Īstenots projekts Nr. 23-00-S0ZF01-000012 “Metodikas izstrāde upju aizsprostu vides, sociālo un ekonomisko ietekmju novērtēšanai” . Projektu īstenoja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” sadarbībā ar VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC)
Labā vai augstā ekoloģiskā kvalitātē ir tikai 33% Latvijas ūdeņu, un dažādi aizsprosti un šķēršļi uz upēm ir viens no iemesliem pasliktinātai ūdeņu kvalitātei un zivju resursiem. Uz Latvijas upēm ir identificēti vairāk kā 1300 dažādi aizsprosti, un 156 ūdensobjektos (ŪO) to radītā hidromorfoloģiskā slodze ir noteikta kā būtiska, neļaujot šiem ŪO sasniegt noteiktos ūdeņu kvalitātes mērķus.
Lai pamatotu piemērotākos risinājumus aizsprostu negatīvās ietekmes uz ūdeņu kvalitāti un zivju resursiem mazināšanai, ir nepieciešams veikt potenciālo ieguvumu un zaudējumu analīzi, izvērtējot aizsprostu un to iespējamo apsaimniekošanas pasākumu vides, sociālās un ekonomiskās ietekmes. Kā pirmais posms nacionāla mēroga pētījumā tika izstrādāta metodika aizsprostu radīto ieguvumu un zaudējumu novērtēšanai. Metodika tika izstrādāta Zivju fonda finansētā projektā “Metodikas izstrāde upju aizsprostu vides, sociālo un ekonomisko ietekmju novērtēšanai” (Nr. 23-00-S0ZF01-000012). Projektu īstenoja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” sadarbībā ar VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC). Metodikas izstrādi veica SIA AKTiiVS, pamatojoties uz līgumu ar “BIOR”.
Ņemot vērā novērtējuma kompleksumu, jo tiek skartas daudzas sabiedrībai svarīgas jomas ar pretrunīgiem mērķiem, novērtējuma pieeja ir orientēta uz kvantitatīviem, datos balstītiem novērtējumiem. Upju aizsprostu ieguvumu un zaudējumu novērtējumam ir izmantots (sociālās) izmaksu-ieguvumu analīzes ietvars, kas paredz ieguvumu un zaudējumu monetāru novērtējumu un var tikt papildināts ar kvantitatīviem indikatoriem, lai aptvertu ietekmes vai to aspektus, ko nevar novērtēt monetārā izteiksmē. Pilnībā monetāru novērtējumu ierobežo datu trūkumi. Tādēļ viens no darba uzdevumiem bija apzināt pieejamos datus un identificēt nepieciešamos informācijas bāzes uzlabojumus, lai nodrošinātu politikas izstrādes vajadzībām atbilstošas kvalitātes novērtējumu.
Novērtējuma metodika aptver nozīmīgākos aizsprostu ietekmju veidus:
- sabiedrības sociālekonomiskos ieguvumus un izmaksas no saimnieciskās darbības saistībā ar aizsprostu izmantošanu (mazās HES, akvakultūra, rūpnieciskā zveja saistībā ar ceļotājzivīm Baltijas jūrā, tūrismu apkalpojošo nozaru uzņēmumi);
- sabiedrības sociālekonomiskos ieguvumus un zaudējumus no aizsprosta ietekmēto ūdeņu izmantošanas rekreācijai (t.sk. makšķerēšanai, atpūtai pie/uz ūdens);
- sociālekonomiskās ietekmes saistībā ar aizsprostu ietekmi uz ūdeņu ekosistēmas kvalitāti;
- citas ar aizsprosta un ūdeņu izmantošanu saistītās labklājības ietekmes (piemēram, ieguvumi no aizsprosta būves kā kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības, ieguvumi no ūdens ņemšanas pašvaldības ugunsdzēsības vajadzībām, ieguvumi (vai zaudējumi) no ūdens ņemšanas dārzu laistīšanai, ieguvumi no ceļa pāri aizsprostam, kaitējuma izmaksas dēļ pastiprinātas upes krastu erozijas un palielināta plūdu riska, sabiedrības izmaksas ar aizsprostu saistītas tehniskās infrastruktūras uzturēšanai).
