Aktualizēta un papildināta informācija sadaļās "COVID-19 un dažādas virsmas" un "COVID-19 un mājdzīvnieki" 

COVID-19: pārtika, vide un mājdzīvnieki

Institūta “BIOR” eksperti ir apkopojuši aktuālo informāciju par vīrusu SARS-CoV-2 un tā iespējamo izplatīšanos caur pārtiku, apkārtējo vidi un mājdzīvniekiem.

 

COVID-19 un pārtika

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (European Food Safety Authority (EFSA)) aktīvi novēro saslimšanas COVID-19 izraisītāja koronavīrusa SARS-CoV-2 izplatīšanos un pašlaik nav zinātnisku pierādījumu tam, ka vīruss tiktu pārnests ar pārtiku vai pārtika būtu vīrusa izraisītās infekcijas avots.

Lai gan nav pierādīta iespēja inficēties ar vīrusu caur pārtiku, Pasaules Veselības organizācija (World Health Organization (WHO)) un par pārtikas nekaitīgumu atbildīgās iestādes atgādina ievērot labas higiēnas praksi pārtikas ražošanas, pārstrādes un pagatavošanas laikā. Jāatceras ka regulāri ir jāmazgā rokas, atbilstoši termiski jāapstrādā gaļa un jāizvairās no iespējamās savstarpējās piesārņošanās starp termiski apstrādātiem, gataviem produktiem un svaigiem, nepagatavotiem produktiem.

Vīrusa pārnese caur pārtiku varētu būt iespējama gadījumā, ja to ar netīrām rokām vai pilieniem, kas rodas šķaudot vai klepojot, būtu piesārņojis COVID-19 pacients vai persona, kas ir inficēta ar vīrusu. Pašlaik nav zinātnisko pierādījumu, ka ar vīrusu varētu inficēties caur gremošanas traktu, t.i., norijot pārtiku, kurā ir vīruss. Tajā pašā laikā, pastāv ļoti neliela iespēja, ka, košļājot ar vīrusu piesārņotu pārtiku, var notikt elpceļu inficēšanās.

 

Kā atbrīvoties no vīrusa uz augļiem un dārzeņiem?

Lai atbrīvotu augļus un dārzeņus no iespējamās vīrusa klātbūtnes uz to virsmas, tos pēc to atnešanas mājās vai pirms ēšanas, vai gatavošanas, ir kārtīgi jānomazgā siltā, tīrā ūdenī. Augļu un dārzeņu mazgāšanai nevajag izmantot dezinficējošos līdzekļu vai balinātājus, jo tie var būt toksiski patērētājam. Pēc augļu un dārzeņu mazgāšanas tie jānoslauka ar vienreizējās lietošanas papīra dvieli šādi atbrīvojoties no palikušajām vīrusa daļiņām.

Augļus un dārzeņus, ko ēd svaigus, obligāti pirms ēšanas jānomazgā, tos ieteicams arī nomizot.

Gatavojot dārzeņus un augļus, vīruss tiek iznīcināts, ja tie tiek gatavoti vidējā temperatūrā (≥63°C) apmēram 4 minūtes.

 

Pārtikas produktu iepakojums

Pārtikas produktu iepakojums var tikt piesārņots ar vīrusu, ja tam ir pieskārusies, uzšķaudījusi vai uzklepojusi inficēta persona. Lai samazinātu saslimšanas iespēju, iepakojumu var noslaucīt ar vienreizējās lietošanas papīra dvieli, ja preces paredzēts uzglabāt ledusskapī, tad ja iespējams, var noņemt ārējo iepakojumu. Iepakojuma tīrīšanai nevajag izmantot balinātāju. Pēc rīkošanās ar iepakojuma obligāti jānomazgā rokas. 

 

COVID-19 un dažādas virsmas

Balstoties uz pašreizējām zināšanām par vīrusa pārneses mehānismiem un korona vīrusu zemo izturību ārvidē, ir maz ticams, ka importētās preces, piemēram, importētie pārtikas produkti vai plaša patēriņa preces, rotaļlietas, darbarīki, datori, drēbes un apavi varētu būt vīrusa izraisītās infekcijas avoti.

