iesniegt pieteikumu EK jaunai veselīguma norādei un vadlīnijas par to, kādiem datiem un pētījumiem jābūt iekļautiem zinātniskajā pamatojumā, piemēram, datiem no klīniskajiem pētījumiem. Zinātniskā pamatojuma vadlīnijas EFSA izstrādājusi atsevišķām veselīguma norāžu grupām, piemēram, norādēm, kas saistītas ar nervu sistēmas darbību, ieskaitot psiholoģiskās funkcijas, un norādēm, kas saistītas ar antioksidantiem, oksidatīvo stresu un kardiovaskulāro veselību.
Vadlīnijas atrodamas EFSA mājaslapā

Uzturvērtības un veselīguma norādes pamato ar vispārpieņemtajiem zinātniskiem pierādījumiem – zinātniskās publikācijas, monogrāfijas, zinātnisko pētījumu rezultāti, pētniecības institūtu atzinumi utml.

Svarīgākais norādes ietekmes pamatojums ir ar cilvēkiem veikti pētījumi; ja apgalvojumi attiecas uz bērnu attīstību un veselību, tad tie ir pētījumi, kas veikti ar bērniem. Norāžu zinātniskajā pamatojumā par pietiekamu zinātnisko pamatojumu neuzskata un nav jācitē:

  • žurnālu kopsavilkumi un raksti, kas publicēti avīzēs, žurnālos, periodiskos biļetenos vai prospektos, par kuriem nav veikts salīdzinošs pētījums;
  • patērētājiem vai plašai sabiedrībai domātas grāmatas vai grāmatu nodaļas.

Zinātniskā pamatojuma vispārējie principi

  1. Pieteikumā jābūt visiem zinātniskajiem datiem, publicētiem vai nepublicētiem, kas atbilst vai neatbilst attiecīgajai veselīguma norādei, līdz ar vispusīgu pārskatu par datiem no pētījumiem ar cilvēkiem, lai parādītu, ka veselīguma norāde ir pamatota ar visu zinātnisko datu kopumu, izsverot pierādījumus. Lai pamatotu veselīguma norādi, vajadzīgi dati no pētījumiem ar cilvēkiem par saistību starp pārtikas produkta lietošanu un norādīto iedarbību.
  2. Pieteikumā jābūt izsmeļošam pārskatam par datiem no pētījumiem ar cilvēkiem par konkrēto saistību starp pārtikas produktu un norādīto iedarbību. Minētais pārskats un tādu datu identificēšana, kas uzskatāmi par saistītiem ar veselīguma norādi, jāveic sistemātiski un pārskatāmi, lai parādītu, ka pieteikumā atbilstoši atspoguļoti visi pieejamie pierādījumi. 
  3. Veselīguma norādes pamatojumā jāņem vērā visu pieejamo zinātnisko datu kopums un, izsverot pierādījumus, jāparāda, cik lielā mērā:
  • norādītā pārtikas produkta iedarbība ir cilvēka veselībai labvēlīga;
  • ir noteikta cēloņu un seku sakarība starp pārtikas produkta lietošanu un norādīto iedarbību uz cilvēku (piemēram, stiprums, konsistence, specifiskums, devas un reakcijas attiecība un attiecības bioloģiskā ticamība);
  • vajadzīgais pārtikas produkta daudzums un patēriņa biežums, lai panāktu norādīto iedarbību, ir praktiski iekļaujams līdzsvarotā uzturā;
  • konkrētā(-ās) izpētes grupa(-as), kurā(-ās) tika gūti pierādījumi, pārstāv mērķauditoriju, kurai domāta norāde.

 

EFSA atgriež Eiropas Komisijai tai izvērtēšanai iesniegto norādi, lai precizētu informāciju vai pieprasītu papildu informāciju par veselīguma norādi, ar šādiem nosacījumiem:

  • norādes, kur nepieciešama jomas precizēšana; 
  • vispārīgas labsajūtas norādes, kurām nav skaidra saistība ar veselību;
  • norādes, kas ir pārāk neskaidras;
  • pārtikas produkti, kuri nav pietiekami aprakstīti vai arī to lietošanas noteikumi nav pietiekami izskaidroti;
  • sastāvdaļu kombinācijas, kas nav pietiekami aprakstītas;
  • norādes, kas ir citā valodā nekā angļu, lai tās tiktu iztulkotas, un tulkojums ir jāsaskaņo ar dalībvalsti.

EFSA sagatavotās zinātniskās vadlīnijas veselīguma norāžu iesniegšanai