Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” veicis apjomīgu pētījumu par upes nēģu populāciju Kurzemes, Telšu un Klaipēdas novados, Latvijā un Lietuvā.

Pētījuma aktualitāti noteica nēģu skaits, kas pēdējā desmitgadē būtiski ir samazinājies upju aizsprostu dēļ, kurus radījuši cilvēki kā, piemēram, papes fabrikas aizsprosti pietekām Rīvā, Lubes dzirnavas Rojā un citi šķēršļi.

Vadošie zinātnieki pētījuma ietvaros sekoja līdzi zvejnieku noķerto nēģu skaitam, veica nēģu populācijas veicināšanu, pārceļot vaisliniekus pār aizprostiem upēs, kā arī papildināja upju biotopus ar nēģu kāpuriem. 

Pētījumā secināts, ka upes nēģis ir nozīmīgākā suga Latvijas iekšējos ūdeņos. Tieši nēģi sastāda ceturto daļu no kopējā nozvejoto zivju daudzuma, tikai pēc tam seko plauži un līdakas. Gada lielākās nozvejas parasti tiek reģistrētas novembrī un decembrī.

Tāpat pētījuma ietvaros tika veikts arī sociālekonomisks novērtējums par nēģu nozīmi abās kaimiņvalstīs, kultūrvēsturisko mantojumu un to patēriņu pārtikā.

Nēģu resursu pieejamība Latvijas ūdeņos ir ierobežota, tomēr Kurzemē nēģu zveja ir svarīga gan saimnieciskā, gan tradicionālo vērtību saglabāšanā. Zvejas sezonā tie sniedz papildu ienākumus zvejniekiem. Turklāt, lai arī nēģu zvejā un apstrādē tiek izmantoti mūsdienīgi materiāli, pati nodarbe ir saglabājusi vēsturisko pieeju.

Salīdzinot Latvijas un Lietuvas nēģu krājumus un to nozveju, pētnieki secināja, ka kaimiņzemes zvejnieki noķer tikai sešas līdz septiņas tonnas nēģu gadā, kamēr Kurzemes zvejnieku lomi svārstās no 14 līdz 30 tonnām gadā. Turklāt, kā liecina pētījuma rezultāti, lietuviešiem nēģu ēšanas tradīcijas ir gandrīz zudušas un tikai nedaudzi tos lieto uzturā.

Lietuvieši labprātāk izvēlas ikdienas uzturā salakas. Salakas ir daudz populārākas un augstāk novērtētākas zivis nekā nēģi. Arī nozvejoto nēģu cenas abās valstīs būtiski atšķiras, tāpēc kaimiņvalsts zvejnieki tos labprātāk pārdod Latvijas uzņēmējiem.

Kā uzsver lietuvieši, lai atjaunotu kultūrvēsturiskās tradīcijas un ieviestu nēģus ikdienas ēdienkartē, nepieciešams mērķtiecīgs darbs. Šobrīd Lietuvā ir tikai viens restorāns, kas turpina tradīcijas un savā ēdienkartē iekļāvis svaigus nēģus, kurus piedāvā un pasniedz viesiem.

Pētījumā piedalījās pētnieki no valsts zinātniskā institūta “BIOR”, Klaipēdas universitātes Lietuvā un Lietuvas dabas fonda pārstāvji.


Pētījums - Kas ir nēģi, kā mēs tos zvejojam un kā ēdam?  


Foto galerija


Zinātniskās un vides aizsardzības organizācijas no Latvijas un Lietuvas pētījumu veica projekta „Pārrobežu nēģu krājumu novērtēšana un apsaimniekošana Lietuvā un Latvijā” (LaMPREY LLI-310), Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. ietvaros.
Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020.gadam mērķis ir sekmēt Programmas reģionu ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību, palīdzot tos padarīt konkurētspējīgākus un pievilcīgākus dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam.
Šo projektu finansē Eiropas Savienība. Kopējais projekta finansējums: 353 400 EUR, t.sk. 85% ERAF finansējums 300 390 EUR. Projekta ilgums ir 2 gadi (01.04.2018. – 31.09.2020.). Informācija par Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu 2014.–2020. gadam oficiālā mājaslapā www.latlit.eu. Eiropas Savienības oficiālā mājaslapa www.europa.eu.
Publikācija sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu pilnībā atbild projekta īstenotāji, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

 

LV_LT