Izstrādātā metodika ietver detalizētu aprakstu novērtējuma uzdevumiem, soļiem un svarīgiem metodoloģiskajiem aspekti, individuālo ietekmju novērtēšanas metodēm, datu veidiem un avotiem. Metodikas izstrādei tika veikta tās testēšana divās pilot-teritorijās – saistībā ar Aģes dzirnavu HES aizsprostu uz Aģes upes un Bēnes dzirnavu HES aizsprostu uz Auces upes. Testēšanas rezultāti parāda, ka abās pilot-teritorijās aizsprosti rada nozīmīgas pozitīvās un negatīvās ietekmes, tai skaitā, ieguvumus no saimnieciskās darbības un labklājības zaudējumus dēļ kaitējuma ūdeņu ekosistēmām. Lai spriestu par individuāla aizsprosta ieguvumu un zaudējumu samēru, ir vajadzīgi monetāri novērtējumi visām nozīmīgākajām ietekmēm, taču nozīmīgi datu trūkumi šobrīd neļauj veikt šādu novērtējumu.
Nozīmīgākie datu trūkumi ir saistīti ar labklājības ietekmju (ieguvumu un zaudējumu) novērtēšanu sabiedriskiem “labumiem”, kas nav tirgus preces – ietekmēm saistībā ar rekreāciju (gan atpūtu pie ūdeņiem, gan makšķerēšanu) un ietekmēm saistībā ar kaitējumu ūdeņu ekosistēmu kvalitātei. Lai ar datiem pamatotu esošus sabiedrības labklājības zaudējumus, kas būtu ieguvumi no pasākumu ieviešanas, ir nepieciešami speciāli nacionāla mēroga monetārās novērtēšanas pētījumi ar nepieciešamo datu vākšanu.
Izstrādātās metodikas uzdevums ir sniegt uz datiem balstītus novērtējumus par ieguvumiem un zaudējumiem sabiedrībai no aizsprostiem uz upēm. Aizpildot būtiskos monetāro novērtējumu (datu) trūkumus par labklājības ietekmēm no ūdeņu izmantošanas rekreācijai un ūdeņu ekosistēmu kvalitātes, metodika ir praktiski pielietojama šādam uzdevumam aizsprostiem Latvijā.
Metodikas izstrādē tika veiktas konsultācijas ar iesaistītajām pusēm, organizējot ekspertu diskusijas (sanāksmes) metodikas izstrādes rezultātu apspriešanai, un šo diskusiju rezultāti tika ņemti vērā metodikas papildinājumos.
Darba rezultāti ietver arī rekomendācijas turpmāk nepieciešamajam darbam. Tas ietver monetārās novērtēšanas pētījumus ar datu vākšanu un esošās metodikas papildinājumus, tai skaitā, veicot tās testēšanu papildu pilot-objektos, aptverot iespējamo aizsprostu sociālekonomisko situāciju daudzveidību. Nozīmīgs turpmākais darbs, kas nav aptverts ar esošo metodiku, ir metodikas izstrāde iespējamo aizsprostu ietekmes mazināšanas vai novēršanas pasākumu ietekmju novērtēšanai (izmaksu-ieguvumu analīzei). Lielā skaitā aizsprostu sagaidāma situācija ar daudzveidīgiem ieguvumiem un izmaksām, un dažādi iespējamie pasākumi radītu šajās ietekmēs atšķirīgas izmaiņas. Turklāt, jāņem vērā arī šādu pasākumu īstenošanas izmaksas. Tādēļ ir svarīgs pienācīgs un pamatots iespējamo pasākumu ietekmju novērtējums, lai individuāliem aizsprostiem izvēlētos no sabiedrības viedokļa optimālāko risinājumu.
Informācija ievietota: 2023.gada 13.novembrī