Sagatavots pēc: http://www.ikc-apk.kuban.ru/otrasli/ribovodstvo/150208rib.htm

Airdegune – vienīgā storveidīgā zivs, kas barojas ar ūdenstilpju primāro produkciju – fitoplanktonu un zooplanktonu. Dabā sastopama Ziemeļamerikā, Misisipi upes baseinā. Padomju Savienībā ievesta 1974. gadā aklimatizācijai siltūdens saimniecībās.

Dīķos airdegunes audzē platpiera un balto amūru vietā vai kā papildzivis polikultūrās kopā ar karpām vai citām storveidīgajām zivīm. Audzējot dīķos stores vai karpas, rodas problēma ar ūdens tīrību sakarā ar strauji augošajiem mikroaugiem, zooplanktonu un augstākajiem augiem. Tādēļ parasti izmanto balto un raibo platpieri vai balto amūru, ko ielaiž dīķos zināmā attiecībā kopā ar pamatzivīm. Starp storēm ir viena suga – airdegunes, kas spēj filtrēt ūdeni un baroties ar fitoplanktonu un zooplanktonu un uzrādīt teicamu svara pieaugumu. Šī zivs, līdzīgi kā platpieri un baltie amūri, vairojas tikai mākslīgos apstākļos, bet ir apveltīta ar citām unikālām īpašībām, no kurām kā galveno var minēt salīdzinoši augsto tirgus cenu. 

Klimatiskajā zonā, kur ziemas periods ilgst 4 – 5 mēnešus un ledus pārklājs ilgst līdz 100 dienām gadā, airdegunes ir piemērotas audzēšanai atklātās ūdenstilpēs.

Airdegune (Polyodon spathula)
Attēls 3. Airdegune (Polyodon spathula)

Karpu dīķos airdegunes parasti pārtiek no fitoplanktona un zooplanktona, bet to ēdienkartē ietilpst arī barība no gultnes un lielāki ūdensaugi. Tās līdzīgi karpām var izrakt barību no gultnes substrāta un labprāt ēd sauso granulēto barību, graudus, klijas u. c. Plašais airdegunes barošanās spektrs nosaka tās ātraudzību, kas ir vislielākais salīdzinājumā ar citām vērtīgajām dīķu zivīm. Airdegunes vienvasaras mazuļi sasniedz 400 g svaru un vairāk, salīdzinājumā karpu mazuļi tikai 25 g, augot vienā dīķī. Otrajā gadā airdegunes sasniedz 1,6 kg, bet līderi – 3 kg svaru. Trešajā gadā tās sasniedz vidēji 3,5 kg, ceturtajā – 6 – 8 kg svaru. Ceturtajā gadā tēviņi parasti sasniedz dzimumgatavību, bet mātītes – divus gadus vēlāk.

Airdegunes barojas no ūdens virskārtas, ūdens vidējiem slāņiem un grunts. Optimālā ūdens temperatūra ir 18°C, bet pat 8°C temperatūrā tās turpina aktīvi baroties. Airdegunēm ir īpatnēja žaunu uzbūve, kas liek tām nepārtraukti peldēt, lai būtu iespējams elpot, tajā laikā citas storveidīgo zivju sugas var nodrošināt elpošanas procesus, atrodoties miera stāvoklī.

Ikru inkubācija un airdegunes kāpuru audzēšana būtiski neatšķiras no citu storu sugu audzēšanas. Toties par drošu mazuļu izmēru ielaišanai dīķos tiek uzskatīti 15 – 20 cm. Mazāka izmēra zivis pievēršas ūdens virsslāņa dzīvesveidam un ir apveltītas ar vājām reakcijas spējām attiecībā uz briesmām no gaisa, tās kļūst par vieglu medījumu zivjēdājiem putniem. Problēmas rodas tāpēc, ka airdegunes mazuļi ņem barību no ūdens virskārtas. Lai to izdarītu, mazuļiem nepieciešams apgriezties ar gaišo vēderu uz augšu un piepeldēt pie barības ar muguru uz leju. Tas atmasko mazās zivtiņas.