Sagatavots pēc: http://www.msstate.edu/dept/tcnwac/samples.pdf

Vispārīgie ieteikumi 

Precīzas diagnozes priekšnoteikums ir cieša sadarbība starp zivju audzētāju un veterināro ārstu vai diagnostiskās laboratorijas personālu. Audzētājam un diagnostiķim ir jāsaprot, ka informācijas apmaiņa ir vissvarīgākais, lai uzstādītu gala diagnozi un noteiktu atbilstošus ārstnieciskos pasākumus. Audzētājam ir jāpatur prātā, ka viņš pats visvairāk iegūs vai zaudēs no diagnostikas rezultātā pieņemtajiem lēmumiem. Slimību uzliesmojuma gadījumos gala lēmums attiecībā uz darba procesu izmaiņām ir jāpieņem audzētājam.

Galvenās saslimšanas pazīmes:

  • pēkšņa un masveida zivju mirstība;
  • konstanta paaugstināta vai pieaugoša zivju mirstība;
  • atsevišķas zivis nošķiras no pārējām un uzturas pie krasta, uz grunts vai ūdens virspusē;
  • samazināta barošanās aktivitāte;
  • zivis pulcējas pie ietekām, aeratoriem vai ūdens virspusē; 
  • aprīkojuma problēmas (piemēram, nestrādā aeratori);
  • mainās ūdens krāsa un smarža (piemēram, no zaļas uz brūnu, ir jūtams sērūdeņradis u. c.);
  • mainās citas ūdens kvalitātes (parādās aļģes, ūdens ziedēšana, ir redzamas beigtas zivis u. c.);
  • plēsēju vai maitēdāju skaita palielināšanās.

Specifiskās slimību pazīmes
Uzvedības pazīmes:

  • anoreksija;
  • letarģija;
  • neparasta veida peldēšana (izlekšana, spirālveida, rāvienveida);
  • berzēšanās un raustīšanās;
  • līdzsvara zudums;
  • gaisa rīšana ūdens virspusē.

Klīniskās slimību pazīmes
Žaunu bojājumi:

  • asiņošana;
  • krāsas izmaiņas (brūnas, baltas, bālas, raibas);
  • pietūkums;
  • lipīgi izdalījumi;
  • audu sadalīšanās vai žaunu lapiņu zudums;
  • balti punkti.

Ādas bojājumi:

  • nobrāzumi, erozijas vai čūlas;
  • pārmērīgas gļotas vai to trūkums;
  • hemorāģija;
  • izbalējuši laukumi;
  • perforācija;
  • balti plankumi;
  • pūkains aplikums.

Citas pazīmes:

  • ar šķidrumu pārpildīts vēdera dobums;
  • izspiedušās acis;
  • fiziskas deformācijas.

Zivju paraugu noņemšana un iesniegšana

Zivs parauga iesniegšanas mērķis diagnostiskajai laboratorijai ir noteikt mirstības cēloni. Iesniedzamā parauga veids un stāvoklis stipri ietekmē diagnostiskās izmeklēšanas veiksmīgu iznākumu. Ir svarīgi noņemt attiecīgo paraugu un pareizi iepakot to nosūtīšanai, lai ātri un precīzi noteiktu diagnozi, no kuras būs atkarīga laicīga un pareiza ārstēšanas izvēle.

Labākais paraugs diagnostiskajiem izmeklējumiem ir vismaz trīs dzīvas zivis no slimības skartās populācijas un uzvedības pazīmju un fizikālo apstākļu apraksts. Diagnostikas nolūkos var pārbaudīt arī citas veselās zivis no audzētavas, lai novērtētu parazītisko un citu slimību ietekmi.

Reizēm ir grūti iegūt atbilstošu reprezentatīvu paraugu. Dzīvas zivis, kas iegūtas ar tīklu, uz āķa vai citā veidā, nejaušā kārtā noķertas no visas populācijas, var izrādīties zemas kvalitātes diagnostiskais paraugs, jo slimība tās var neskart. Izņēmums ir paraugs no rutīnas veselības pārbaudes, lai novērstu patogēnu iekļūšanu no slimībām brīvā zivju ganāmpulkā, kas paredzētas veselības sertifikācijai uz pārdošanu vai pārvešanu, vai kad veselām zivīm nepieciešams salīdzinošs diagnostisks novērtējums.

