Zarnu mikrobioma daudzveidība ar veselību un dzīvesveidu saistītu uztura režīmu ietekmē

Zinātniskais projekts Nr. lzp-2018 / 2-0266

Lai novērtētu zarnu mikrobioma atšķirības pieaugušajiem vecumā no 19-64 gadiem ar dažādiem ēšanas režīmiem, tika veikts šķērsgriezuma tipa pētījums laikā no 2019-2021 gadam. Kopumā pētījumā tika iekļauti 471 pētījuma dalībnieki, kas atbilstoši viņu ēšanas režīmam iekļauti kādā no piecām grupām – vegāni, veģetārieši, pacienti ar aknu saslimšanām, pacienti ar celiakiju, kā arī kontroles grupa, kas neievēro nekādus uztura ierobežojumus. Papildus fēču paraugu ievākšanai, tika aizpildītas aptaujas anketas par uztura un dzīvesveida paradumiem, kas zinātniskajās publikācijās ir parādījuši saistību vai ietekmi uz zarnu mikrobiomu. Līdz šim Latvijā nav iegūti dati par speficisku sabiedrības grupu ēšanas paradumiem, kas ir būtiski dažādu uztura aspektu un risku izvērtēšanā.

Lai gan pētījumā iekļautās pētāmās grupas ir ar ļoti atšķirīgiem ēšanas paradumiem, pamata uzturvielu – tādu kā olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu – uzņemtais daudzums grupās ir līdzīgs, un atšķirības galvenokārt novērojamas dzimuma vai vecuma ietekmē. Savukārt, vērtējot uztura atšķirības pēc pārtikas produktiem un to grupām, gan novērojamas būtiskas atšķirības. Padziļinātāka uzņemto mikroelementu analīze vēl tiek turpināta, jo precīzai uzturvielu uzņemšanas noteikšanai ir nepieciešami kvalitatīvi dati par uzturvielām jaunos pārtikas produktos.

Fēču paraugu analīzē uzrādījās mikrobioma profili, kas raksturīgi tipiskai Rietumvalstu populācijai, kur dominē Firmicutes un Bacteroidota tipi, kam mazākās proporcijās Actinobacteriota and Verrucomicrobiota tipi.

Atsevišķi parametri (piemēram, vecums, ķermeņa masas indekss, fēču konsistences novērtējums pēc Bristoles skalas), kuri jau liela mēroga kohortas pētījumos, kā piemēram, Flāmu zarnu floras projekts Beļģijā un LifeLines-Deep pētījums Nīderlandē, ir tikuši identificēti  ar nozīmīgu ietekmi uz starpindivīdu mikrobioma dažādību, tika validēti šī pētījuma populācijā.  Starp šiem nozīmīgajiem parametriem ir arī bieža rudzu maizes, kas ir viens no Latvijas un Baltijas reģiona uztura pamatproduktiem,  lietošana uzturā. Pārsteidzoši, bet kefīra lietošana šī pētījuma ietvaros nav konstatēta kā nozīmīgs faktors, bet citu piena produktu, piemēram, skābā krējuma vai jogurtu ar palielinātu olbaltumvielu daudzumu lietošanas biežums katrs izskaidro apmēram 0.5% no novērotajām mikrobioma atšķirībām. Dalībnieku grupas, atbilstoši viņu ēšanas režīmam, tika identificētas kā galvenais faktors, kas tiek saistīts ar vairāk nekā 3% no atšķirības starp individuālajiem mikrobioma paraugiem.

mikrobioma

Ņemot vērā, ka pētījuma ietvaros tika iegūts liels daudzums pārtikas patēriņa un mikrobioma datu, tālāka datu izpēte un validācija tiks turpināta arī pēc projekta beigām.

Pētījumu izstrādāja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR’ sadarbībā ar Rīgas Stradiņa Universitāti. Projekta galvenie pētnieki bija profesore un Institūta vadošā pētniece Angelika Krūmiņa un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Aivars Lejnieks. Projekta izstrādē tika iesaistīti Rīgas Stradiņa Universitates studenti un Institūta Riska novērtēšanas un epidemioloģijas nodaļas un Mikroorganismu genoma izpētes grupas eksperti.