Zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas uzsākušas ikgadējo darbu pie lašu un taimiņu vaislas zivju nozvejas  Ventā, Gaujā, Daugavā, kā arī Braslā un Amatā.

Kā akcentē institūta “BIOR” vadošie pētnieki, zivju audzētavu mērķtiecīgs darbs pie zivju resursu atražošanas ir jāturpina, to pierāda laša populācija Daugavas upē, kurā dabisks nārsts nevar notikt. Pēdējo gadu veiktie pētījumi parāda, ka institūta "BIOR" audzētavu darbs ir sekmīgs un upēs lielu daļu no lašu un taimiņu populācijas veido tieši audzētavu laši un taimiņi. Visiem zivju audzētavās izaudzētajiem lašu un taimiņu mazuļiem tiek nogriezta tauskpura, tādējādi, kad zivis atgriežas upēs, var viegli atpazīt, vai zivs nāk no audzētavas vai no dabiskā nārsta.

No nozvejotajām vaislas zivīm tiks paņemti ikri un pieņi ikru apaugļošanai, lai zivju audzētavas varētu izaudzēt un 2026.gada pavasarī  ielaist  dabiskajos ūdeņos ap 950 000gab. lašu un taimiņu smoltu. Tādējādi valsts nodrošina nepārtrauktu zivju resursu pieejamību publiski pieejamās upēs.

• Zivju audzētavu “Tome” un “Dole” darbības nodrošināšanai vaislas zivju nozveja notiks:

• Daugavā no Rīgas HES līdz grīvai  Rīgas, Ķekavas un Salaspils pašvaldību teritorijās. Zveja ilgs līdz brīdim, kamēr tiks noķerti visi nepieciešamie 360 gab. lašu un 120 gab. taimiņu vaislinieki, bet ne ilgāk kā līdz š.g. 30. novembrim. Vaislinieku zveju, Daugavas populācijas lašu ikru un taimiņu vaislinieku piegādē zivju audzētavai “Tome” veiks SIA ”Baltezers”, bet zivju audzētavai “Dole” IK “Valis 3”. Vaislinieku nozvejā tiks pielietoti zivju tīkli un divi zivju murdi. Zveja ar tīkliem notiks tikai diennakts tumšajā periodā pēc Rīgas HES turbīnu apturēšanas. Atbildīgie par zveju – zivju audzētavas “Tome“ vadītājs Ivars Putviķis T.29299916 un zivju audzētavas “Dole” vadītāja Gertija Beinardte T.26226663

• Zivju audzētavas “Pelči” darbības nodrošināšanai vaislas zivju nozveja notiks:

• Ventā Ventspils novadā paredzēts nozvejot 60 gab. lašu un 50 gab. taimiņu vaisliniekus. Zveju veiks zvejnieku saimniecība “Dunduri”. Pielietojamie zvejas rīki -  zivju tīkli (300m).  Zvejas periods - 45 zvejas dienas  līdz brīdim, kamēr noķerti visi nepieciešamie vaislinieki, bet ne ilgāk kā līdz š.g 30. novembrim.
• Ventā, upes posmā no Ventas rumbas līdz Abavas ietekai vaislas zveju ar  zvejas tīkliem (kopējais garums 100m) zveju veiks zivju audzētavas “Pelči” darbinieki. Plānots nozvejot 50 lašu un 25 taimiņu vaisliniekus. Zvejas laiks - 15 zvejas dienas , bet ne ilgāk kā līdz š.g 30. novembrim.
• Ventā, upes posmā no Ventas rumbas līdz Abavas ietekai vaislas zveju pielietojot makšķerēšanas metodi. Makšķerēšanas pakakalpojumu sniedz  biedrība “Kurzemes zandarts”. Paredzēts nozvejot 30 lašu vaisliniekus. Zvejas laiks - 15 zvejas dienas , bet ne ilgāk kā līdz š.g 30. novembrim.
• Zivju audzētavas “Pelči” darbības nodrošināšanai pietiek ar 50 lašu mātēm un 50 lašu tēviem . Tiklīdz būs nozvejots šis nepieciešamais lašu vaislas zivju daudzums, Institūts apturēs lašu vaislinieku ievākšanu ar zvejas tīkliem Ventā, upes posmā no Ventas rumbas līdz Abavas upes ietekai , kā arī vaislas zivju ieguvi ar makšķerēšanas metodi. . Atbildīgais par zveju - zivju audzētavas “Pelči” vadītājs Valdis Plaudis. t.26142500

• Zivju audzētavu “Kārļi” un “Brasla” darbības nodrošināšanai vaislas zveja notiks:.