Nesen nomirušas zivis parasti ir derīgas diagnostiskiem mērķiem, lai gan dzīvas zivis vienmēr ir piemērotākas. Svaigiem zivju līķiem ir sarkanas žaunas, neieduļķotas acis, normāla ādas krāsa, spīdīgs gļotu slānis, tās nav uzpūtušās un parasti nav jūtama specifiskā bojāto zivju smaka. Ja beigtās zivis, it īpaši siltā laikā, paliek ūdenī, tas strauji paātrina audu sadalīšanos pēc nāves, kas būtiski samazina sekcijas diagnostisko rezultātu precizitāti. Pēc nāves audu pūšanas rezultātā mainās to struktūra, kas mikroskopiskās pārbaudes padara problemātiskas vai neiespējamas. Arī parazīti atstāj zivs līķi vai mirst drīz pēc tās nāves. Bakteriālā sekundārā kontaminācija pāraug un nomāc zivs nāves cēloņa baktērijas, padarot to izolāciju apgrūtinātu.

Bez galējas nepieciešamības paraugus nevajadzētu sasaldēt, lai izvairītos no to bojāšanās, pirms būs iespējama nogāde uz diagnostisko laboratoriju. Saldēšana iznīcina parazītus un audu struktūru, bieži aizkavējot parazītisko un bakteriālo izmeklēšanu. Paraugu sasaldēšana tiek pieļauta pie ķīmiskajām analīzēm. No tādiem paraugiem iespējama arī vīrusu un baktēriju izolācija, bet mazāk droša nekā no svaigiem paraugiem.

Diagnostikas vajadzībām paņemtais paraugs jāieliek slēgtā plastikāta maisiņā vai citā ūdensnecaurlaidīgā iepakojumā un jānoliek konteinerā uz ledus. Ūdeni konteineram nedrīkst pievienot. Nogriežot asos spuru dzeloņus zivīm, kam tādi ir, var izvairīties no plastikāta maisiņa pārduršanas, kam sekotu ūdens ieplūšana un diagnostiskā materiāla iespējamā kontaminācija. Šādi sagatavoti paraugi būs derīgi sekcijai un analīzēm 1 – 2 dienas. Dzīvas zivis ievieto aerētā ūdenī un konteineru transportē uz diagnostisko laboratoriju, lai gan slimas zivis var neizturēt noķeršanu un tālāku transportēšanu.

Attiecīgajam zivju paraugam jāpievieno pavadraksts ar informāciju par zivju audzēšanas veidu un mirstības apstākļiem, kas var būt ļoti nozīmīga precīzai diagnozei un ārstēšanas ieteikumiem. 

Informācija, ko uzrāda, iesniedzot zivju paraugu:

  • zivju audzētava, audzēšanas tilpne un tās lielums;
  • zivju turēšanas blīvums; 
  • barošanas kurss un barošanās aktivitāte;
  • novērotās klīniskās pazīmes: uzvedības un fiziskās;
  • datums, kad mirstība sākās;
  • kopējais mirušo zivju skaits un aptuvenais skaits dienā; 
  • laiks, kad notiek slimo vai beigto zivju apskate un uzskaite; 
  • pēdējie ūdens kvalitātes dati; 
  • iepriekšējās ķīmiskās procedūras;
  • aļģu stāvoklis un pēdējās izmaiņas;
  • cita atbilstošā informācija, piemēram, neparasta putnu aktivitāte, nesenie novērojumi u. c. (skat. iepriekš).

Ūdens paraugs

Iesūtāmajam zivju paraugam vēlams pievienot ūdens paraugu no inficētās kultūras vienības. Tikai zivju parauga pārbaude ne vienmēr dos pietiekamu informāciju, lai noskaidrotu slimības vai nāves cēloni. Ūdens paraugam jāņem tīrā stikla traukā, kura tilpums ir vismaz 200 ml. Trauks vispirms dažas reizes ir jāizskalo ar dīķa ūdeni, jāpiepilda pilns ūdens virspusē un stingri jāaizver. Ja parauga sūtīšana ilgst ilgāku laiku (diennakti), tas ir rūpīgi jāiepako aizvērtā konteinerā. Diagnostiskā laboratorija iepriekš ir jāinformē par paraugu nosūtīšanu.