hj

 

 

 

No. 2017.gada 1.oktobra uzsākta projekta nr. R065 “Baltijas jūras reģiona kā piekrastes zvejas tūrisma galamērķa izstrāde, veicināšana un ilgtspējība apsaimniekošana” – RETROUT īstenošana.

Projekta mērķis is attīstīt un popularizēt Baltijas jūras reģionu kā piekrastes makšķerēšanas tūrisma gala mērķi, fokusējoties uz jūras taimiņu kā piekrastes makšķerēšanas tūrisma produktu, attīstot ilgtspējīgas un efektīvas apsaimniekošanas vadības metodes orientētas uz jūras taimiņiem, stiprināt Baltijas jūras reģiona makšķerēšanas tūrisma pārvaldības ietvaru.

Mērķa grupa ir mazie un vidējie uzņēmumi (sporta un atpūtas makšķerēšanas pakalpojumu sniedzēji, makšķernieku gidi) un to asociācijas, Reģionālās pārvaldes institūcijas,Tūrisma asociācijas. 

Projekta īstenošanas periods ir no 2017.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 30.septembrim.

Kopējās projekta izmaksas ir 3 221 336,40 EUR, kur ERAF finansējums ir 85% apmērā.

“BIOR” daļa ir 103 450,00 EUR, kur ERAF finansējums ir 85%, 15% līdzfinansējums.

 

Vadošais partneris:

1. Stokholmas reģiona administratīvā pārvalde (Zviedrija)

Partneri:

2. Karaliskais Tehnoloģiju institūts (Zviedrija)

3. Haninges pašvaldība (Zviedrija)

4. Baltijas Vides forums (Igaunija)

5. Tartu Universitāte (Igaunija)

6. biedrība “Igaunijas makšķerēšanas tūrisms” (Igaunija)

7. Kurzemes Plānošanas reģions (Latvija)

8. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR” (Latvija)

9. Ventspils novada pašvaldība (Latvija)

10. Klaipēdas Universitāte (Lietuva)

11. Zivsaimniecības pakalpojumi pie Lietuvas Lauksaimniecības ministrijas (Lietuva)

12. Nacionālais jūras zvejniecības pētniecības institūts (Polija)

13. Tūrisma asociācijas “Ziemeļu Kašubija” vietējā tūrisma organizācija (Polija)

14. Baltijas Jūras vides aizsardzības komisija, HELCOM (Somija)

 

Projektā plānotas šādas aktivitātes:

 

I  Piekrastes makšķerēšanas tūrisma galamērķu attīstīšana un veicināšana:

1. nodrošināt galamērķu attīstības procesu, lai apzinātu un radītu priekšnoteikumus to ilgtspējīgai attīstībai un eksportam;

2. izstrādāt galamērķu stratēģijas, lai panāktu maksimālu izaugsmi un efektivitāti;

3. nodrošināt MVU un piekrastes pašvaldības ar plašākām uzņēmējdarbības un stratēģiskās attīstības zināšanām;

4. nodrošināt pilnvērtīgu galamērķu darbību;

5. attīstīt sadarbību starp dalībniekiem.

 

II Lai uzlabotu piekrastes zvejas turisma galamēŗki raksturojošo zvejas rīku tīkla darbību, jaunu ekomarķējuma koncepciju un interneta portālu tiešsaistes tirdzniecībai un rezervēšanai izstrāde un ieviešana:

1. izveidot mācību programmas un stratēģiskās vadlīnijas galamērķa attīstības vadīšanai, modelēti partnerības mehānismi (piemēram, klasteri un treneri, PPP saprašanās memorandi) un definēti tūrisma produkti, tirgus pakalpojumi un IKT risinājumi;

2. palielināt partneru spēju kopīgi plānot pasākumus, kurus līdzfinansē Eiropas investīciju programmas;

3. uzlabot organizatoriskāu struktūrau un piedāvāt IKT risinājumi, kas ļauj apvienot resursus kopīgām mārketinga un rezervēšanas pakalpojumiem, kopīgi plānojot, izveidojot un pilotējot starptautiskus Galamērķa pārvaldības pakalpojumus (DMS);

4. sniegt zināšanas piekrastes reģioniem, nodrošinot piekļuvi dokumentētiem mācību pieredzes/demonstrējumu projektiem un izglītības produktiem.

 

III Politikas pilnveidošana un dialoga veidošana: 

1. darba mērķis ir nodrošināt trūkstošo starpvalstu diskusiju platformu un pamatdatus politiskā dialoga veicināšanai, t.i., novērtēt nepieciešamību rīkoties, lai pielāgotu politikas instrumentus, noteikumus un stratēģiskas darbības, lai pārvarētu šķēršļus, kas taucē nozares izaugsmei. Partnerības mērķis ir uzlabot politiku un regulējumu, pamatojoties uz kopīgiem zinātniskiem datiem un ietekmēt lēmumu pieņemšanu attiecīgajos politikas līmeņos;

2. informācijas apmaiņas, izpētes un diskusiju pamatā būs trīs tematiskās jomas:

a) fiksēti administratīvie šķēršļi zvejas ceļvežiem,

b) izstrādāts ētiskais rīcības kodekss,

c) novērtēts piekrastes zvejas tūrisma ieguldījums reģionālajā ekonomikā.

 

IV  Iespēju izvērtēšana jūras tiamiņa nārsta ceļu atjaunošanai piekrastes upēs:

1. izstrādāt kopīgu, standartizētu biotopu monitoringu un elektrozvejas metodoloģiju

2. veikt attīstības scenāriju izpēti, tai skaitā:

a) atpūtas zvejas ietekmes novērtējumu,

b) jūras foreļu upju un krājumu statusa novērtējumu,

c) dažādu pārvaldības iespēju salīdzinājumu.

3. novērtēt pabeigtos atjaunošanas projektus, lai noteiktu veiksmes faktorus

4. demonstrēt efektīvu upju atjaunošanas pasākumus un īstenošanas metodes (demonstrējumu projekti);

5. izstrādāt ieteikumus upju restaurācijai, ko izmantos Baltijas mērogā, t.sk., vietējās, reģionālās un valsts iestādes.

 

Vairāk par projektu Interreg mājaslapā

Publikācija sagatavota 30.11.2017.

 

Projekta apraksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī apraksta saturu pilnībā atbild Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR", un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju