20.augustā notika LIFE REEF seminārs, kurā zinātnieki, vides eksperti un piekrastes zvejnieki tika aicināti uz disusiju par aizsargājamajām jūras teritorijām un piekrastes zvejas pārvaldību.
Latvijā ir septiņas aizsargājamās jūras teritorijas, kuras šobrīd, atbilstoši starptautiski noteiktajiem ekoloģiskajiem principiem, ir nepilnvērtīgi pārvaldītas, līdz ar to Eiropas Komisija pret Latviju ir ierosinājusi pārkāpumu procedūru. Valsts zinātniskā institūta “BIOR” un Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātnieki, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti uzsākuši darbu pie īpaši aizsargājamo jūras biotopu kartēšanas un izpētes Baltijas jūras akvatorijā.
Lai sagatavotu priekšlikumus jaunu aizsargājamo jūras teritoriju izveidei un iekļaušanai Natura2000 tīklā, kā arī izstrādātu zinātniski pamatotu piekrastes zvejas pārvaldības plānu, paredzot priekšlikumus jūras putnu un zīdītāju piezvejas mazināšanai, nepieciešama ciešāka sadarbība nozari, tāpēc piekrastes zvejnieki tika aicināti uz diskusiju.
Seminārā tika demonstrēti dati no Lietuvas pētījumiem, kur būtiski atšķīrās putnu piezveja atkarībā no ziņotāja. Ja datus ziņoja zvejnieki, tad putnu piezveja bija ļoti reta, ja zvejas laikā piedalījās arī zinātnieki, tad piezvejas apjoms izrādījās daudzkārt lielāks. Par Latviju šādu datu maz. Ļoti būtiska ir piekrastes zvejnieku piesaiste jau pētījuma dizaina veidošanas sākumā, tāpēc aicinājām piekrastes zvejniekus un zinātniekus uz ciešāku sadarbību, kopīgi veicot pētījumu, lai aptvertu patiesos putnu un zīdītāju piezvejas datus un apjomus, kas tik kritiski svarīgi ir nozarei.
Dabas aizsardzības pārvalde informēja, ka Eiropas Savienībā tika pieņemta Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. Tā ir politiskā apņemšanās, kuras mērķis ir katrai dalībvalstij 30 % no jūras aizsargāt ar aizsargājamām jūras teritorijām, bet 10 % kopējas teritorijas – kā stingri aizsargājamās teritorijas. "BIOR"pētnieki uzsver, ka tā nav regula vai direktīva, bet gan politiskā apņemšanās! Turklāt, 10% īpaši aizsargājamās teritorijas nenozīmē, ka šajās teritorijās neko nevarēs darīt. Atļautās vai liegtās darbības būs atkarīgas no aizsargājamā mērķa!
Piekrastes zvejnieki tika iepazīstināti ar Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavoto pirmo priekšlikumu redakciju (nākotnes aizsargājamo teritoriju karti), kam par pamatu tika ņemts aizsargājamās dzīvotnes kā galvenais aizsargājamais objekts.
Esošajā priekšlikumā ir vēl vieta diskusijai par metodoloģiju un katras nozīmīgās pozīcijas svaru - vai vienāda ietekme ir biotopam, putniem un zivīm?
Visas iesaistītās puses apzinās, ka jebkāda veida ierobežojumi var radīt būtiskus zaudējumus zvejniekiem un piejūras ekonomikai kopumā.
Zinātniekiem šobrīd nav precīzas informācijas par telpisko zvejas rīku izplatījumu, tāpēc, lai nākotnes ierobežojumi radītu pēc iespējas mazākus draudus nozarei, ir izstrādāta anketa, kurā visiem piekrastes zvejniekiem jāiesniedz informācija par kritiski svarīgākajām nozvejas vietām. Tikai tad varēs noskaidrot konfliktējošās teritorijas.
Tā kā ne visiem zvejniekiem ir pietiekamas datorprasmes un tehniskās iespējas anketas aizpildīšanai, par projekta līdzekļiem tiks nodrošināta palīdzība datu iesniegšanā.
Ja kādu kritiski svarīgu teritoriju zvejnieki tomēr zaudēs, diskusijas dalībnieki jau laicīgi rosina domāt par atbalsta mehānisma veidiem piekrastes zvejniekiem.
Diskusijas noslēgumā nozare ar zinātniekiem un politikas veidotājiem vienojās par ciešāku sadarbību, jo ekoloģiski augstvērtīgās teritorijas, kas būtu jāsargā, un sekmīga piekrastes zvejas pārvaldība ir visu iesaistīto pušu interesēs.
Secinājumi:
- Sadarbība zinātniekiem, projekta izstrādātājiem un lēmuma pieņēmējiem ar nozari jau no projekta plānošanas līdz politikas dokumentu izstrādei ir svarīga un nepieciešama.
- Zinātniekiem kopā ar piekrastes zvejniekiem jāizstrādā un jāsagatavo projekta pieteikums par jūras putnu un zīdītāju piezveju, lai noskaidrotu patiesos datus.
- Jādomā jau laicīgi pie atbalsta finanšu mehānismiem, ja tiks zaudētas nozvejas teritorijas.
- Tiešu un precīzu datu iesniegšana par zvejas vietām var būt pamats kompromisam starp kaitējumu videi un nozarei kopumā!
LIFE REEF projekta ietvaros tiek īstenota Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo jūras biotopu kartēšana un izpēte Baltijas jūras akvatorijā. LIFE REEF projekta zinātniskie pētījumi nepieciešami, lai tiktu nodrošināta biotopu aizsardzība, kas veicinās gan zivju populāciju, gan putnu dzīvotņu uzlabošanos, gan jūras resursu visaptverošas aizsardzības sistēmas izveidi. Projekta laikā plānots sniegt priekšlikumus jaunu aizsargājamo jūras teritoriju izveidei un iekļaušanai Natura 2000 tīklā, kā arī izstrādāt zinātniski pamatotu piekrastes zvejas pārvaldības plānu, paredzot priekšlikumus jūras putnu un zīdītāju piezvejas mazināšanai. Tāpat LIFE REEF projekts paredz izstrādāt vienotu apsaimniekošanas plānu visām esošajām un arī no jauna izveidotajām jūras aizsargājamām teritorijām, izvērtējot arī jūras biotopu ekosistēmu pakalpojumu iespējas.
LIFE REEF projektu īsteno Dabas aizsardzības pārvalde kā vadošais partneris sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” un Latvijas Hidroekoloģijas institūtu. Tā kopējais budžets ir 4 miljoni EUR, no tiem 60 % sedz ES vides un klimata pasākumu programma LIFE, bet 40 % - Latvijas Vides aizsardzības fonds un projekta partneri.
Projekta īstenošanas periods ir no 2020. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. augustam.
