Valsts zinātniskā institūta “BIOR” laboratorija piedāvā jaunu pakalpojumu: per- un polifluoralkilsavienojumu (PFAS) noteikšanu pārtikas un patēriņa precēs.

Ar laboratorijas pakalpojuma izmaksām iespējams iepazīties ŠEIT!

Saskaņā ar likumdošanas izmaiņām, Komisijas Regula (EK) Nr. 1881/2006 paredz maksimāli pieļaujamas koncentrācijas pārtikas produktos sekojošām perfluoralkilvielām: perfluoroktānskābe (PFOA),  perfluorononānskābe (PFNA),  perfluorheksānsulfonskābe (PFHxS) un perfluoroktānsulfonskābe (PFOS).


Kas ir PFAS?

PFAS ir antropogēnas vielas, kuras plaši tiek izmantotas patēriņa precēs un nonākot vidē tās izplatās ūdenī, augsnē, biotā un citos objektos.

Pētījumi liecina un zinātnieki pauž satraukumu, ka daži PFAS, PFOA un perfluoroktānsulfonskābes (PFOS) vidē nesadalās, augsnē tie pārvietojas un var piesārņot dzeramā ūdens avotus, uzkrājas jeb bioakumulējas zivīs un savvaļas dzīvniekos. Pētījumi liecina, ka šīs ķīmiskās vielas ir ļoti noturīgas vidē un cilvēka ķermenī – tās nesadalās un laika gaitā var uzkrāties, kas ilgtermiņā var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību.


Riski

PFOA galvenokārt uzkrājas aknās un nierēs un ir toksiska dzīvniekiem un cilvēkiem. Populācijas pētījumi parādīja, ka PFOS iedarbība, kas pārsniedz sliekšņa vērtību, izraisa bērnu neiroloģiskās attīstības traucējumus..

Starp dažādām pārtikas produktu kategorijām PFAS biežāk ir pētīti zivīs un jūras veltēs. Šajā pārtikas produktu grupā tika ziņots par salīdzinoši augstām PFAS koncentrācijām. Kopumā zivīs un jūras produktos PFOA un PFOS tika konstatēti visbiežāk augstākās koncentrācijās, salīdzinot ar citiem PFAS, savukārt PFOS tipiski dominēja pār PFOA.

Novērotos līmeņus zivīs un citos jūras produktos var ietekmēt dažādi faktori, piemēram, izcelsme, barošanās avoti, biotops un globālais PFAS piesārņojuma profils. PFAS bieži tika konstatēti arī gaļā, gaļas produktos un subproduktos. PFAS līmeņi parasti ir augstāki subproduktu paraugos, salīdzinot ar gaļas produktiem.


Tiesiskais regulējums

Lai pasargātu cilvēku veselību, 2008. gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) noteica pieļaujamo dienas devu (PDD) 150 ng kg-1 ķermeņa svara (ķ.s.) dienā-1 PFOS un 1500 ng kg-1 ķ.s. diena-1 PFOA komponentiem. Savukārt 2018. gadā, izvērtējot jaunākos toksikoloģiskos pētījumus, tostarp iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un jaunākos datus par PFAS klātbūtni, EFSA piedāvāja atsevišķas pieļaujamās nedēļas devas (PND) PFOS un PFOA komponentiem un stipri samazināja pieļaujamas devas: PFOS gadījumā samazinājums 81 reizēs (no 1050 ng kg-1 ķ.s. nedēļā-1 līdz ng kg-1 ķ.s. nedēļā-1 un 1750 reizēs attiecībā uz PFOA (no 10 500 ng kg-1 ng kg-1 ķ.s. nedēļā-1 līdz 6 ng kg-1 ng kg-1 ķ.s. nedēļā-1.

Turpinot risku izvērtēšanu PFAS savienojumiem, 2020. gadā EFSA ekspertu grupa par piesārņotājiem pārtikas apritē (CONTAM ekspertu grupa) paplašināja PFAS komponentu spektru riska novērtējumam un pārskatīja iepriekšējā atzinumā ietverto riska novērtējumu. Pamatojoties uz pēdējiem toksikokinētikas datiem, novērotajiem līmeņiem cilvēka asinīs, kā arī sastopamības datiem, papildus PFOA un PFOS, PFAS prioritāšu sarakstā tika iekļauti vēl divi savienojumi, proti, PFNA un PFHxS. Rezultātā CONTAM panelis noteica PND 4,4 ng kg-1 ng kg-1 ķ.s. nedēļā-1 prioritāro četru PFAS summai (PFOA, PFOS, PFNA un PFHxS).

Ņemot vērā jaunas PND robežas, var secināt, ka turpmāk nepieciešams kontrolēt prioritāro četru PFAS koncentrācijas pārtikas produktos ultra-zemu līmeņu diapazonā, savukārt īpaša uzmanība jāpievērš matricām, kuru relatīvā proporcija pārtikas grozā ir augsta (piemēram, piens, augļi un dārzeņi).