Teorētiski koronavīruss varētu tik pārnests ar galda piederumiem vai traukiem, ja inficētā persona uz tiem ir uzšķaudījusi vai uzklepojusi, jo vīruss tomēr ir spējīgs neilgu laiku izdzīvot uz dažādām virsmām. Vīruss varētu tikt pārnests uz muti un kaklu no rokām, kas pieskārušās piesārņotajai virsmai, vai tieši no galda piederumiem un traukiem. Tāpēc, lai vīruss nenonāktu uz šīm virsmām, šķaudot un klepojot svarīgi muti un degunu aizklāt ar kabatlakatiņu vai elkoni. Pašlaik gan nav novērots šāds pārneses veids. Jānorāda, ka vīruss ir neizturīgs pret mazgāšanas līdzekļiem un augstu temperatūru, tāpēc, ja ir aizdomas par iespējamo kontamināciju, tad galda piederumi un trauki ir jānomazgā (ieteicams trauku mazgājamajā mašīnā 60 °C vai augstākā temperatūrā).

Iespējami kontaminētu virsmu dezinficēšana un roku mazgāšana ir svarīga vīrusa pārneses samazināšanai. Sākotnējie laboratoriskie eksperimenti rāda, ka jaunais koronavīruss SARS-CoV-2 pie ļoti lielas kontaminācijas ir infekciozs līdz pat 3 stundām aerosola veidā, līdz 4 stundām uz vara virsmām, līdz 24 stundām uz kartona un no 2 līdz 3 dienām uz nerūsējošā tērauda un plastmasas virsmām. Vīrusa stabilitāte vidē ir atkarīga no dažādiem vides faktoriem – temperatūras, gaisa mitruma un virsmas stāvokļa. Sausa vide nav labvēlīga vīrusa izdzīvošanai.   

 

Kāds ir vislabākais veids, lai notīrītu piesārņotās virsmas?

Potenciāli piesārņotas virsmas ieteicams tīrīt ar līdzekļiem, kas satur 70% spirta, tos var izmanto, lai dezinficētu durvju rokturus, datora klaviatūru un citas virsmas. Arī telefons ir uzskatāms par vīrusa pārnešanas vektoru, jo tas tiek turēts gan rokas, gan tas saskaras ar seju, tāpēc to un īpaši tā ekrānu būtu ieteicams regulāri tīrīt, izmantojot dezinficējošās salvetes.

 

COVID-19 un mājdzīvnieki

Saistībā ar COVID-19 slimības izplatību Latvijā un pasaulē aktuāls kļūst jautājums par tās iespējamo ietekmi uz mājdzīvnieku veselību un labturību. Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE – World Organisation for Animal Health) ziņo par arvien jauniem gadījumiem, kad SARS-CoV-2 vīruss konstatēts dzīvniekiem. Šī brīža informācija liecina, ka vīruss var inficēt kaķu dzimtas dzīvniekus un mājas seskus, bet suņi ir mazāk uzņēmīgi. Dažos gadījumos kaķu dzimtas dzīvniekiem novēroja klīnisku saslimšanu (COVID-19 slima cilvēka kaķim Beļģijā un tīģeriem un lauvām zooloģiskajā dārzā ASV, kuram, iespējams, vīrusu nodevis inficējies dzīvnieku kopējs). Sākotnējie pētījumi liecina, ka laboratorijas apstākļos kaķi šo vīrusu var nodot viens otram.

Atsaucoties uz OIE un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) publicēto informāciju, vīrusa pārnese galvenokārt notiek no cilvēka uz cilvēku. Šobrīd trūkst zinātnisku pierādījumu tam, ka mājdzīvnieki varētu inficēt cilvēkus, tādēļ nav pamata rīcībām, kas negatīvi ietekmētu dzīvnieku labturību, piemēram, atteikšanās no tā vai eitanāzija.

Ņemot vērā informāciju, ko publicējusi Pasaules Mazo dzīvnieku veterinārā asociācija (WSAVA – World Small Animal Veterinary Association) un OIE, esam sagatavojuši biežāk uzdotos jautājumus un atbildes par COVID-19 saistībā ar mājdzīvniekiem.

 

Vai ir iespējama COVID-19 ierosinātāja SARS-CoV-2 pārnese no cilvēka uz mājdzīvnieku?

Pašreiz nav pierādījumu, ka dzīvniekiem būtu nozīmīga loma šīs slimības izplatīšanā. Taču ir ziņoti atsevišķi gadījumi, kad saskarē ar inficētu cilvēku, vīruss nonācis kaķu dzimtas dzīvniekos un suņos.

Tā kā vēl ir daudz nezināmā saistībā ar šo vīrusu, ir ieteicams ar SARS-CoV-2 inficētiem cilvēkiem limitēt kontaktu ar mājdzīvniekiem un neļaut dzīvniekiem laizīt cilvēka seju. Dzīvnieku īpašniekiem tiek rekomendēts regulāri mazgāt un dezinficēt rokas, lai samazinātu risku dzīvniekam saskarties ar ierosinātāju.