• Gaujā ,Carnikavas novadā ar diviem zivju murdiem un zivju tīkliem (200 m), kur zveju veiks SIA “Leste”. Plānots noķert 80 lašu un 40 taimiņu vaisliniekus. Zveja ilgs līdz brīdim, kamēr tiks noķerti visi nepieciešamie lašu un taimiņu vaislinieki, bet ne ilgāk kā līdz š.g. 30. novembrim.  Zveja ar zivju tīkliem  paredzēta ne vairāk kā 20 zvejas dienas.
•  Gaujā, pārmaiņus (atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem) Ādažu, Siguldas un Cēsu novados ar 2 zivju tīkliem (200 m) plānots nozvejot 35 lašu un 25 taimiņu vaisliniekus. Zveju veiks zivju audzētavu “Kārļi” un “Brasla” darbinieki. Zveja  paredzēta ne vairāk kā 20 zvejas dienas.
• Braslas upē , posmā no Braslas HES līdz grīvai zveja ar vienu zivju murdu un vienu zivju tīklu (40m) plānots nozvejot 35 lašu un 75 taimiņu vaisliniekus. Zveja ar zvejas tīkliem paredzēta ne vairāk kā 10 zvejas dienas. Zveju veiks z/i “Bior” zivju audzētavu “Brasla” un Ķārļi”darbinieki.                    
• Amatas  upē , posmā no zivju audzētavas “Kārļi” līdz ietekai Gaujā, un Gaujā, upes posmā no Cēsu tilta līdz Braslas ietekai vaislinieku zveja tiks veikta pielietojot eletrozvejas metodi. Plānots nozvejot 35 lašu un 25 taimiņu vaisliniekus. Zveja  paredzēta ne vairāk kā 10 zvejas dienas. Zveju veiks z/i “Bior” Zivju resursu departamenta pētnieki.                    
• Gaujā , posmā no Strenčiem līdz Gaujas grīvai  vaislinieku zvejā tiks pielietota makšķerēšanas metode. Plānots nozvejot 45 lašu un 25 taimiņu vaisliniekus. Zveja  paredzēta ne vairāk kā 20 zvejas dienas. Zveju veiks biedrības “Sudrablasis” makšķernieki.
• Zivju audzētavu “Kārļi”, “Brasla” darbības nodrošināšanai pietiek ar 60 lašu mātēm un 60 tēviem. Tiklīdz būs nozvejots šis nepieciešamais lašu vaislas zivju daudzums, Institūts apturēs lašu vaislinieku ievākšanu ar zvejas tīkliem Ādažu, Siguldas un Cēsu novados, zveju ar elektrozvejas metodi Gaujā un Amatā , Braslas upē  un vaislinieku ieguvi ar makšķerēšanas metodi. Atbildīgais par zveju - zivju audzētavas “Kārļi” un”Brasla”vadītāja p.i  Jānis Šulcs. t.29424021

Vaislas zivju nozveja tiek veikta, pamatojoties uz Zemkopības un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijās saskaņotu Institūta „BIOR”  Zivsaimniecisko programmu zvejai zivkopības nolūkos rudenī nārstojošo zivju vaislinieku un ikru ieguvei 2024. gada sezonā.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" ir vadošais pētniecības, laboratorisko izmeklējumu un zināšanu pārneses centrs Baltijā. Institūts, balstoties uz inovatīvām pētniecības metodēm, rada praktiski pielietojamas zināšanas tādās jomās kā sabiedrības un vides veselība, pārtika, zivsaimniecība un veterinārmedicīna. Institūtam “BIOR” ir piecas zivju audzētavas, kuras pilda valsts zivju resursu atražošanas programmu “Tome”, “Dole”, “Pelči”, “Kārļi”, “Brasla”.