bonus

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts ”BIOR” konsorcijā ar galveno Koordinatoru - Tartu Universitātes Igaunijas jūras lietu institūtu (University of Tartu, Estonian marine Institute) un citiem 11 sadarbības partnieriem no Dānijas, Polijas, Zviedrijas, Vācijas un Somijas – īstenojis 1.posmu BONUS EEIG pētniecības projektā „Telpisku procesu integrācija ekosistēmas modeļos zivju resursu ilgtspējīgai izmantošanai” (INSPIRE).

Projekta 1.posma  (2014.g. 1.februāris – 2015.g.31.janvāris) ietvaros veiktie darbi:

  • 2014.gada maijā un novembrī veiktas mencu mazuļu un plekstes uzskaites, izmantojot dažāda acu izmēra žaunu tīklus. Tīklu zvejas uzskaite veikta vienlaicīgi Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Polijā un Vācijā. Novembrī paraugi ievākti 5, 10 un 20 m dziļumos, saskaņā ar projekta paredzēto darba plānu. Novembra reisā veikta zemūdens video filmēšana, lai iegūtu vizuālos paraugus par grunts struktūru. Rudenī konstatētais zivju blīvums bija mazāks, salīdzinot ar pavasari. Ievākti bioloģiskie paraugi no 36 mencām un 20 plekstēm. Kopumā novembra reisā konstatētas 9 zivju sugas, visizplatītākā bija brētliņa. Gan maijā, gan novembrī ievākti plekstes ģenētiskie paraugi, kas paredzēti pētījumiem, lai noteiktu plekstes populāciju struktūru Baltijas jūrā.
  • No jūlija līdz septembra sākumam reizi divās nedēļās notikusi plekstes mazuļu uzskaite ar piekrastes vadiņiem Kolkā, Pāvilostā un Papē. Uzskaišu galvenais mērķis bija ievākt plekstes šāgadeņu (0-grupa, plekstes, kas pēc metamorfozes ierodas piekrastē) paraugus dažādās dziļuma zonās no 20 cm līdz 1 m dziļumā. Katrā uzskaites vietā paraugi ievākti trīs reisos: 2014. gada 17.-19. jūlijs, 5.- 8. augusts un 31. augusts-septembris. Kopumā ievākti 145 paraugi. Visiem plekstu mazuļiem (1508 plekstes) veikta bioloģiskā analīze. Kopumā noķertas 22 zivju un 3 bezmugurkaulnieku sugas. Ievākts kvalitatīvs plekstes mazuļu materiāls, kas ļauj raksturot gan telpisko izplatību, gan plekstes mazuļu migrāciju tendences Latvijas piekrastē. Pirmie rezultāti ļauj secināt, ka mazākajām plekstēm (1 līdz 2 cm garas) vispiemērotākās ir smilšainas grunts dzīvotnes 20 cm dziļumā. 
  • Jūnijā notika eksperimentāla trīs dienu reņģu un brētliņu hidroakustiskā uzskaite. Uzskaites notiek divas reizes gadā (maijā un oktobrī) un tās veic visas Baltijas jūras valstis. Mērķis ir pilnveidot uzskaitēs iegūto akustisko datu apstrādes un tralējumu veikšanas metodikas, kā arī parādīt uzskaišu atšķirības dažādās diennakts daļās.
  • Veiktas 2 ihtioplanktona uzskaites ICES 28. un 29.apakšrajonā: 15.–25. maijā un 15.–21. jūnijā. Visi darbi tika veikti ar ihtioplanktona tīklu IKS-80. Kopumā ievākti 216 ihtioplanktona paraugi:  90 - maijā (tajā skaitā 45 paraugi vertikālajā zvejā un 45 paraugi cirkulācijā ūdens virsējā slānī) un 126 – jūnijā (tajā skaitā 66 paraugi vertikālajā zvejā un 60 paraugi cirkulācijā ūdens virsējā slānī). 
  • Izveidota datu bāze par 1950.-1970.g. Latvijā veikto plekstes un mencas iezīmēšanu un atgrieztajām zīmītēm. Datu bāzē apkopota informācija par plekstu garumu, izlaišanas un noķeršanas svaru. Projekta ietvaros veikta Baltijas jūras zinātnisko grunts traļu datu bāzes izveide. Datu bāze tiek veidota no vēsturiskajiem datiem, kas ievākti no 1976. līdz 1990. gadam. Datu bāze tiek veidota atbilstoši ICES zinātnisko datu prasībām  (DATRAS).
  • Veikta dienas augšanas zonu noteikšana plekstes mazuļiem, lai noteiktu plekstes populācijas piederību. Ievākts bioloģiskais materiāls un otolīti no 1- 3 cm garām plekstēm pie Kolkas, Pāvilostas un Papes jūlijā, augustā un septembrī. Kopumā ievākti 423 otolīti. Plekstes mazuļu bioloģiskie parametri ievadīti izveidotajā datu bāzē. 
  • Tika veikta datu sagatavošana atsevišķu reņģes un brētliņas krājumu vienību novērtējumam Baltijas jūras centrālajā daļā.
  • Paredzēts jaunajos krājumu novērtējumos ņemt vērā zivju telpiskās izplatības īpatnības, kā arī šo sugu iespējamo populāciju struktūru. Lai veiktu reņģes krājumu novērtējumu atsevišķi iespējamām  reņģes populācijām Baltijas jūras centrālajā daļā, ir nepieciešams sadalīt kopējās reņģes nozvejas atsevišķu populāciju nozvejās. Populāciju atšķiršana notiek, nosakot reņģes vecumu un ņemot vērā katras populācijas  otolītu struktūras īpatnības. Projekta ietvaros sadalītas Latvijas reņģes nozvejas pa populācijām Baltijas jūras 28.apakšrajonā un Rīgas jūras līcī.    
  • Veiktas paredzētās pētnieciskās uzskaites, kurās ievākts analīzēm nepieciešamais bioloģiskais materiāls plekstes populāciju un krājuma vienību izšķiršanai.
  • Notikusi pētījumu prezentēšana un analīze ICES darba grupās un zinātniskās konferencēs. 2014.gada decembrī Spānijā  BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieks A.Makarčuks ar diviem ziņojumiem piedalījās ICES Atlantijas zivju kāpuru un ikru uzskaišu darba grupā (WGALES). Novembrī  BIOR  Zivju resursu pētniecības departamenta Jūras nodaļas vadītājs D. Ustups piedalījās 9. Starptautiskajā plekstveidīgo zivju simpozijā Cle Elum, ASV ar mutisko referātu "Plekstveidīgo zivju mazuļu un invazīvā apaļā jūrasgrunduļa barošanās attiecības Baltijas jūras centrālajā daļā".  Referāta līdzautori ir Jūras nodaļas pētnieki D. Zīlniece, E.Knospiņa, D. Elferts.


ZI BIOR projekta īstenošanas kopējās izmaksas ir 372 000 EUR, no tām Latvijas valsts dotācija ir 186 000 EUR, BONUS EEIG nodrošina 186 000 EUR. Projekts tiek īstenots četros posmos. 


Publikācija sagatavota 2015.gada 28.janvārī.