 

Ja vienā dzīvojamajā telpā mitinās cilvēki, kuriem jāievēro karantīna un tādi, kuriem nav jāievēro, vai būtu pieļaujama dzīvnieku saskarsme ar cilvēkiem, kuri pieder abām no šīm kategorijām?

Tā kā šobrīd ir pārāk maz informācijas par vīrusa pārnesi no cilvēka uz dzīvnieku un otrādi, drošības apsvērumu dēļ labāk būtu ierobežot dzīvnieka saskarsmi ar karantīnā esošu personu – līdzīgi kā tiek rekomendēts inficētajiem cilvēkiem pēc iespējas samazināt kontaktu ar veselajiem, ievērot personīgās higiēnas priekšnoteikumus, tajā skaitā lietot atsevišķus traukus, dvieļus u. tml., jo līdzīgi kā uz dažādām virsmām, vīruss var nokļūt un saglabāties arī uz dzīvnieka apmatojuma un gļotādām.

 Gadījumā, ja COVID-19 slimniekam ir jāaprūpē mājdzīvnieks (nav cita persona, kas parūpētos par mājdzīvnieku), ir jāievēro visi iepriekš minētie higiēnas nosacījumi un slimniekam ieteicams lietot sejas masku.

 

Vai mājdzīvnieks var būt kā SARS-CoV-2 rezervuārs un nodot to cilvēkam?

Pašlaik tas nav skaidri zināms, bet teorētiski inficēts dzīvnieks varētu būt vīrusa rezervuārs, tādēļ nav ieteicams ne cilvēkam, ne viņa mājdzīvniekam cieši kontaktēties ar svešiem dzīvniekiem un ievērot distanci.

Gadījumā, ja ir aizdomas par mājdzīvnieka inficēšanos ar SARS-CoV-2 vīrusu, būtu ieteicams ierobežot dzīvnieka kontaktu ar cilvēkiem un citiem dzīvniekiem.

 

Ko būtu ieteicams darīt šī brīža situācijas apstākļos, lai pasargātu mājdzīvniekus un pašiem sevi?

Jābūt gataviem iekļaut neparedzētu apstākļu rīcības plānā arī jūsu mājdzīvnieku, piemēram, nodrošināt pietiekošus barības un medikamentu (ja dzīvniekam kādu apstākļu dēļ jāsaņem medikamentoza terapija) krājumus gadījumos, kad saimniekiem pašiem ir jāievēro karantīna.

 

Informācijas avoti:

• Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde – Coronavirus: no evidence that food is a source or transmission route
• Vācijas Federālais riska novērtēšanas institūts (BfR) – Can the new type of coronavirus be transmitted via food and objects?
• Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) – Rapid risk assessment: Novel coronavirus disease 2019 (COVID-19) pandemic: increased transmission in the EU/EEA and the UK – sixth update
• Pasaules Veselības Organizācija – Coronavirus disease (COVID-19) outbreak
• Eiropas Komisijas mājaslapa - Coronavirus response
• Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE – World Organisation for Animal Health) – Questions and Answers on the 2019 Coronavirus Disease (COVID-19)
• Pasaules Mazo dzīvnieku veterinārā asociācija (WSAVA – World Small Animal Veterinary Association): WSAVA Scientific and One Health Committees, Advisory Document Updated as of March 16, 2020, The New Coronavirus and Companion Animals – Advice for WSAVA Members
• ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC) – Coronavirus (COVID-19)
• Luksemburgas Valdības komisariāts par kvalitāti, krāpšanu pārtikas jomā un pārtikas nekaitīgumu (Commissariat du gouvernement à la qualité, à la fraude et à la sécurité alimentaire) CORONAVIRUS: INFORMATIONS CONCERNANT LES ALIMENT (franču valodā)
• Francijas Vides un darba sanitārās drošības aģentūra (ANSES): ANSES and coronavirus COVID-19 https://www.anses.fr/en/content/anses-and-coronavirus-covid-19
• Francijas Vides un darba sanitārās drošības aģentūra (ANSES): COVID-19 - ANSES's recommendations on food, shopping and cleaning
• Francijas Vides un darba sanitārās drošības aģentūra (ANSES): COVID-19 cannot be transmitted by either farm animals or domestic animals
• Francijas Vides un darba sanitārās drošības aģentūra (ANSES): COVID-19: preventing exposure to the virus in the workplace
• A coordinated Global Research Roadmap
• A Nature Research Journal