baltic seaaquabestbior

Visas Baltijas jūras reģiona valstis pozitīvi vērtē akvakultūras produkcijas palielināšanu. Pie šādas atziņa nonāca projekta AQUABEST partneri Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona stratēģijas izstrādes ietvaros, kurā ir iesaistīti arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR” speciālisti. 

Projektā AQUABEST, ko finansiāli atbalsta Eiropas Savienības Baltijas jūras programma, tika veikta aptauju, lai noskaidrotu viedokli par akvakultūras attīstību no ražotāju, valsts pārvaldes, zinātnes un izglītības, kā arī vides organizāciju pārstāvjiem. Aptaujā kopā piedalījās 158 eksperti no visām Baltijas jūras reģiona valstīm.

Lielākā daļa respondentu izteica viedokli, ka jūrā audzētās akvakultūras produkcijas apjoms būtu jāpalielina, kas globālā līmenī ir ekoloģiski attaisnojams un nepieciešams, lai nodrošinātu ar pārtiku pasaules augošo populāciju. Aptuveni 85 līdz 95% respondentu uzskata, ka akvakultūras attīstīšana palīdz saglabāt apdraudētās zivju sugas un būtiski palielina svaigu zivju pieejamību, kā arī rada darba vietas un piesaista cilvēkresursus attālākos reģionos. Lielākā daļa respondentu piekrita, ka zivju audzēšana ir ekoloģiski draudzīgāka, salīdzinot ar liellopu audzēšanu, jo enerģija, kas iegūta no patērētās barības, netiek izmantota organisma sildīšanai. Lielākā daļa „zaļi domājošo” respondentu (60 -75%) uzsvēra videi radītos riskus, ko izsauktu augošā akvakultūras industrija, ūdens resursu pārmērīga izmantošana un rūpnieciski ražotas zivis, kā arī akvakultūras ietekmi uz dabīgo zivju populāciju.

Deviņi no desmit respondentiem uzskatīja, ka akvakultūras attīstībai ir potenciāls Baltijas jūras reģionā. Lai gan starp respondentu grupām bija vērojamas atšķirības, tomēr visas interešu grupās valdīja vienots viedoklis, ka politiskie un administratīvie jautājumi rada lielākus šķēršļus akvakultūras attīstībai nekā finansiālie vai vides faktori. Kā lielākās problēmas tika minētas līdz galam neizstrādātā jūras telpiskā plānošana un atšķirīgā subsidēšanas politika, salīdzinot ar lauksaimniecību. Puse no „videi draudzīgajām” grupām un trīs ceturtdaļas no citām interešu grupām uzskatīja, ka būtu nepieciešams liels produkcijas apjoms, lai varētu konkurēt ar citiem uzņēmumiem.
Viedokļi par sagaidāmajām problēmām un to risinājumiem bija līdzīgi visā Baltijas jūras reģionā, kas norāda un nepieciešamību veidot reģionālo sadarbību, lai radītu apstākļus, kas ļautu attīstīties videi draudzīgai akvakultūrai. Lai arī akvakultūra attīstās visā pasaulē, Baltijas jūras reģionā tas notiek lēnāk. 

AQUABEST projekta mērķis ir noskaidrot iespējamos rīcības virzienus ilgtspējīgai akvakultūras attīstībai. 

Sīkāka informācija par projekta AQUABEST aktivitātēm pieejama mājaslapā http://www.aquabestproject.eu/

Papildus informācija par veikto aptauju ir pieejama publikācijā: Stakeholder's Attitudes to the Development of Aquaculture in the Baltic Sea Region
http://www.aquabestproject.eu/reports.aspx
Projekta līdzfinansēšana tiek nodrošināta ar Eiropas Savienības Eiropas reģionālā attīstības fonda un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta atbalstu.